Iļja Arefjevs: Valsts uzņēmumiem ir milzīgs biržas finansējuma potenciāls  (28)

Akciju vai obligāciju izlaišana nenozīmē privatizāciju. Vērtspapīru emisija primāri ir viens no kapitāla piesaistes veidiem. Atšķirība starp privatizāciju un daļēju akciju kotāciju biržā ir būtiska. Privatizācija ir process, kura mērķis ir valstij piederošajiem uzņēmumiem mainīt īpašniekus jeb nodot īpašuma tiesības privātajam sektoram.

Privatizācija nav obligāti saistīta ar nacionālā kapitāla tirgus attīstību. Ja privatizācijas rezultātā uzņēmuma akcijas netiek kotētas biržā, tas neveicinās kapitāla tirgus attīstību. Un otrādi – valsts uzņēmumu akciju daļējā kotācija biržā veicinātu kapitāla tirgus attīstību, bet nenozīmētu šo uzņēmumu privatizāciju, jo valsts saglabā kontroli. Piemēram, Igaunijā ir plānots kotēt biržā 30% Tallinas ostas akciju. Saskaņā ar mūsu kaimiņvalsts amatpersonu teikto šī soļa mērķis ir palielināt Tallinas ostas vērtību, radīt papildu investīciju iespējas Igaunijas sabiedrībai un pensiju fondiem, kā arī veicināt kapitāla tirgus attīstību, kas padarīs Igauniju par investīcijām pievilcīgu vietu.

Latvijā ir 14 valsts kapitālsabiedrības, kas darbojas dažādās nozarēs (enerģētika, finanses, komunikācijas, transports), un to individuālā bilances vērtība ir, sākot ar 100 miljoniem eiro. Šo uzņēmumu kopējā bilances vērtība sasniedz jau 8,5 miljardus eiro. Neviens no šiem uzņēmumiem līdz šim nav kotējis savas akcijas biržā. Turklāt no šī garā saraksta tikai divi uzņēmumi ir izlaiduši obligācijas, – "Latvenergo", kas to izdarīja jau pirms vairākiem gadiem, un "Altum", kas pieteica sevi biržā pagājušā gada nogalē.

Valsts lielajiem uzņēmumiem ir milzīgs finansēšanas potenciāls, piesaistot investoru līdzekļus ar biržas starpniecību. Augot Latvijas ekonomikai, ne tikai palielinās nepieciešamība šiem uzņēmumiem veikt kapitāla ieguldījumus, bet arī ievērojami pieaug investoru interese iegādāties lielo uzņēmumu vērtspapīrus. To nesen pierādīja investoru pieprasījums arī pēc "Altum" "zaļajām" obligācijām, kas pārsniedza piedāvājumu 6,5 reizes. Taču jāatceras, ka iespējas piesaistīt kapitālu ir abās lielceļa joslās – veicot gan akciju, gan obligāciju emisiju.

Lielākā daļa Latvijas valsts kapitālsabiedrību jau būtu gatava obligāciju emisijai. Tas ļautu diversificēt finansējuma bāzi un veikt ieguldījumus dažādos attīstības projektos. Nozīmīgi ir tas, ka finansējuma piesaiste, izlaižot uzņēmuma akcijas vai obligācijas, neizslēdz iespēju piesaistīt finansējumu kredītu veidā. Biržas finansējums parasti tiek piesaistīts uz krietni ilgāku termiņu (septiņi, desmit vai pat vairāk gadu), kamēr kredīti parasti tiek izsniegti ar ātrāku atmaksas termiņu. Tādēļ biržas finansējums ne vienmēr tiešā veidā konkurē ar jau ierasto bankas finansējumu. Iniciatīvai piesaistīt finansējumu, veicot akciju vai obligāciju emisiju, ir jānāk no valsts un tās kapitālsabiedrību puses, ir jābūt skrupulozam vērtējumam, kuriem uzņēmumiem ir skaidrs attīstības plāns un kādiem projektiem šis finansējums tiks izmantots.

Pensiju līdzekļu pārvaldītāji kā vieni no potenciālajiem investoriem, izvērtējot investīciju iespējas uzņēmumu akcijās un obligācijās, citu tradicionālo faktoru starpā (piem., sagaidāmais ienesīgums kontekstā ar biznesa un citiem riskiem, plānotā naudas plūsma, investīciju atmaksas periods utt.) skatās arī uz vērtspapīru emitentu korporatīvo pārvaldību, darbības caurspīdīgumu un sociāli atbildīgas darbības aspektiem. Fondu birža ir labs veids, kā celt uzņēmuma reputāciju un prestižu nākamajā līmenī.

Ieguldījumi valsts kapitālsabiedrībās bieži vien tiek uzskatīti par drošākiem salīdzinājumā ar ieguldījumiem privātos uzņēmumos. Valstij piederošie uzņēmumi parasti darbojas stabilās nozarēs, ir mazāk pakļauti biznesa cikliem, un tādēļ tiem ir labi prognozējama naudas plūsma. Lielākā daļa ir stratēģiskās nozīmes uzņēmumi, kas veicina Latvijas ekonomisko attīstību. Tādēļ finansējuma piesaistīšana, emitējot akcijas vai obligācijas, nodrošinātu ieguvumus visām iesaistītām pusēm – valsts kapitālsabiedrībām, veiksmīgi realizējot ilgtermiņa attīstības projektus, pensiju kapitāla krājējiem un citiem investoriem, kā arī Latvijas sabiedrībai kopumā.

Noslēgumā, atgriežoties pie Igaunijas pieredzes, papildus plānotajai Tallinas ostas akciju emisijai biržā šobrīd kotējas arī 30% AS "Tallinas Ūdens" akciju. Turklāt kaimiņvalstī atsevišķi uzņēmumi jau ir paspējuši iziet cauri pilnam ciklam – no iekļaušanas biržā līdz izņemšanai no biržas sarakstiem, mainoties investoru struktūrai (piemēram, AS "Eesti Telekom" akcijas iekļautas biržā 1999. gadā, izņemtas no sarakstiem 2010. gadā). Mums biržas finansējuma iespējas vēl ir tikai priekšā.