Aivars Lembergs, kurš jau gadiem ilgi ir prettiesiski sagrābis Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, savā 14. marta rakstā "Delfos" pauž pārsteigumu, ka nekad neesot domājis, ka šī amata turpmākas ieņemšanas kontekstā, varētu kaut kādā mērā tikt salīdzināts ar no amata pienākumiem atstādināto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.
Fakts, ka abiem ir piemērots viens un tas pats drošības līdzeklis, jeb ir noteikts aizliegums pildīt ieņemamos amatus, Lembergu ir satraucis vai pat aizskāris. Tāpēc paralēļu vilkšana, drošības līdzekļa uzraudzības aspektu vērtēšana, varas aprindu attieksmes salīdzināšana pret abiem izmeklēšanas iestāžu un tiesu nežēlastībā kritušajiem komediantiem, Lemberga skatījumā ir ne visai talantīgā politikāņa Kristovska prātuļojumi, jeb Oponentu cirks!
Vai tiešām? To lai izsver katrs pats.
Nav dzirdēts, ka Rimšēvičs, kuru Latvijas Banka, reaģējot uz KNAB noteikto darbības aizliegumu reāli ir atstatījusi no bankas vadītāja pienākumiem, būtu atļāvusies to nodēvēt par Latvijas Bankas cirku! Pat vēl vairāk. Tā vien šķiet, ka nonākšana neērtajā situācijā, kāda neapšaubāmi ir salīdzināšana ar smagos finanšu un interešu konflikta noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru, tieši Rimšēvičam varētu būt nepatīkama novitāte. Īpaši tāpēc, ka Rimšēvičam ir pamats sašust, ka viņu jau samēro ar personu, kuru pašreiz tiesā, kamēr viņam pašam nav celta pat apsūdzība!
Neatkarīgi no tā, kura no pieminētajām personām bauda lielākas simpātijas un labvēlību plašākā sabiedrībā, veselīgi domājoši ļaudis saprot, Lembergam vairs nav izredžu norobežoties no Rimšēviča lietas. Pārāk apskaužama ir to sakritība. Abi vīri gadu desmitiem ir rīkojušies ar valsts un sabiedrības līdzekļiem miljardiem latu/eiro apmērā, kas vienlaicīgi bijis to pielūgsmes, arī to politiskās ietekmes pamats. Abi tagad ir salīdzināmi gan to attieksmē pret tiem piemēroto drošības līdzekli, gan tā uzraudzības efektivitātē.
Šķiet, ka šis apstāklis Lembergu satrauc visvairāk. Un kā nu ne. Līdz šim tiesu, arī pašvaldību darbu uzraugošo ministriju VARAM maz bija rūpējis fakts, ka Lembergs, neskatoties uz aizliegumu, pilda Ventspils pilsētas pašvaldības vadītāja pienākumus! Viņš varēja brīvi ignorēt tiesas noteikto liegumu ieņemt šo amatu. Pat vēl vairāk. Viņš ir ilgstoši baudījis ērtu Latvijas tiesībaizsardzības sistēmas pretimnākošu bezzobainību.
Tā ļāvusi un ļauj viņam pilnībā saglabāt politisko ietekmi, pilnībā noteikt procesus Ventspils pilsētā un pašvaldībā. Tāpēc jebkuras pārmaiņas, ikviena jauna izmeklēšanas iestādes respektējoša lieta, Lembergam ir nevēlama. Tā netieši izgaismo viņa darbības ietvarus, ierobežojumus un stimulējošos apstākļus! Tieši tāpēc abu minēto, Rimšēviča, Lemberga lietu salīdzināšanu viņš nodēvējis par absurdu vispārākajā pakāpē.
Un tomēr tas nepalīdzēs. Lembergs nevar no Rimšēviča distancēties. Par to liek domāt viņa 14. marta "Delfu" raksta norāde uz abiem kopīgo. Rimšēvičs, līdzīgi kā Lembergs Ventspils domē, no Latvijas Bankas prezidenta amata nav atkāpies. Tomēr spējo prieku, ka bez viņa ir vēl kāda augsta amatpersona, kas krampjaini turas pie amata krēsla, Lembergaprāt, mazina likumi. Diemžēl tie ir sakārtoti tā, ka nodrošina Rimšēviča neaizskaramību un neatsaucamību. Tā esot ievērojama priekšrocība, tie ir siltumnīcas apstākļi Latvijas bankas prezidentam!
Patiesībā šī specifiskā likuma atruna, ir atbildības pārbaude Latvijas Bankai. Tā to pagaidām to ir izturējusi godam. Tā vien šķiet, ja nebūtu likuma atrunas, ka bankas prezidents amatu zaudē vien notiesājoša sprieduma gadījumā vai pašam atkāpjoties, tad Rimšēviču no amata atcelt grasītos ne tikai Saeima, bet to paveiktu pati Latvijas Bankas vadība. Par to liek domāt parādītā attieksme pret noteikto drošības līdzekli, pret KNAB liegumu Rimšēvičam pildīt līdzšinējo amatu. Ir skaidri redzams, ka Latvijas Bankas vadība ir pacēlusi drošības līdzeklim izvirzāmo prasību latiņu pienācīgi augstu standartu līmenī. Pat vēl pirms apsūdzības celšanas, banka ir paziņojusi, ka Rimšēvičam tiek liegts pildīt Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa funkcijas, ka viņam ir liegta piekļuve Latvijas Bankas informācijas sistēmām un dokumentiem, netiks nodrošināts transports un viņš nesaņems atalgojumu. Tā ir atbildīga attieksme.
