Krieviskās infotelpas veidotāji un trollētāji – gan Maskavā, gan mūsmājās – nu var ļaunā priekā berzēt rokas. Skandalozās "FinCEN" apsūdzības "ABLV Bank" – un jo īpaši mūsu varasļaužu izbīlis, tās izdzirdot! – vairāk nekā uzskatāmi ilustrēja viņu uzstājīgos apgalvojumus, ka Latvija ir tikai amerikāņu dancināta marionete.
Mūsu politiķu, banku nozares uzraugu vai specdienestu jūtu mulsumu uzjundīja uzkrītoši teatrālās bardzības pārņemtās aizjūras iestādes veiksmīgi pielietotais "sitiens zem jostas vietas". ASV Finanšu departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN", dienests naudas atmazgātāju izķeršanai) bez jebkādiem pierādījumiem, bet ļoti kategoriski apgalvoja, ka tā smagos pārkāpumos vainota banka ir devusi kukuļus Latvijas amatpersonām.
Apsūdzības oponentiem un kredītiestādes aizstāvētājiem tāpēc nākas rēķināties ar risku, ka pašu tautieši viņus nobakstīs ar pirkstiem: "Re, re – "aizkraukliešu" stipendiāts pavēra muti!" Šāds paralizējošs paņēmiens veiksmīgi darbojas ik reizi, kad vien kāds inkvizitors ir vēlējies pavingrināties raganu medībās.
Ja vienlaikus nebūtu sākusies jezga ap Latvijas Bankas prezidentu, droši vien mēs kļūtu par lieciniekiem tam, kā dabā vizualizējas "Menueta" dziesma par Džordano Bruno (Māra Čaklā dzeja). Mūsu amatpersonas, atdarinot tajā piesaukto vecenīti, stātos rindā, lai cerētu izpelnīties indulgenci pret debesu dusmām, ar savām pagalītēm nosvilinot ķecerīgo nerezidentu naudas biznesu.
Tagad, priekšvēlēšanu gadā, mūsu valdošie politiķi kļūst īpaši nervozi. Viņi nu ir tiktāl pārbijušies, ka vairs nesaprot elementāru lietu: padevīgi piekrītot sagrābstītajām amerikāņu birokrātu apsūdzībām, mēs paši veram vārtus jaunām raganu medībām. Ja banka mīļā miera labad tiks steigšus atzīta par vainīgu visās tai "pierakstītajās" burlacībās (kas jau gandrīz ir noticis), tad obligāti vajadzēs atmaskot arī tās piesedzējus, kukuļu ņēmējus. Kur tos meklēt, kur atrast? Protams, ka tikai un vienīgi zaļzemnieku un Nacionālās apvienības vadībā!
Vai tad Saeimā pa kaktiem līdz pat apnikumam nav ņirgts par "Vienotības" cilvēku un "paristu" hronisku staigāšanu uz ASV vēstniecību, lai tur lētticīgiem jeņķiem denuncētu savus koalīcijas partnerus? Skaidrs, ka ne jau starp viņiem, piestaigātājiem, kāds kukuļņēmējus meklēs – tie paši būs entuziasma pilni meklētāji un pie kāķa vilcēji. Tāpat asinis dvaku sajuta Jaunā konservatīvā partija, un tā trakoti alkst revanšēties par "Rīdzenes" čiku. Tas, ka šoreiz (vēl?) nav nekādu taustāmu pierādījumu, pat ne sarakstu ar uzvārdiem, ir maza problēma. Drīzāk pat priekšrocība – tik plašs ir aizdomās turamo loks!
Tāpēc Mārim Kučinskim, DRO, Augustam Brigmanim, Gaidim Bērziņam un pārējam šīs valdības koalīcijas kodolam vajadzētu ātri saprast: šķietami komfortablais risinājums –Vašingtonas inkvizitoram pasniegt uz paplātes "ABLV Bank" kā grēkāzi/upurjēru un savas lojalitātes apliecinājumu – viņiem būtu pašu lēkšana lamatu bedrē. ZZS un dzintaristu konkurentiem – tiklab "Vienotībai", kā jaunpartijām – ir milzīga vajadzība, pat izdzīvošanas jautājums, lai priekšvēlēšanu cīņa noritētu "oligarhu kapusvētku" formātā.
Protams, tāpēc tagad sarodas bargi jautātāji un demisijas pieprasītāji arī banku nozares uzraugam – Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Kā gan Pēters Putniņš varēja/drīkstēja tepat uz vietas, viņa deguna galā, nemanīt visas tās šausmas, kas izrādījās tik labi saredzamas pat zemeslodes pretējā pusē? Pilnīgi skaidrs pat sabrauktam ezītim, ka ņēmis kukuļus un pievēris acis!
