Tikmēr Latvijā atkritumu daudzums visu laiku aug, 2016. gadā pārsniedzot 400 kg uz vienu cilvēku. Eirobarometra sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Latvijas iedzīvotāji atkritumus uzskata par galveno vides problēmu, un arī Lielās talkas popularitāte liecina, ka piesārņojums cilvēkus satrauc.
Neskatoties uz to, ka šķiroto atkritumu konteineri pieejami arvien plašākam iedzīvotāju lokam, 60% Latvijas iedzīvotāju joprojām atkritumus nešķiro un lielākā to daļa nonāk atkritumu poligonos, kur tie tiek apglabāti. 2016. gadā tikai 25% no kopējiem sadzīves atkritumiem un nedaudz mazāk nekā 50% no visa iepakojuma, pārsvarā paletes, dzērienu kastes un cits transporta iepakojums, tika izmantoti atkārtoti vai pastrādāti.
Mums tas ir jāmaina. Viens solis šajā virzienā ir depozīta sistēmas ieviešana – līdzīgi kā kaimiņvalstīs, kur tiek savākti un apritē atgriezti vairāk nekā 90% dzērienu iepakojuma. Lietuvā šī sistēma tika ieviesta 2016. gadā un pēc gada darbības 97% iedzīvotāju atzina, ka tā ir bijusi pareizā izvēle, jo samazinājās piesārņojums un tika veicināta resursu efektīvāka izmantošana.
Taču Latvijas dzērienu ražotāji ir pārliecinājuši Zemkopības ministriju, ka depozīta sistēma ir pārāk dārga, un apgalvo, ka patērētājam par katras pudeles savākšanu būs jāpiemaksā 5 centi. Taču pieredze Lietuvā un Igaunijā liecina, ka apsaimniekošanas izmaksas patiesībā ir daudz zemākas. Ņemot vērā, ka gadā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs izdzer nepilnus 200 iepakojuma vienību, depozīta sistēmas izmaksas uz cilvēku gadā būtu līdzvērtīgas 5 EUR – tātad ne vairāk kā divas "latte" kafejnīcā! Turklāt jau pašlaik ražotāji izlietotā iepakojuma savākšanas izmaksas ir iekļāvuši produktu cenā. Diemžēl tikai neliela daļa šī iepakojuma patiešām tiek savākta un atgriezta apritē.
Portālā "Manabalss.lv" 2017. gadā tika savākti vairāk nekā 11 tūkstoši iedzīvotāju parakstu depozīta sistēmas ieviešanas atbalstam. Pēc tam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, bet Zaļo un zemnieku savienības pārvaldītā Zemkopības ministrija šo priekšlikumu nav saskaņojusi, aizbildinoties ar apgrūtinājumu ražotājiem. Depozīta sistēmā iekļauto dzērienu apgrozījums iepriekšējos gados ir pārsniedzis 500 miljonu EUR, un dzērienu ražotāju lobijs Latvijā ir spēcīgs. Tik spēcīgs, ka pat tie ražotāji, kas neiebilst depozīta sistēmas ieviešanai, nevēlas par to publiski runāt.
Šāda Zemkopības ministrijas attieksme liecina, ka valdība strādā nevis sabiedrības, bet atsevišķu uzņēmēju interesēs. Ko mēs varam darīt, lai panāktu, ka valdība tomēr ir sabiedrības interešu aizstāve un Saeima vēl līdz 2018. gada oktobra vēlēšanām apstiprina likuma grozījumus? Mēs – katrs, kurš atbalsta tīrāku Latviju, – varam to pateikt atbildīgajām amatpersonām, rakstot vēstules, izmantojot sociālos medijus: mēs esam PAR depozīta sistēmu!
Ko mums tā dos?
Paredzams, ka jaunajā sistēmā varēs nodot vienreiz un atkārtojami lietojamo stikla, plastmasas un alumīnija primāro dzērienu iepakojumu, saņemot par to atpakaļ samaksāto depozītu. Šī sistēma aptvertu 12% no stikla taras, 30% no primārā plastmasas iepakojuma un 43% no primārā metāla iepakojuma. Taču ideālā gadījumā depozīta sistēmā vajadzētu iekļaut arī burciņas un citu taru, arī tā saucamās tetrapakas, tādējādi padarot sistēmu efektīvāku, bet pārējos atkritumus (jogurta trauciņus, plēves, kartona kastes un žurnālus) joprojām vajadzēs šķirot un nodot šķirošanas konteineros.
Tādējādi cilvēki ekonomiski tiks motivēti vairāk šķirot, mēs izglābsim vērtīgus resursus no apglabāšanas un padarīsim Latviju tīrāku. Vai tiešām tas nav 10 centu vērts?