Foto: Privātais arhīvs
2017. gada 1. jūnijā, tas ir, divas dienas pirms pašvaldību vēlēšanām, Saeima, neskatoties uz tās Juridiskā biroja iebildumiem, ka plānotie likuma grozījumi nerada saprātīgu, objektīvu un līdzsvarotu tiesisko attiecību noregulējumu starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem, pieņēma grozījumus likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta otrās daļas otrajā teikumā, nosakot:

"Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma:

no 2018. gada 1. janvāra – līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības;

no 2019. gada 1. janvāra – līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības;

no 2020. gada 1. janvāra – līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības."

Lai saskaņotu tiesisko regulējumu, Saeima 2017. gada 22. jūnijā pieņēma grozījumus likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta 2.1 daļas otrajā teikumā, izsakot to identiskā redakcijā.

Satversmes tiesā pēc septiņiem fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par minēto normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi, un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā (Nr. 2017-17-01).

2012. gada 12. aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu šajā lietā. Satversmes tiesa secināja, ka pirms apstrīdēto normu pieņemšanas likumdevēja rīcībā nav bijis pienācīgas analīzes un pamatojuma par šajās normās ietvertā zemes īpašnieku īpašuma tiesību ierobežojuma satversmību kontekstā ar Satversmes tiesas judikatūru piespiedu nomas jautājumos. Tādējādi apstrīdētās normas nav uzskatāmas par pieņemtām pienācīgā kārtībā. Līdz ar to Satversmes tiesa nosprieda atzīt apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 105. pantam, kas nosaka jebkuras personas tiesības uz īpašumu.

Lai neveidotos situācija, ka normatīvajos aktos vispār nav noteikts piespiedu nomas maksas apmērs, kas radītu būtisku apdraudējumu piespiedu nomas tiesisko attiecību dalībnieku tiesībām un likumiskajām interesēm, Satversmes tiesa nosprieda, ka apstrīdētās normas nav spēkā no 2019. gada 1. maija.

Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevējam, ievērojot Satversmes tiesas judikatūru piespiedu nomas jautājumos, ir jārod tāds konkrētās situācijas risinājums, kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie personu pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības.

Kā Satversmes tiesas spriedums ietekmē šobrīd spēkā esošo zemes piespiedu nomas maksas apmēru?

No šobrīd spēkā esošā tiesiskā regulējuma un Satversmes tiesas sprieduma izriet, ka zemes piespiedu nomas maksas apmērs zem privatizētajām daudzdzīvokļu mājām, ja starp zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašniekiem nav noslēgts zemes nomas līgums, ir šāds:

Jānorāda, ka no pastāvošās tiesu prakses izriet, ka piespiedu nomas maksā ir iekļauts pievienotās vērtības nodoklis un zemes nekustamā īpašuma nodoklis. Tātad gadījumos, ja starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašnieku nav noslēgts zemes nomas līgums, šobrīd papildus likumos noteiktajai nomas maksai līdz 5% gadā no zemes kadastrālās vērtības zemes īpašnieki no dzīvokļu īpašniekiem nedrīkst prasīt pievienotās vērtības nodokļa samaksu un zemes nekustamā īpašuma nodokļa samaksu.

Saeimas deputāti jau iepriekš piespiedu nomas sociālo raksturu ir izmantojuši savu priekšvēlēšanu "labo darbu" papildināšanai. Izskatās, ka arī pirms 13. Saeimas vēlēšanām viņiem būs šāda iespēja, jo tiesiskais regulējums būs jāpieņem, tikai jautājums: vai šoreiz – pārmaiņas pēc – tas būs atbilstošs Satversmei?

Rakstā ir pausts autora personīgais viedoklis, kas nav uzskatāms par juridisko konsultāciju vai juridiskās palīdzības sniegšanu, un tas autoram nerada juridiskas saistības pret raksta lasītājiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!