Vidējais latvietis dienā "saražo" 1,2 kg atkritumu. Vidējais amerikānis saražo 2,6 kg atkritumu. Vidēji latvietis dienā atkritumos izmet 200 g pārtikas, kas nozīmē 70 kg gadā. Vidējais latvietis atkritumos ik dienu izmet 120 g plastmasas jeb 44 kilogramus gadā. Katru gadu visā Eiropas Savienībā tiek izlietoti 100 miljardi plastmasas maisiņu. Aptuveni astoņi miljardi jeb 710 tūkstoši tonnu plastikāta maisiņu nonāk apkārtējā vidē.
Plastmasu cilvēce pazīst jau vairāk nekā 100 gadu, tā ir daļa no mūsu dzīves. Grūti iedomāties, cik reižu dienā katrs no mums saskaras ar plastmasu. Plastmasu kā sveķus iegūst no naftas, dabasgāzes, oglēm, bet ir arī bioloģiskas izcelsmes plastmasa. Elementus ap oglekli sarindo dažādā secībā, lai panāktu vēlamās plastmasas īpašības. Uz plastmasas priekšmetiem parasti var ieraudzīt numuru (ar bultām ap to), tas ir sveķu identifikācijas kods, kas norāda plastmasas veidu, kas palīdz patērētājam uzzināt, no kā šī prece gatavota, vai tā ir nekaitīga, vai plastmasa ir pārstrādājama. Plastmasa sadalās ļoti lēni.
Plastmasas sadalīšanās process norit ap tūkstoti gadu. Tātad visa plastmasa, kas saražota, uz šīs zemeslodes atrodama joprojām, ja vien nav sadegusi un piekvēpinājusi atmosfēru indīgiem dūmiem, iznīcinot mūsu vienīgo aizsardzību pret saules un kosmosa stariem – ozona slāni.
Lielākā daļa no zemeslodes plastmasas atkritumiem nenonāk labos un drošos atkritumu pārstrādes poligonos, bet ūdenstilpēs, vēlāk jūrā. Indijā visi atkritumi tiek mesti upju gravās, bet plūdos aizskaloti uz jūru. Okeāna atkritumos 80% nāk no upēm, bet 20% – no kuģiem. Apvienoto Nāciju Vides aizsardzības programmā aplēsts, ka katra kvadrātjūdze okeāna ūdens satur 46 000 peldošu atkritumu gabalu – galvenokārt plastmasas izcelsmes.
Okeāns šobrīd ir plastmasas zupa, kas sastāv no dažāda lieluma plastmasas objektiem un to atlikumiem un veido dažāda blīvuma atkritumu slāni no okeāna virsas līdz dibenam. Visvairāk plastmasas atkritumu sakrājas okeānu dižvirpuļos, kas ir straumju ierobežots ūdens virpulis, ko veido bezvējš un stiprs atmosfēras spiediens. Virpulis uztur plastmasas zupu pastāvīgā kustībā. Lielākais dižvirpulis (North Pacific Gyre) atrodas 1350–1550 rietumu garumā un 250–450 ziemeļu platumā, tas ir 1 760 000 kvadrātkilometru liels plastmasas atkritumu lauks, proti, aizņem tikpat daudz teritorijas kā trīs Pireneju pussalas (Pireneji = Spānija un Portugāle).
Latvijā plastmasas iepakojuma apjoms gadā ir 35 900 tonnas, bet 40% tiek pārstrādāti, proti, 14 493 tonnas. Plastmasu var pārstrādāt 10–15 reizes. No PET pudeļu pārstrādes materiāla ražo lietussargus, mugursomas, paklājus, vējjakas, mākslīgos bruģakmeņus, mobilo telefonu vāciņus un jaunas PET pudeles.
Pieņemsim, ka 40% Latvijas plastmasas nonāk pārstrādē, taču pārējie 60% nonāk ne tikai apglabāšanai poligonos, bet arī dabā, jo daļa cilvēku joprojām neapzinās, ka mežs, pļava vai ceļmala nav atkritumu kaste. Lielāko daļu plastmasas iepakojuma veido dažādas plēves, maisiņi, trauciņi un kārbiņas.
Glābiņš no plastmasas piesārņojuma nav depozīta sistēma, bet visiem kopā pārstāt būt sušķiem.