("FinNET" pretenzijās FKTK gan tiek pažēlota, atzīta esam bez vainas: "In a positive development, since 2015, the FCMC has led significant efforts to reform Latvia's AML/CFT regulations and enforcement regime. However, as noted in the aforementioned 2014 ECFIN report, positive changes need to be consistently implemented jointly with the banks. The need to improve the institutional capacity remains a long-term challenge due to the complexities of investigating and prosecuting money laundering." Taču diez vai komisijas vadībai un tās darbiniekiem – kuriem par patikšanu es ieliku šo citātu –vajadzētu lētticīgi paļauties uz to, ka šāda aizjūras "spravka" viņus sargās no vietējo raganu mednieku asinskāres. Īpaši tādu, kurus moka priekšvēlēšanu apsēstība. Viss neatlaidīgais darbs, ko FKTK veica, lai pierunātu vai piespiestu mūsu bankas pielāgoties ES un ASV finanšu tirgus bargajām prasībām, var gadīties, tiks ar vieglu roku izsviests mēslainē tāpēc, lai Saeimā ielauztos daži jaunlielinieki– "mauzera vicinātāji".)
Šāda "FinCEN" iebiedēšanas akcija man aizdomīgi atgādina tipiskus mundiera spodrināšanas pasākumus pašmāju birokrātiski policejiskās iestādēs. Tālās un maznozīmīgās "vasaļvalstiņas" banka, kas specializējas austrumpuses klientu apkalpošanā, tika ieraudzīta kā ideālais upuris publicitātes vajadzībām.
Sapinot ABLV kādreizējos misēkļus – iztēlojot tos it kā vakar notikušus – ar "feikfaktiem", tapa šaušalu pastāsts par netīru naudu Moldovas... tfu, pārteicos, Ziemeļkorejas kodolprogrammas finansēšanai. No tāda "story" pat sanāktu spraigs sižets kādai no ASV seriālu – "Homeland" vai krietni naivākā "Madam Secretary" (vai satīriskā "The VeeP") – epizodēm, kurās pasaule tiek glābta no terorisma draudiem.
Tomēr mani māc aizdomas, ka šim skandālam, tāpat kā citkārt, ir tīri latviskas saknes un pašmāju inicatori-bāleliņi, bet "FinCEN" pat ar visām savām PR vajadzībām ir tikai kārtējais importa "deus ex machina", kam jānodrošina uzvara vietējās konkurences karā – biznesā vai politikā.
Kam tas būtu izdevīgi, "cui bono"? No "ABLV Bank" sagrāves varētu iegūt, piemēram, "Citadele" – arī tā ir būtisks spēlētājs nerezidentu finanšu biznesā, ar dziļām tradīcijām šajā jomā. Turklāt tagad bijušajai "Parex" bankai ir "pareizāki" aizokeāna līdzīpašnieki. Dažiem no tiem droši vien varētu būt dziļi kontakti ASV finanšu tirgus uzraudzības iestādēs. Tāpēc no šejienes piesūtīta un vietējo intrigantu sacepta "kļauza" tiktu aizjūras "kantorī" uztverta krietni labvēlīgāk nekā citas denunciācijas, ko šādas iestādes saņem tonnām.
Savukārt politiskas dividendes no šāda skandāla, protams, cerētu saņemt "Citadeles" kādreizējie "nopārdevēji" – Arvils Ašeradens & "Vienotība". Vai arī kādas šīs partijas "šķembas". Taču, iespējams, ka Tev, lasītāj, ir sava pietiekami loģiska vai intuitīva versija – es ar to labprāt iepazītos tepat, komentāru sadaļā.
Šis ir dziļa nacionāla pazemojuma brīdis, īpaši prātā dzirdot skanam troļļu zvaigas. Visi mūsu priekšnieciņi, gluži vai izstiepušies miera stājā, padevīgi noraugās, cik viegli tiek nobendēta respektablākā un, jā, arī patriotiskākā Latvijas banka. Šādus nosaukumus tā ir godam nopelnījusi jau tikai ar saviem ieguldījumiem un iecerēm Latvijas kultūrā.
Iespējams, tās īpašnieki un menedžeri tagad var rūgti nožēlot lēmumu aizstāt vēsturisko nosaukumu "Aizkraukles banka" ar neizteiksmīgu abreviatūru. Tas nevajadzīgi atsvešināja viņu uzņēmumu no Latvijas sabiedriskās domas un politikas. Naivie cilvēki cerēja savu patriotismu apliecināt ar veiksmīga biznesa maksātiem nodokļiem un laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību... Taču droši vien tas neko nedotu: nemīlam mēs savus bagātniekus, nicinām savu nacionālo kapitālu. Aizgūtnēm brēcam pēc "mūsu nokijām", bet paši tās nobradājam un nospārdām.
Vājš, bet tomēr mierinājums: Ilmāra Rimšēviča ķibeles krietni sabiedēja kvēlās (un "tīrroku" politiķu nepārtraukti uzturētās) "korupcijas gaidās" dzīvojošos tautiešus. Tāpēc vismaz šajā reizē mūsu sabiedrības lumpeniskās gaviles par to, ka "vēl viena ž#du bodīte pievērusies", iestrēga jau plaši vaļā parautajās rīklēs. Paldies Tev, KNAB, vismaz par to!