Foto: Cehs.lv kolāža
9. maijs, kā jau katru gadu, ir aizvadīts ar lielākām vai mazākām konfrontācijām. Mazāk fiziskām, vairāk – idejiskām. Daži ir apvainojušies par to, ka viņiem neļauj mierīgā garā pieminēt kara noslēgumu, daži pārdzīvo par plēvē ietītu koku, taču citi sēž pie kalendāra un rēķina, kā nākas, ka kara veterāni ar katru gadu kļūst jaunāki. Citi vienkārši grib paēst zālē šašliku. "Cehs.lv" mākslīgā intelekta laboratorija ir atrotījusi piedurknes, lai izspiestu sāpīgāko no visiem augoņiem un beidzot totāli izlīdzinātu attiecības starp latviešiem un krieviem – lai visus šos jautājumus mēs varētu atstāt pagātnē.

Darba grupas vadītājs, kurš arī LU SZF liels fans un "Cehs.lv" sabiedrisko attiecību speciālists, Kristaps Āls skaidro, ka iemesls šīs problemātikas apskatīšanai ir skaudrs. Proti, katra nākamā gan latviešu, gan krievu paaudze aizvien brīvāk skatās uz nacionālajiem jautājumiem, tāpēc līnija, kur beidzas okupants un sākas fašists, kļūst aizvien grūtāk novelkama.

Visi pētnieku rīcībā esošie dati liecina, ka mēs tuvojamies brīdim, kurā būsim gatavi nākamajam solim, lai no idejām pārietu pie darbiem, sperot soli pretī viens otram un labākai nākotnei.

Lai labāk izprastu situāciju, K. Āls piedāvā analoģiju: vecāki, cenšoties neizaudzināt divus egoistiskus bērnus, viņiem māca dalīšanās principu. Gan ar saldumiem, gan ar mantiņām. Mērķis ir iemācīties pārlieku nepieķerties lietām un nepieciešamības gadījumā no tām atteikties kādam citam par labu, vairojot kopējo mieru un mīlestību.

Šajā gadījumā "Cehs.lv" mākslīgā intelekta laboratorija redz stipras līdzības un pauž ticību, ka pēc šāda principa mēs varētu provēt savest latviešus un Latvijā dzīvojošos krievus mūžīgā saticībā.

Tāpēc K. Āla uzskatā pareizākā rīcība būtu, ja latvieši simboliski uzdāvinātu krieviem Likteņdārzu, taču krievi latviešiem – Uzvaras parku. Mēs būtu savstarpēji apmainījušies ar to, kam esam pieķērušies, un šāda rīcība paustu cēlus un uz nākotni vērstus nodomus abās pusēs.

Latvieši, kuri vēlas to darīt, turpmāk varētu skumt pie sakurām, bet sarkanarmieši, kuri cīnījās pret nacismu, varētu ziedus nolikt pie Daugavas apendiksa.

Visi pētījumā iesaistītie profesionāļi uzskata, ka šāda rīcība atspoguļotos arī sadzīviskos aspektos. Iespējams, kāds padomātu divreiz, pirms rakstītu medijiem par sirmgalvi, kurš pierobežas veikalā neapkalpo tekošā latviešu valodā. Iespējams, "Adidas" jaunākās apģērbu sērijas drānās tērpti ļaudis padomātu divreiz, pirms vārtrūmē piedāvātu manās kabatās atrast sīknaudu. Jo mēs justos viens otram nedaudz parādā.

Tas arī mazinātu populismu, turklāt latviešiem vairs nebūtu jānāk klajā ar tādu sviestu kā baltā galdauta svētki un citiem ne mazāk derdzīgiem mākslīgu nacionālo pašapziņu veicinošiem pasākumiem, kas neko citu nedara, kā iznieko nodokļu maksātāju naudu laikā, kad mēs nevaram bez pārsistiem ratiem pabraukt garām "Sēnītei". Nevienam nekas vairs nebūtu pierādāms.

Jūs teiksiet, ka šis plāns ir stulbs un nekam neder? Es teikšu – "Cehs.lv" mākslīgā intelekta laboratorijai vismaz ir kaut kāds plāns.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!