Lai šo disproporciju mazinātu, steidzami ir jāiegulda gan skolēnu izglītībā, ieinteresējot viņus eksaktajās zinātnēs un dabaszinātnēs, gan augstskolām jāizveido jaunajām darba tirgus prasībām atbilstošs studiju piedāvājums, gan arī jāsakārto augstākās izglītības struktūra, koncentrējot resursus, lai tos pēc iespējas efektīvāk varētu izmantot studiju procesā.
Draudzīgs aicinājums mācīties inženierzinātnes
Jaunieši inženierzinātnes neizvēlas dažādu iemeslu dēļ, bet visbiežāk – vai nu tāpēc, ka īsti nezina, ko dara inženieri, vai arī tāpēc, ka vispārizglītojošajā skolā nav pietiekamā līmenī apguvuši eksaktos un dabaszinību priekšmetus, lai tos tālāk spētu studēt augstskolā.
Lai aizpildītu šo izpratnes trūkumu, skolās ir jāskaidro, ko dara inženieris, – ka tā ir radoša profesija, jo inženieris rada jaunas sistēmas un produktus. Balstoties uz veiksmīgiem piemēriem, ir jārāda, kāda ir inženiera karjera, kādas ir izaugsmes iespējas dažādos uzņēmumos, kādas iespējas veidot pašam savu uzņēmumu, kurā ražot paša radītus produktus.
Sabiedrība vēl neaizdomājas, cik liela nozīme nākotnē būs inženieriem, – straujās tehnoloģiju izaugsmes un mākslīgā intelekta attīstības dēļ aizvien vairāk darba tirgū būs vajadzīgi cilvēki, kas gan paši rada jaunus produktus un tehnoloģijas, gan apkalpo sarežģītās iekārtas. Par šīm nākotnes perspektīvām skolās ir jāstāsta jau tagad, skaidrojot, ka nākotnes darba tirgū bez matemātikas, fizikas un ķīmijas zināšanām nevarēs iztikt un lielākas izaugsmes un karjeras perspektīvas būs tiem, kuri spēs strādāt ar gudrām mašīnām un robotiem.
Lai šo vēsti nodotu adresātiem, ir nepieciešama plaša valsts mēroga kampaņa, kurā piedalītos ne tikai darba devēji un augstskolas, bet arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un EM, dodot skaidru signālu, ka inženiertehniskās jomas ir valstiski svarīgas.
Pulciņi un eksāmeni
Tomēr ar aicinājumu vien būs par maz. Vispārizglītojošajās skolās ir nepieciešams nopietni pievērsties eksakto zinātņu un dabaszinātņu izglītībai, pirmkārt, atsakoties no sociālo zinātņu novirziena un mācot jauniešiem fiziku un ķīmiju un, otrkārt, ieviešot obligāto eksāmenu fizikā un ķīmijā. Pretējā gadījumā liela daļa jauniešu pēc 9. klases joprojām iet vieglāko ceļu, izvēloties mācīties dabaszinības, ne konkrētus eksaktos priekšmetus, tādēļ, vidusskolu absolvējot, vairs nevar studēt inženierzinātnes un augstās tehnoloģijas tieši nepietiekamās zināšanu bāzes dēļ.
Taču, lai jauniešus ieinteresētu eksaktajās zinātnēs, viņus jau no mazotnes nepieciešams iesaistīt attiecīga satura ārpusskolas nodarbībās. Šajā ziņā viena no identificētajām problēmām – skolām trūkst gan finansējuma, gan attiecīgo pedagogu, tāpēc ir jāveido sadarbība ar augstskolām. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) sadarbība ar pašvaldībām liecina, ka vietvarām ir interese par tehniskās jaunrades pulciņu organizēšanu un RTU šajās aktivitātēs var palīdzēt. Esam saņēmuši ziedojumu, kas ļaus Pierīgā veidot ārpusklases nodarbības pēc RTU Bērnu un jauniešu universitātes parauga – piedāvāt izglītojošu nodarbību ciklu, paplašinot skolēnu redzesloku, padziļinot viņu zināšanas par dabu, zinātni un tehnoloģijām, kā arī popularizējot eksaktās zinātnes un inženierzinātnes. Taču šādu nodarbību tīklu ir nepieciešams veidot daudz plašāk, šādas iespējas piedāvājot arī citu Latvijas pašvaldību bērniem un jauniešiem, un šī ir viena no aktivitātēm, kur tikai ar universitāšu vai pašvaldību spēkiem vien nevar sasniegt rezultātu, bet ar savu artavu būtu jāiesaistās arī valstij.
Studijas – ikvienam un izcilībām
Lai darba tirgū palielinātos inženieru proporcija, augstskolām ir svarīgi darba tirgus vajadzībām pielāgot savas programmas un atjaunot studiju saturu, ņemot vērā digitalizāciju un tehnoloģiju attīstību. Ir jāsaprot, kas mainīsies darba tirgū, kādas iemaņas universitāšu absolventiem būs vajadzīgas, un atbilstoši tam arī jāpiedāvā studiju programmas. Turklāt jādomā arī par piedāvājumu darba tirgū aktīvajiem cilvēkiem, kuriem nepieciešama pārkvalifikācija vai savu zināšanu papildināšana.
Patlaban darba tirgus prognozes izsaka EM un atsevišķi domnīcu eksperti, taču, lai saprastu, kādas profesijas nākotnē būs pieprasītas, ņemot vērā mākslīgā intelekta, robotizācijas un automatizācijas attīstību, ir nepieciešama diskusija valstiskā līmenī, iesaistot dažādu jomu pārstāvjus, darba devējus un augstskolas kā ekspertus, kas gan komentē pašreizējo piedāvājumu, gan sniedz savu redzējumu nākotnes studiju programmu piedāvājumam, saturam un tā sasaistei ar nozares prasībām.
Vienlīdz svarīgi, domājot par studiju saturu, ir veidot īpašu piedāvājumu talantīgiem jauniešiem, kuri uz augstskolu atnāk ar pamatīgāku zināšanu bāzi nekā viņu vienaudžiem. Īpašās studiju programmas būtu viens no instrumentiem, kā talantīgos jauniešus piesaistīt Latvijas augstskolām. Labs piemērs ir RTU dibinātā Inženierzinātņu vidusskola (IZV), kurā mācās eksaktajās zinātnēs talantīgi skolēni. Pirmie absolventi IZV būs 2018. gada jūnijā, un viņiem RTU veido individuālās studiju programmas, kas ir atbilstošas viņu sagatavotības līmenim, spējām un interesēm.
Šāds risinājums, piedāvājot uz plašāku studentu spektru un izcilību orientētu studiju saturu, palīdzētu sagatavot gan jauniešus darba tirgum, gan izcilības – zinātniskajai darbībai.
Šie ir tikai daži ieteikumi, kā palielināt inženierzinātņu speciālistu piedāvājumu darba tirgū. Ir svarīgi tieši patlaban sākt par to diskusiju, iesaistot pēc iespējas vairāk ieinteresēto pušu pārstāvju, jo tieši patlaban Latvijā ir pieejami Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kas dod iespēju realizēt projektus, kas rosina jauniešus jau laikus domāt par izglītības atbilstību darba tirgum, kā arī sniedz atbalstu profesiju jau apguvušiem cilvēkiem papildināt savas zināšanas atbilstoši pieprasījumam. Resursi un instrumenti mums ir. Tagad nepieciešama visu iesaistīto pušu akceptēta pārmaiņu vīzija un darbs, to īstenojot.