Tātad trijkājis. Tas dod stabilitāti un spēj izturēt svārstības.
Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
Mēs esam it kā neatkarīgi un it kā demokrātiski – respektīvi, tādi, kuriem ikvienam un visiem pieder vara, un tādi, kuri nav pakļauti kādai citai varai.
Kā jebkurš gudrs cilvēks, arī es saprotu, ka tie ir idealizēti jēdzieni, kuri apzīmē ideālo stāvokli, uz kuru būtu jātiecas. Bet dabā nepastāv absolūta neatkarība. Piemēram, visbūtiskākā atkarība mūsu dzīvē – mēs esam atkarīgi no dabas – gaisa, ūdens, pārtikas. Mēs esam atkarīgi cits no cita utt.
Līdz ar to idealizētajā pasaules uztverē mums pietrūkst ļoti daudz kā. Bet kā vienu no galvenajām lietām es tomēr gribētu atzīmēt to, ka mums ir jābūt ilgtspējīgiem. Tautas valodā to var saukt par "zaļiem". Var arī ieviest jaunvārdu "ilgmūžīgs"... ilgu mūžu Latvijai.
Kāpēc? Nu gluži vienkārši tāpēc – ja mēs iznīksim, tad visa demokrātija un neatkarība atradīsies kaķim zem astes.
Kas ir ilgtspējīgs? Tas ir tāds, kas pastāvēs ilgi.
Es vēlu Latvijai, tāpat kā citām valstīm, pastāvēt ilgi un tāpēc uzskatu, ka Latvijas Satversmē ir jābūt ierakstītam, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska un zaļa (ilgtspējīga? ilgmūžīga?) valsts".
Zaļš un ilgtspējīgs manā izpratnē apzīmē vienu un to pašu – tāds, kurš dzīvos, tāds, kurš attīstīsies, tāds, kurš izdzīvos. Tāds, kurš dzīs asnus un izaugs, lai tālāk radītu jaunus asnus.
Jau dzirdu, kā protesta un sašutuma vētra sāk burbuļot tajos prātos, kuri uzskata, ka Satversmei nedrīkst ne pirkstu piedurt. Tiešām?
Kāpēc? Ja situācija pirms 100 gadiem un tagad (un kas vēl būs nākamajos 100...) ir radikāli izmainījusies visā pasaulē, vai tiešām arī mums nebūtu jāmainās, jāpielāgojas un jāredz reālā situācija, kāda tā ir? Satversme ir domāta, lai Latvija būtu. Būtu ilgi. Nevis otrādi – lai Satversme būtu ilga un nemainīga, bet Latvija iznīktu, jo nespējam sekot līdzi pārmaiņām.
Pirmais jautājums, ko mums uzdod daudzi, – kāpēc tieši Satversme? Tāpēc ka, izvērtējot mūsu likumdošanu, tajā nav redzamas būtiskas un nopietnas kļūdas. Problēmas sākas ar izpildinstitūciju darbību un kontroles mehānismiem. Mēs ceram – ja tiks izmainītas valsts prioritātes, tad laika gaitā tiks uzlabota un reformēta arī šī "nozare".
Izmaiņas Satversmē nav mūsu pašmērķis. Izmaiņas ir vajadzīgas mūsu valstī.
Pārmaiņas jau visā pasaulē notiek tik strauji, ka, iespējams, tie, kuri šobrīd domā, ka uz viņiem tas neattiecas, sava mūža nogalē piedzīvos pamatīgu vilšanos.
Un es piederu pie tiem, kuri nemīl noskatīties, kā lēnām grimstam. Mums ir jāspirinās un jāmainās, lai mēs varētu būt zaļi, ilgmūžīgi un ilgtspējīgi.
Savukārt Satversmi mainīt, papildināt nav pašmērķis. Tas ir tikai līdzeklis un instruments, lai mainītu Latvijas nākotni. Mērķis ir mainīt Latviju uz labu. Tās attīstības gaitu. Nākotnes perspektīvas. Mūsu pašu attieksmi. To sauc par prioritāšu maiņu. Satversme ir tikai līdzeklis, lai sadzirdētu, lai realizētu. Lai sākam domāt un skatīties – kur tad vēlamies būt, ja ne tagad, tad vismaz tuvākā vai tālākā nākotnē.
Mēs (cilvēce) vairs nevaram apturēt ekoloģiskās izmaiņas uz planētas. Tas vienkārši vairs nav iespējams. Ir sācis darboties mehānisms, kur katra nākamā darbība pastiprina iepriekšējo un otrādi. Bet mēs varam palēnināt šos procesus un ierādīt nākamajām paaudzēm, ka neesam bijuši tik lieli parazīti, kādi patiesībā, iespējams, esam.
Mainām Latviju! Maināmies paši!