Foto: Privātais arhīvs
Gribu veltīt pozitīvus vārdus Labklājības ministrijai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kā arī Latvijas Komercbanku asociācijai par pēdējā laikā realizētajiem kopīgajiem centieniem veicināt pensiju uzkrājumu jomas attīstību – gan radot pārmaiņas, kas būtiskas iedzīvotājiem, gan risinot jautājumus, kas aktuāli pensiju pakalpojumu pārvaldītājiem. Labs piemērs tam, kā cīnīties PAR, nevis PRET.

Šis gads sācies ar divām būtiskām izmaiņām mums kā sabiedrības pensiju pārvaldītājam, un šīm pārmaiņām ir pozitīvs vektors:

- Pirmkārt, tagad akcijās var ieguldīt līdz 75% no kopējiem pensiju uzkrājumiem.

- Otrkārt, jau pirms diviem gadiem Latvijas Bankas uzsāktās diskusijas ar pensiju pārvaldītājiem par nepieciešamību mazināt komisijas maksas beidzot ir realizējusies ar jaunu pieeju komisijas maksu piemērošanā.

Pirmā izmaiņa ir būtisks priekšnosacījums, lai Latvijā kvalitatīvi varētu attīstīties indeksiem piesaistītie pensiju ieguldījumu plāni.

Kāds varētu vaicāt, kāpēc indeksu pensiju plāni ienāk Latvijā vairāk nekā 40 gadus pēc šīs idejas radīšanas?

Atbilde meklējama Valsts fondēto pensiju likumā. Līdz 2007. gada beigām Latvijas pensiju otrā līmeņa plāni drīkstēja ieguldīt akciju tirgū ne vairāk kā 30% līdzekļu, savukārt līdz 2017. gada beigām – 50%. Tas nozīmē, ka pārējie līdzekļi būtu jāiegulda obligāciju indeksos.

Obligāciju indeksus veido pēc principa, kas pat nezinātājam var šķist neloģisks. Lielāks īpatsvars indeksā ir lielākajiem parādniekiem, piemēram, Itālijas, Francijas un Spānijas valdībām, ja apskatām tipisku Eiropas obligāciju tirgus indeksu. Ieguldīt obligāciju indeksā, kas sastāv no vairākiem tūkstošiem atsevišķu vērtspapīru, ir daudz dārgāk un neefektīvāk nekā veikt jēgpilnus ieguldījumus Latvijas tautsaimniecībā. Tāpēc līdzšinējie pensiju līdzekļu pārvaldītāju ieguldījumi obligācijās, t.sk. Latvijas valsts vērtspapīros, ir bijuši ienesīgāki pie salīdzinoši zemāka riska līmeņa.

Vietējo ieguldījumu indeksu plānos nav un nebūs vēl ilgi, jo Latvijas finanšu tirgus izmērs uz globālā fona ir ļoti mazs. Indeksu veidošanā izmēram ir liela nozīme.

Pasīvās investēšanas (indeksu fondu) pirmsākumi meklējami visai tālā pagātnē. Pirmais indeksu fonds ASV tika reģistrēts pirms 46 gadiem. Investēšanas princips ir pats vienkāršākais, kādu vien iespējams pielietot. Investors nevērtē nevienu finanšu instrumentu pats, bet kopē kāda akciju vai obligāciju indeksa sastāvu savā ieguldījumu portfelī. Akciju indeksa sastāvs tradicionāli tiek veidots, balstoties uz uzņēmumu akciju kapitāla vērtību, t.i. jo lielāks uzņēmums, jo lielāks tā īpatsvars indeksā.

Sākot no 2018. gada 1. janvāri, likums, kas regulē pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanu, ļauj veidot jaunus pensiju plānus, kas drīkst ieguldīt akciju tirgū līdz 75% līdzekļu. Tāpēc šis ir īstais laiks indeksu pensiju plānu ieviešanai Latvijā – 75% akciju indeksos ļauj potenciāli pelnīt vairāk, uzņemoties lielāku risku, savukārt 25% obligāciju indeksos nerada tik lielus sarežģījumus kā 50% gadījumā.

Varētu domāt, ka šajā darbības jomā visiem viss ir vienāds, un dažādi indeksu plāni ne ar ko neatšķiras. Arī ieguldot naudu indeksos, izmēram ir nozīme. Lielākam tirgus dalībniekam ir pieeja labākiem darījumu nosacījumiem, kā arī plašākam indeksu fondu klāstam.

Uzskatu, ka nākotnē likumā noteiktos ierobežojumus ieguldījumiem akciju tirgū vajadzētu atcelt pavisam. Šobrīd SEB piedāvā pilnu pensiju plānu spektru no piesardzīgākā līdz agresīvākajam. Mazliet izbrīna, ka esam vienīgie tirgū ar piedāvājumu jebkurai gaumei.

Vai visiem klientiem tagad vajadzētu steigties mainīt savus pensiju otrā līmeņa plānus un indeksa plāniem? Noteikti nē. Plāni ar 75% akcijās ir piemēroti klientiem, kuri turpinās krāt pensijai vismaz 20-25 gadus. Mazliet bezatbildīgi ir piedāvāt indeksu plānu klientiem, kam līdz pensijai atlikuši tikai 10-15 gadi. Ir būtiski skaidrot klientiem ne tikai izmaksas, bet arī iespējamos riskus.

PAR zināšanām, PRET steidzīgiem lēmumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!