Foto: AFP/Scanpix/LETA
Kriss Hadžess, viens no "Facebook" līdzdibinātājiem, nesen norādīja, ka sabiedrība uzmanību "Facebook" ir pievērsusi "ļoti novēloti", paziņodams, ka jūtas "šokēts, ka viņiem neviens neprasīja atbildēt uz šiem jautājumiem jau krietni agrāk". Informācijas tehnoloģiju sektora līderi, īpaši Eiropā, jau gadiem ilgi ir brīdinājuši par "Facebook" (un citu portālu) veiktajiem pārkāpumiem. Pašreizējo notikumu kontekstā viņu atklāsmes un praktiskās rekomendācijas ir īpaši aktuālas.

"Facebook" izpilddirektora Marka Zakerberga liecība ASV senātā neko daudz nepalīdzēja vairot sabiedrības uzticību uzņēmumam, kas tirgojas ar savu klientu personas datiem. Visiespaidīgākais brīdis liecināšanas laikā bija tad, kad Ilinojas senators Ričards Dērbins vaicāja, vai Zakerbergs justos komfortabli, ja viņam būtu jādalās ar viesnīcas, kurā apmeties, nosaukumu, un to, ar kādiem cilvēkiem viņš attiecīgajā nedēļā ir sarakstījies – jo tieši šāda veida datus izsekoja un izmantoja "Facebook". Zakerbergs atbildēja, ka nejustos komfortabli, ja būtu jāsniedz šāda informācija. "Man šķiet, ka tieši par to arī ir šis stāsts," teica Dērbijs. "Par tiesībām uz privātumu."

"Facebook" kritiķi uz to ir norādījuši jau gadiem. Stefano Kvintarelli, viens no Eiropas vadošajiem ekspertiem IT jomā un nozīmīgs tiešsaistes privātuma aizstāvis (un vēl pavisam nesen – Itālijas parlamenta loceklis), ir bijis neatlaidīgs un pravietisks kritiķis attiecībā uz to, kā "Facebook" ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli tirgū un personu datus.

Viņš jau sen atbalsta jaudīgu ideju: ka ikvienam no mums vajadzētu saglabāt kontroli pār savu tiešsaistes profilu, kuram vajadzētu būt pārnesamam no portāla uz portālu. Nolemjot, ka mums nepatīk "Facebook", mēs varētu pārcelties pie kāda konkurenta, nezaudējot saites ar kontaktiem, kas palikuši "Facebook".

Pēc Kvintarelli domām, "Cambridge Analytica" veiktie datu pārkāpumi bija nenovēršamas "Facebook" bezatbildīgā biznesa modeļa sekas. Tagad "Facebook" ir atzinis, ka "Cambridge Analytica" nav vienīgā, kas izmantojusi no "Facebook" iegūtos personu profilus.

Personīgās sarunās ar mani Kvintarelli ir norādījis, ka Eiropas Savienības vispārējā datu aizsardzības regula, kas pēc sešu gadu ilgas sagatavošanās un diskusijām stāsies spēkā 25. maijā, "var kalpot kā vadlīnijas attiecībā uz zināmiem aspektiem". Saskaņā ar šo regulu, viņš norāda, "organizācijas, kas to neievēros, var saskarties ar pamatīgiem sodiem līdz pat 4% no to ieņēmumiem apmērā. Ja regula jau būtu spēkā, "Facebook", lai izvairītos no šādiem sodiem, būtu vajadzējis informēt varas iestādes par datu noplūdi tieši tajā brīdī, kad uzņēmums to pamanīja – kas bija krietni vēl pirms pēdējām ASV vēlēšanām."

Kvintarelli uzsver, ka "efektīva konkurence ir ietekmīgs instruments, lai vairotu un pasargātu digitālās telpas bioloģisko daudzveidību". Un šajā ziņā regulai vajadzētu palīdzēt, jo tā "ievieš profila pārnesamības jēdzienu, saskaņā ar kuru lietotājs var pārcelt savu profilu no viena pakalpojumu sniedzēja pie cita, līdzīgi kā tas notiek, kad no viena operatora pie cita pārejam ar savu tālruņa profilu – mobilā tālruņa numuru".