Vidējam latvietim plastmasa asociējas ar PET pudeli, bet tie ir tikai 10% no visas plastmasas, vēl 5% ir citas pudeles– sulām, pienam utt. Šodien politiķi izklieguši mērķi, ka Latvijā ir jāievieš depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Tikai neviens nerunā, ka izmaksas šīs sistēmas ieviešanai un uzturēšanai (apmēram 20 miljoni EUR sākotnēji un vismaz 10 miljoni EUR ik gadu uzturēšanai) ir nesamērīgas pret to plastmasas pudeļu apjomu, kas vispār Latvijā nonāk tirgū. Patiesībā valsts budžets ir tieši tik liels, cik liels ir, un, ieviešot depozīta sistēmu, nauda tiktu atrauta konvencionālajai atkritumu savākšanai un pārstrādei. Tie, kas šodien klaigā par depozītu sistēmu, to dara tikai un vienīgi politisku iemeslu dēļ – ir atrasts veids, kā iespert vienai partijai, kurai valsts budžetā (premjers, finanšu ministre) būtu jāatrod papildu nauda.
Vienmēr atrodas tādi, kuri saka: "Kamēr man par atkritumu šķirošanu nemaksās un pudeles nevarēšu nodot depozītā par naudu, metīšu tās, kur pagadās." To es nekomentēšu. Tie, kas politiski vai publicistiski balstās uz šo ļaužu apgalvojumu, neapzinās, ka ar šādu soli izdara lāča pakalpojumu paši sev, jo depozīta sistēmas esamība/neesamība ir tikai sušķu kārtējais iegansts savas rīcības attaisnošanai.
Virkni dažādu atkritumu varam šķirot – stiklu, plastmasu, kartonu. Plastmasu pārstrādā tepat Latvijā, tas dod darbu mūsu cilvēkiem un ieņēmumus valstij. Protams, labāk būtu, ja katrs aizietu līdz šķirošanas konteineriem, bet nopietna šķirošana notiek arī atkritumu poligonos.
Vienmēr atradīsies politiķi, kas ar skaistiem lozungiem veiksmīgi piesegs budžeta naudas tērēšanu. Katrai publiskai aktivitātei aiz muguras ir kāds lobijs, visbiežāk – starptautisks bizness, kas vēlas ienākt Latvijas tirgū un iztērēt Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Priekšvēlēšanu gaisotnē šādas idejas nereti ir arī līdzeklis kādu politisko spēku nīdēšanai.
Aktivitātes ap depozīta sistēmas ieviešanu vislabāk varu salīdzināt ar VID ēkas būvniecību – par milzu naudu tika uzbūvēta milzīga ēka, kurai regulāri vajag kapitālieguldījumus (kaut vai jaunām virpuļdurvīm), kurai ir dārgi ekspluatācijas izdevumi, ēka ierindas pilsoņiem grūti pieejama un netīkama, bet beigu beigās šo ēku par daudziem miljoniem vēl nācās nopirkt no tās īpašniekiem, patiesībā jau blēžiem. Uzbūvējot šo namu, daudzas Rīgas centra ēkas tika pamestas novārtā un pārvērtās graustos.
Arī VID ēka tika būvēta ar skaļiem lozungiem un it kā labiem nodomiem. Cits piemērs – Dienvidu tilts, kurš, protams, ir vērtīgs un vajadzīgs, taču nesamērīgi dārgs valsts un Rīgas budžetam. Neizteikšos par kapu tramvaju, kura izmantojamību nespēju novērtēt, vai Latvijas dzelzceļa elektrifikāciju. Visi šie projekti nozīmē pārmērīgus izdevumus pret iespējamiem ieguvumiem sabiedrībai. Neticiet politiķiem, kas dabas aizsardzību redz tikai depozīta sistēmā. Šie politiķi Jums nepasaka būtisko: depozīta sistēma nozīmē vai nu tieši/netieši palielināt nodokļus, vai samazināt naudu reālai atkritumu apsaimniekošanai. Un patiesībā es neticu, ka kādam politiķim interesē dabas aizsardzība, viņi šo aktivitāti būs aizmirsuši pēc oktobra vēlēšanām. Dažbrīd rodas iespaids, ka viss šis ļembasts ir tikai un vienīgi ar mērķi pierādīt, ka sliktais ir Jānis Dūklavs, jo "Piebalgas alus" lej savus dzērienus pudelēs.
Ejot uz tirgu vai veikalu, ņemiet līdzi grozu vai somu iepirkumiem. Cik vien maz plastmasas maisiņus var izmantot, tik arī izmantojiet. Katrs Jūsu nenopirktais un nepaņemtais plastmasas maisiņš ir rūpes par planētu.