Šobrīd teju ikviens elektrības rēķinu maksātājs ir apjautis gan šīs trīsburtu kombinācijas ietekmi uz saviem ikmēneša tēriņiem, gan to, kuros maciņos šī nauda galu galā ieripo. Mēs visi apzināmies, ka situācija nav normāla un būtu jādara viss iespējamais, lai OIK slogu uz sabiedrību mazinātu. Tāpēc īpašu uzmanību pelna divi pagājušajā nedēļā izskanējuši priekšlikumi, kuri dod lielisku iespēju jau tūlīt ikvienam par gandrīz 10% samazināt OIK slogu, kā arī iezīmē skaidrus scenārijus atjaunojamo resursu enerģētikas attīstībai bez patērētāju subsīdijām.
Samazināt OIK nekavējoties
28. februārī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvāja "Latvenergo" pērnā gada neplānoto papildu 78,9 miljonu eiro peļņu novirzīt OIK fiksētās maksas samazināšanai patērētājiem. Šādi OIK slogs tiktu samazināts vienlīdzīgi visiem elektrības lietotājiem neatkarīgi no pieslēguma parametriem un patēriņa intensitātes.
Šī summa vienmērīgi jāsadala turpmākajiem pieciem gadiem – šis periods ir izšķirošs, jo, pēc 2022. gada atbalsta intensitātei pakāpeniski sarūkot, OIK slogs samazināsies bez papildu lēmumiem. Tādējādi elektrības cenu var visiem vienmērīgi samazināt par 2,44 eiro/MWh (0,244 eiro centi par kWh) jeb gandrīz 10% no pašreizējā OIK fiksētā apjoma (25,79 eiro/MWh). Katrs var aprēķināt, kā tas ietekmētu viņa rēķinus.
Šāds lēmums būtu taisnīgs – galu galā tieši elektrības patērētāji jau ir tie, kuri šo virspeļņu apmaksājuši. Vienlaicīgi tā būtu brīnišķīga iespēja sabiedrībai palīdzēt izprast, cik sarežģītas mijiedarbības veido Latvijas ekonomiku. Pērnās vasaras lietusgāzes nesa daudz posta ar zemes izmantošanu saistītajām nozarēm, bet vienlaicīgi ar pilnu jaudu grieza Daugavas HES kaskādes turbīnas.
Samazināt OIK tālākā nākotnē
Otrs pagājušās nedēļas publiskais paziņojums, kam vēlamies pievērst lasītāju uzmanību, ir "Latvenergo" apņemšanās 2025. gadā būvēt vēja parkus bez valsts subsīdiju atbalsta. Tas labi saskan arī ar citās Eiropas valstīs izskanējušām prognozēm un skaidri iezīmē virzienu jaunu atjaunojamās enerģijas ražošanas (AER) jaudu attīstībai. Tāpēc sabiedrībai jau tagad stingri jājautā AER tirgus dalībniekiem – vai pēc OIK saņemšanas perioda beigām viņi būs gatavi strādāt brīvā tirgus apstākļos? Ja atbilde ir "nē", tad rodas loģisks jautājums – kādu labumu viņu darbība rada sabiedrībai un kāpēc patērētājiem par viņu saražoto elektrību jāpiemaksā kaut cents arī šobrīd?
Ir redzami viltīgi pūliņi mediju telpā, lai novērstu sabiedrības uzmanību no šādiem vienkāršiem un loģiskiem jautājumiem. Jāsaka, ka prātu jaukšanai ir gadiem radīta labvēlīga augsne – ir uzkrāts pamatīgs mēslojuma slānis cilvēku augošajai skepsei pret ikvienu ar OIK saistītu lēmumu. Aizplīvurotais lēmumu pieņemšanas process, neloģiski subsīdiju apjomi un saņēmēju atlase, "vienkārša" krāpšana, arī spekulatīvu apgalvojumu un pretēju viedokļu pārbagātība publiskajā telpā – no tā visa gluži vienkārši gribas turēties pa gabalu.