Taču ar šo "īpašumtiesību pār sava profila datiem formu", turpina Kvintarelli, "noteikti nepietiek". Tieši tikpat svarīga ir "savstarpējā sasaiste: operatoram, pie kura pārnesam savu profilu, vajadzētu būt sasaistītam ar iepriekšējo operatoru, lai mēs nezaudētu kontaktu ar saviem tiešsaistes draugiem. Mūsdienās tas ir iespējams, pateicoties tādām tehnoloģijām kā IPFS un "Solid", ko attīstījis tīmekļa izgudrotājs Tims BērnerssLī."

Vēl viena tiešsaistes privātuma pioniere, kas jau sen ir brīdinājusi par tāda veida pārkāpumiem, kādus pieredzam ar "Facebook", ir Vīnes Ekonomikas un Biznesa Universitātes (WU) profesore un tās Vadības informāciju sistēmu institūta priekšsēdētājaSāra Spīkermane.Arī viņa kā globāla autoritāte jautājumos par cilvēku tiešsaistes identitātes tirgošanu pielāgotas reklāmas izveides, politiskas propagandas, publiskas un privātas uzraudzības vai citiem negodīgiem mērķiem, uzsver nepieciešamību apkarot "personas datu tirgus".

"Jau kopš 2011. gada, kad Pasaules Ekonomikas Forumā sākās diskusija par personas datiem kā jaunu aktīvu klasi," viņa man stāstīja, "pasaules datu tirgi ir zēluši un plaukuši līdz ar domu, ka personas dati varētu būt digitālās ekonomikas – kā arī, šķiet, politikas – "jaunā nafta"." Līdz ar to "vairāk nekā tūkstotis uzņēmumu nu ir iesaistīti digitālās informācijas vērtības veidošanas ķēdē, ievācot datus no jebkuras tiešsaistes aktivitātes un piedāvājot pielāgotu saturu tiešsaistes vai mobilo pakalpojumu lietotājiem aptuveni 36 sekunžu laikā kopš viņu ieiešanas digitālajā pasaulē." Un tie nav tikai "Facebook" un "Google", "Apple" vai "Amazon", kas ievāc un izmanto mūsu datus jebkādiem mērķiem, kādus vien spējat iedomāties," teic Spīkermane. "Datu pārvaldības platformu, piemēram, "Axicom" vai "Oracle Blue Kai" īpašumā ir milzīgs informācijas apjoms parsimtiem miljonu lietotāju personīgajām iezīmēm un sociofizioloģiskie profili."

Lai gan Spīkermane uzskata, ka "personas datu tirgu un datu izmantojumu tajā to pašreizējā formā vajadzētu aizliegt", vispārējā datu aizsardzības regula,pēc viņas domām,ir "labs motivators uzņēmumiem visā pasaulē pārskatīt savu personas datu izmantošanas praksi". Tāpat viņa norāda, ka "arvien plašāka kļūst privātumam draudzīgu tiešsaistes pakalpojumu ekosistēma". Kāds WU studentu pētījums "fiksējis datu ievākšanas praksi mūsu lielākajos tiešsaistes pakalpojumos (tādos kā "Google", "Facebook" vai "Apple") un salīdzinājis tos ar šo uzņēmumu jaunajiem privātumam draudzīgajiem konkurentiem". Šis pētījums, pēc viņas teiktā, "sniedz ikvienam iespēju nekavējoties nomainīt pakalpojumu sniedzēju."

"Facebook" ārkārtējais lobēšanas spēks līdz šim ir lielākoties atvairījis Kvintarelli, Spīkermanes un citu līdzīgas domas atbalstītāju praktisko ideju ieviešanu. Tomēr nesenais skandāls ir atvēris sabiedrībai acis attiecībā uz draudiem, ko šāda bezdarbība rada demokrātijai.

ES ir uzņēmusies vadību, lai uz to reaģētu, pateicoties saviem jaunajiem privātuma standartiem un ierosinājumam piemērot lielākus nodokļus "Facebook" un citiem tiešsaistes personas datu tirgoņiem. Tomēr ir nepieciešams spert vēl lielākus un pamatīgākus soļus. Kvintarelli, Spīkermane un viņu biedri – tiešsaistes ētikas aizstāvji – piedāvā mums praktisku veidu, kā panākt, lai interneta vide ir caurredzama, taisnīga un demokrātiska un ciena personas tiesības.

* Džefrijs D. Sakss ir Kolumbijas universitātes profesors, kā arī Kolumbijas Ilgtspējīgas attīstības centra un ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla direktors.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!