Gluži tāpat kā Latvijā, arī Denverā ir atnācis pavasaris! Lai arī dažubrīd vēl uzkrīt sniegs, tomēr jau zied koki un pēc dažām nedēļām vairums dienu būs saulainas un siltas. Pagājušo nedēļu pavadīju Lasvegasā, NAB izstādē, kas ir lielākā pasaules televīzijas tehnoloģiju izstāde. Man šis ir jau trešais NAB šovs "SAF Tehnikas" stendā, un pamazām sāku justies kā industrijas veterāns – gandrīz katru Lasvegasā pavadīto dienu saņēmām uzaicinājumus uz dažādām korporatīvajām ballītēm, bet stendā visu nedēļu drūzmējās gan tagadējie klienti, gan tādi, kuri tikai gatavojas paļauties mūsu brīnumainajai tehnoloģijai.
Noskatoties uz spietu, teicu kolēģim, ka šādi izskatās panākumi. Tie pielavās nemanāmi, ja ilgāku laiku dienu no dienas tiek darītas pareizās lietas. Vispirms tu rāpo, tad ej un tad jau skrien, teica Saimons no Anglijas, kurš tirgo portatīvas datu pārraides iekārtas visā pasaulē un algo arī 15 darbiniekus Ķīnā.
Vēl nedēļu pirms tam biju aizskrējis uz Vašingtonu, lai klātienē pavērotu Baltijas prezidentu vizīti un piedalītos ASV–Baltijas biznesa forumā. Pēc "sejas grāmatā" ievietotās bildes ar Vējoni daudzi Denveras latvieši neslēpa apbrīnu un aizrautīgi taujāja, vai tad arī pašu Trampu es esot redzējis. Liekas, ka Tramps patiešām var darīt, ko vien vēlas, bet viņam lojālā atbalstītāju bāze viņam turpinās ticēt bez mazākajām šaubām. Kā teica pats Tramps vēlēšanu kampaņas laikā – viņš varētu gaišā dienas laikā uz Sestās avēnijas Ņujorkā nošaut cilvēku un vienalga 50% amerikāņu par viņu balsotu.
ASV televīzijas kanālos pārējā pasaule vairs neeksistē, tikai Trampa kārtējās dienas peripetijas. Vieni ziņu kanāli kliedz "balts, balts, fake news!" un citi tikpat pārliecināti "melns, melns, collusion!". Šobrīd ziņu kanālu programmām benzīnu pielej tikko iznākusī Džeimsa Komija (James Comey, Trampa atlaistais FIB direktors) "stāstu visu, kā bija" grāmata "A Higher Loyality". Politika ir briesmīga lieta, kas sarīda un sanaido normālus un sakarīgus cilvēkus, bet bez tās jau arī uz priekšu tikt nevar. Patiesībai ir jāpiedzimst strīdos un kautiņos.
Vašingtonas biznesa forums notika "USA Chamber of Commerce", monumentālā, klasicisma stilā celtā ēkā dažu soļu attālumā no Baltā nama. Kā jau oficiālo valsts vizīšu fona pasākumos parasts, prāvajā zālē slaistījās bariņš nogarlaikojušos uzņēmēju un sagurušu pieņemšanas salonu lauvu. Tie parasti pārstāv visādas "asociācijas" un "federācijas" un galvenokārt medī vientiešus, kuriem par mazu, bet taisnīgu samaksu pārdot savus lobistu vai "tirgus izpētes" pakalpojumus.
Visaizkustinošāk man izklausījās kādas "federācijas" vadītājas arguments, ka "viņi uz maniem zvaniem vienmēr atbild", – tas bija par gigantiska militāri rūpnieciskā kompleksa atbildīgiem darbiniekiem. Dažiem šlipsotajiem sirmgalvjiem kabatā bija pat divas vai trīs vizītkartes – atkarībā no sarunas biedra profila un sarunas ievirzes viņi rāva no kabatām ārā savas skanīgās vizītkartes un, siekalām šļakstot, "pičoja" savas unikālās spējas. Balsis kļuva skaļākas un acis mirdzošākas proporcionāli izdzertā alkohola glāzēm. Rīkotājiem par godu jāsaka, ka atspirdzinājumos tika piedāvāta "Latvijas balzama" produkcija, tostarp arī "Riga Black Balsam".
Forumā uzstājās ASV tirdzniecības ministrs Vilburs Ross. Ross slavēja ekonomisko sadarbību ar Baltijas valstīm, mudināja stiprināt likuma varu un veidot vidi, kurā ir lēti un viegli strādāt. Tam nevar nepiekrist. Vējonis pieminēja bankas un lielo darbu, ko sektora sakārtošanā veic Latvijas valdība, Lietuvas prezidente – šķidrās gāzes termināli, savukārt Igaunijas – teicamo e-pārvaldi, e-vēlēšanas un to, cik neticami progresīva ir Igaunijas valsts. Man jāsaka godīgi, ka no visām uzrunām visvairāk uz nerviem krita tieši Igaunijas prezidentes runa, jo viņa "izpildījās" kā lietotu automašīnu pārdevēja, tik uzmācīgi un samāksloti lielot savu valstiņu.
Lai arī Vējoni daudzi Latvijā izsmēja par švakajām angļu valodas prasmēm, "Saturday Night alive" viņam pat veltīja aizkustinošu skečiņu, kas, protams, bija mērķēts uz Trampu, tomēr klātienē tas nemaz tik slikti neizskatījās, turklāt Vējonis bija vienīgais no Baltijas prezidentiem, kurš uzkavējās foruma pieņemšanā un labprāt parunājās un "paburzījās" ar klātesošajiem uzņēmējiem.
Atceros, pirms gadiem daudzi kritizēja "Citadeles" pārdošanu amerikāņiem. Alternatīva bija kādi Krievijas investori, kuri gan jau tagad cieš no amerikāņu sankcijām. Forumā uzstājās arī Beļavskis no "Citadeles", viņa uzstāšanās bija viena no sakarīgākajām visā forumā. "Bērnībā es televizorā redzēju Reiganu un Polu Volkeru un uzskatīju viņus par ļaunuma iemiesojumiem. Tagad Pols Volkers ir viens no manis vadītās bankas akcionāriem. Mēs Latvijā esam nogājuši tālu ceļu," apmēram šādi runāja Beļavskis.
Daudzi apšauba šādu forumu lietderību. Esot tikai zemē nomests laiks un nauda. Mana pieredze šādos pasākumos ir – nekad neko nevar prognozēt un viss atkarīgs no gatavošanās un arī veiksmes. Angliski ir tāds vārdiņš "serendipity". Savos e-pastos pamanīju, ka jaunievēlētais ASV "Wireless internet services providers" asociācijas prezidents dzīvo Vašingtonā. Kā asociācijas biedrs uzaicināju viņu uz forumu. Viņš kā asociācijas prezidents, protams, bija pagodināts un atnāca. Viņš pazīst kaudzi cilvēku Vašingtonā, tie var palīdzēt SAF biznesam šeit. Viss jau darbojas tikai uz personīgiem ieteikumiem un rekomendācijām. Ja uz forumiem un izstādēm nebrauksi, tad cilvēkus nesatiksi, bet turpināsi sēdēt pie televizora un lamāt valdību.
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