Tāpat ir kļuvis grūti nošķirt reālus, sabiedrības interesēm kalpojošus priekšlikumus no skaļiem priekšvēlēšanu lozungiem, ar kuriem pārpildīta politiskā skatuve. Šis raibums un jūklis tiek izmantots, lai traucētu veidot konstruktīvu diskusiju sabiedrībā un izteiktu Ekonomikas ministrijai nejēdzīgus pārmetumus.
OIK jau samazināts par 750 miljoniem eiro
Ne vienmēr, mainoties ministriem, it īpaši, ja tie pieder dažādām partijām, saglabājas iesākto darbu pēctecība. Šoreiz ekonomikas ministrs A. Ašeradens izmantoja iestrādnes, kas tika tapinātas iepriekšējo ministru laikos. Rezultātā turpmākajos gados mums visiem samazināti OIK maksājumi par vairāk nekā 700 miljoniem eiro.
Pirmkārt, jāapsveic Ekonomikas ministrijas pagājušā gada vasaras izskaņā izvirzītais un AS "Latvenergo" apstiprinātais priekšlikums par 454 miljoniem jeb 75% samazināt piemaksas par subsidēto jaudu TEC-1 un TEC-2 elektrostacijām. Ņemot vērā, ka tas finansēts, samazinot paša "Latvenergo" pamatkapitālu, no sabiedrības pleciem tika noveltas gandrīz pusmiljardu "smagas" nākotnes saistības, šogad novēršot OIK sloga pieaugumu par vismaz 28%. Tāpat nedrīkstētu par zemu novērtēt Ekonomikas ministrijas veikto OIK saņēmēju loka izvētīšanu. Īstenojot metodisku pieeju un izmantojot normatīvo aktu sniegtās iespējas, līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 18 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK sloga pieaugumu par vēl aptuveni 301 miljoniem eiro. Gribētu cerēt, ka tas ir tikai labs sākums.
Netēlojiet pārsteigumu par OIK diferencēšanu
Protams, šobrīd daudz apspriestāka ir OIK maksājumu diferencēšanas kārtība, kas stājusies spēkā 2018. gada 1. janvārī un atsevišķām šaurām elektroenerģijas patērētāju grupām "pēkšņi" radījusi milzu pārsteigumu par lielajiem saņemtajiem rēķiniem. Interesanti, ka publiskajā telpā viņu atbalstītāju avangardā iestājušies Latvijas lielākie OIK saņēmēji. Laikam jau vēlme pēc iespējas ilgāt noturēt pašreizējo vieglās peļņas modeli ir gana stiprs pamudinājums kultivēt sabiedrību šķeļošus mītus. Nepamet sajūta, ka daudzi tikai tēlo pārsteigumu. Lēmums par OIK maksājumu diferencēšanu tika pieņemts jau 2016. gadā, vēlāk tā izpildi atliekot un dodot gadu ilgu pārejas periodu ikvienam patērētājam, lai sakārtotu savu saimniecību vai veiktu atbilstošus pārrēķinus produktu un pakalpojumu pašizmaksā.
Bieži esam norādījuši un kārtējo reizi varam uzsvērt, ka pēdējos piecus gadus Latvijas uzņēmumi visās rūpnieciskā patēriņa grupās par elektroenerģiju ir maksājuši par 20–50% vairāk nekā galvenie konkurenti citur Baltijas jūras reģionā. Īpaši sāpīgi to ir izjutuši lielie energoietilpīgo nozaru uzņēmumi, tostarp tautsaimniecībā spēcīgākie, kas nodarbina lielu cilvēku skaitu ar salīdzinoši augstu atalgojumu un par valstī noteikto standartu krietni plašākām sociālajām garantijām. Esam par pašsaprotamu pieņēmuši atbalstu daudzbērnu ģimenēm dzimstības veicināšanai, atbalstu citām mazāk aizsargātajām sabiedrības daļām. Vai nav tikpat loģiski diferencēt elektrības lietotājus atkarībā no pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, samazinot slogu tiem, kuriem elektrības izmaksas attiecībā pret radīto pievienoto vērtību ir lielas? Konteksta izpratnei ir svarīgi zināt, ka, lielam elektroenerģijas patērētājam pārtraucot darbu, OIK slogs pārējiem elektrības lietotājiem pieaug, kā tas notika pēc "Liepājas metalurga" darba pārtraukšanas.