Foto: Publicitātes attēls
Valsts neatkarības atjaunošanas gadskārta un simtgade Latvijas būvniekiem šajā pavasarī ir vēsturisks mirklis vēl viena iemesla dēļ – mēs kļūsim par pirmo Latvijas ekonomikas nozari, kas vienosies par jauniem nozares darbības pamatprincipiem. Ģenerālvienošanās ar būvniecības uzņēmumiem, kas palīdzēs izskaust aplokšņu algas un sniegs vairākas priekšrocības uzņēmējiem, ir nodota apspriešanai, un no daudziem jau esam saņēmuši apstiprinošu atbildi vienošanās parakstīšanai.

Šī ir kopš neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē, kas stiprinās Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazinās ēnu ekonomiku un nodrošinās būvniecībā iesaistīto darbinieku tiesību aizsardzību. Trīs gadu laikā paveikti apjomīgi priekšdarbi, lai reformu sagatavotu, tagad tā jāīsteno. Tāpēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) aicina būvniecības uzņēmumus atsaukties un parakstīt ģenerālvienošanos, kas faktiski paredz nozares attīstību kvalitatīvi jaunā līmenī.

Vienošanās par algu minimālo līmeni

Ap 160 būvuzņēmēju, kuru kopējais gada apgrozījums pārsniedz 500 miljonus eiro, jau ir novērtējuši ģenerālvienošanās priekšrocības un ir gatavi to parakstīt jau 10. maijā, pulcējoties mūsu organizētajā forumā "Godīga konkurence Latvijas būvniecībā". Runa ir gan par nozares līderiem, gan vidējiem un nelieliem uzņēmumiem, taču vienošanās kontekstā būtiskāka par uzņēmuma izmēru ir tā gatavība strādāt jaunos apstākļos. Vispirms jau tas nozīmē legāli maksāt darbiniekiem algu, adekvāti novērtējot motivētu un pieredzējušu darbinieku ieguldījumu. Kopā ar nozares pārstāvjiem strādājot pie vienošanās projekta, esam ņēmuši vērā virkni ieteikumu, gājuši uz dažiem kompromisiem, taču pamatotu argumentu pret pašu vienošanās ideju šobrīd nav. Tāpēc es aicinu uzņēmējus parakstīt vienošanos – tas ir arī uzņēmumu reputācijas jautājums, jo šis nav gadījums, kad balsojumā var izmantot visai dīvaino atturēšanās taktiku. Ir iespējams pasacīt vien striktu "jā" vai "nē" godīgiem biznesa principiem mūsu nozarē.

Ģenerālvienošanās ir efektīvākais risinājums ēnu ekonomikas izskaušanai, jo tā paredz minimālās algas piemērošanu, kura būs saistoša jebkuram nozarē strādājošam uzņēmumam. Darba devējam būs pienākums maksāt darbiniekam algu, kas nav mazāka par koplīgumā noteikto minimālo līmeni.

Ieguvumi darbiniekiem

Būvniecības uzņēmumu darbinieki pēc vienošanās noslēgšanas faktiski nonāk jaunā, krietni labvēlīgākā situācijā, jo pieaug viņu alga, stabilizējas sociālās garantijas un palielinās nākotnē saņemamā pensija, kļūst skaidrākas darba attiecības (negodprātīgs darba devējs ar aplokšņu algu saņēmējiem var krietni vieglāk manipulēt), darbinieks jūtas drošāk un ir motivētāks. Faktiski darba ņēmēju un darba devēju attiecības šādā modelī izriet no tirgus prasībām, nevis virtuāliem aprēķiniem, un tāpēc šādas vienošanās par minimālo atalgojumu ir Eiropā pārbaudīta, moderna darba attiecību prakse dažādās nozarēs.

Lai nonāktu pie adekvāta minimālās algas līmeņa, vispirms analizējām VID datus par visām profesijām, kuras ir reģistrētas būvniecības nozarē: informāciju par vidējo darba ņēmēju skaitu un nostrādātajām stundām mēnesī, vidējo stundu likumi, darba algu. Nosakot minimālo atalgojuma līmeni, nozares kopējo statistiku salīdzinājām ar 200 lielāko nozares uzņēmumu datiem par konkrētajām profesijām. Tā ieguvām maksimāli objektīvus datus par reālajām stundu likmēm.

No 200 lielāko uzņēmumu vidējās svērtās stundu likmes tika atņemti 10% – un šāda likme noteikta kā minimālā būvniecības nozarē. Šāda aprēķina rezultātā minimālais atalgojums būvniecības nozarē ir 780 eiro (bruto) mēnesī, bet minimālā stundas tarifa likme – 4,67 eiro.

Ieguvumi uzņēmējiem

Otrs ieguvējs no ģenerālvienošanās ir uzņēmēji. Pirmkārt, tāpēc, ka šādi mēs ieliekam jaunus pamatus būvniecības nozares attīstībai – Latvijā ir daudz spēcīgu, pieredzējušu uzņēmumu, kurus ierobežo ēnu ekonomikas radītās blaknes (piemēram, grūtības konkurēt ar aplokšņu algu maksātājiem). Latvija ir pelnījusi ko vairāk par "zemo cenu" valsts reputāciju – adekvātas algas liks uzņēmumiem domāt par produktivitāti, būt efektīvākiem, rūpēties par kvalificētu darbinieku piesaisti. No biznesa viedokļa šis ir loģisks attīstības modelis, kam sekojuši Ziemeļvalstu uzņēmēji.

Otrkārt, uzņēmumi, kuri ar savu parakstu apliecinās, ka piedalās nozares attīstības veicināšanā, maksās tikai pusi no būvkomersanta gada nodevas, par virsstundu darbu darbiniekiem maksās 50% apmērā, kā arī iegūs papildu 0,25 punktus būvkomersantu klasifikācijā, kas dos izdevīgāku pozīciju iepirkumos.

Treškārt, atlīdzības "legalizēšana" būtiski izmainīs darbinieku attieksmi pret savu darba devēju un darba kvalitāti, jo darbinieku motivācija un atbildības sajūta parasti izriet no darba devēja atbildības līmeņa, piemēra, ko saviem darbiniekiem rāda uzņēmējs. Motivēts un adekvāti atalgots darbinieks ir viens no mūsu mērķiem, jo šādi mēs stiprinām Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Būvniecības nozare ar vairāk nekā miljarda eiro devumu Latvijas ekonomikā un aptuveni 60 tūkstošiem nodarbināto ir viena no nozīmīgākajām mūsu tautsaimniecībā. Ne vien tāpēc, ka šī ir Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības nozare, kurā vietējie uzņēmēji sekmīgi konkurē ar ārvalstu firmām, bet arī tāpēc, ka tai piemīt milzīgs attīstības potenciāls. Esam sagatavojušies tam, lai kopīgi šo potenciālu atraisītu. Īstais brīdis ir tagad!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!