Tagad uz šī Latvijas Bankas un Rimšēviča rīcības fona izgaismojas un var vērtēt Ventspils pilsētas domes vairākuma, partijas "Latvijai un Ventspilij" deputātu rīcību Rīgas apgabaltiesas Lembergam noteiktā aizlieguma pildīt pašvaldības vadītāja pienākumus kontekstā. Aina ir sekojoša. Deputāti, zinot, ka tiesa ir noteikusi drošības līdzekli smagos finanšu un interešu konflikta noziegumos apsūdzētai personai, zinot neskaitāmas apsūdzētā darījumu detaļas, zinot, ka Lembergu tiesā, kārotajā amatā ir iecēluši tieši viņu, Lembergu! Savukārt Lembergs šo prettiesisko amata piedāvājumu augstsirdīgi ir pieņēmis, zinot, ka tiesa viņam to liegusi... Apņēmīgi un nepārprotami. Valsts amatpersonu organizētas grupas cienīgs protests! Pretvalstiska manifestācija!
Vai tas rada raizes Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, kuras šādu amatpersonu no Ventspils laipni aicina pie sarunu galda? Tāds bija mans jautājums, kura uzstādīšanu, Lembergs dēvē par oponentu cirku.
Prettiesiski sagrābta amata rezultātā, pastāvot tiesas liegumam ieņemt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, Lembergs izaicinoši turpina vadīt pilsētu. Viņš pilnībā nosaka Ventspils brīvostas darbību, viņam tiek nodrošināts pašvaldības atalgojums un transports, tiek saglabāta piekļuve visām pašvaldības informācijas sistēmām un dokumentiem. Tieši viņa norādēm ar saliektu muguru kalpo pašvaldības administrācija, kas vienlaicīgi maksimāli apgrūtina un ierobežo mazākuma deputātu darbības iespējas Ventspils pilsētas domē. Pašvaldības apmaksātajos masu medijos Lembergs turpina savas autoritārās varas glorificēšanu un nepārtraukti "gāna" valsts un tiesu varu, valsts pārvaldes sistēmu, neaizmirstot savus oponentus, politiskos pretiniekus. Diemžēl šāda patvaļa nodara kaitējumu Latvijas valstij. Tā diskreditē Satversmē noteiktos demokrātijas pamattiesību, labas pārvaldības un tiesiskuma principus.
Tomēr pat šādā sev labvēlīgā situācijā, baudot nesodāmību un visatļautību, pretimnākošās tiesas bezrūpību, kontroles trūkumu par pašas piemēroto drošības līdzekli, Lemberga skatījumā tieši Rimšēvičs, nevis Lembergs bauda siltumnīcas apstākļus, kurus nodrošinot Saeima kā šaura politiķu grupa. Protams, tā ir divkosība. Lembergam pakalpīgas pretimnākšanas Saeimas namā nav trūcis.
Šo izteikumu par Saeimu, šo retorikas finesi var vērtēt kā kārtējo Lemberga kritisko izteikumu par Latvijas parlamentārās demokrātijas pārvaldes sistēmas trūkumiem. Tos gan viņš vienmēr pratis lieliski izmantot tieši savās interesēs. Arī "sev noskaustos Saeimas siltumnīcas apstākļus" Lembergs ir lietojis kā pretmetu savas darbības pašvaldības vadītāja amatā "leģitimitātes" stiprināšanai. Atšķirībā no Latvijas Bankas prezidenta, viņam turpat 30 gadus esot nācies cīnīties par prasīgā Ventspils balsstiesīgā vēlētāja uzticību. Runa ir par to pašu Lemberga vēlētāju kopu, kuru režisors Viesturs Kairišs ir nodēvējis par Latvijas traģēdiju. Tik tiešām, viņi balsojot zināja, ka tiesa Lembergam ir cēlusi apsūdzību, ka tiesa ir liegusi ieņemt pašvaldības priekšsēdētāja amatu!
Par tiesas ierobežojumiem, par Lemberga reputācijas problēmām zina partijas "Latvijai un Ventspilij" deputāti Ventspils pilsētas domē. Par to zina šīs partijas biedre finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, ministru prezidents Māris Kučinskis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Par to zina valdību veidojošās koalīcijas politiķi. Par to zina visa valsts. Un tomēr minētie ļaudis spēj ignorēt Latvijas valsts tiesas liegumu, aizbildinās ar izmeklēšanas iestāžu vājumu, piesedzas ar Lemberga nevainīguma prezumpciju, valsts reputāciju paslauka zem tepiķa. Citāda ir to pašu valsts amatpersonu nostāja Rimšēviča lietas kontekstā. Tiek deklarēta pilnīga paļāvība uz izmeklēšanas iestāžu darbu, runas par nevainīguma prezumpciju aizstājušas patiesas rūpes par valsts reputāciju. Jo beidzot valstī viss notiek. Stresa režīmā aizver bankas un nerezidentu kontus, visi gaida uz apsūdzības celšanu Rimšēvičam. Tomēr Ventspilī viss pa vecam. laika dzirnas maļ vietēja mēroga prettiesisks, autoritārs režīms... Īsts Lemberga cirks!
Diemžēl Lemberga cirks Latvijas valstij un sabiedrībai sniedz maz patiesa prieka, jo nodara morālus zaudējumus un rada ievērojamus valsts drošības, tās ilgtspējas riskus. Viens no pazīstamākajiem pasaules mūsdienu vēsturniekiem Timotijs Snaiders vienā no savām jaunākajām grāmatām "Par tirāniju" ir uzsvēris, ka pilsoņu gatavība ielaisties kompromisā par to vai citu vērtību vai principu, priekšlaicīga pakļāvība, ir politiska traģēdija. Paturpinot šo domu, ir jāatzīst, ka valsts gribas trūkums, lai panāktu ietekmīgām amatpersonām piemērotā drošības līdzekļa pienācīgu un cieņpilnu izpildi, ir šīs traģēdijas redzamā daļa.