Foto: Privātais arhīvs
Kafijas dzeršana pēdējos gados ir kļuvusi par modes lietu, un arvien vairāk jauniešu izvēlas brīvo laiku pavadīt dažādos kafijas bāros. Jaunākie pētījumi liecina, ka 75–80% pasaules iedzīvotāju regulāri lieto dzērienus ar kofeīnu – kafiju, gāzētos dzērienus ar piedevām, melno tēju. Kofeīnu saturošu dzērienu, jo īpaši kafijas, lietošana ir kļuvusi tik izplatīta, ka ārsti atgādina par iespējamiem atkarības riskiem.

Laimes hormons un kafija

Kofeīns ir centrālās nervu sistēmas stimulants, kas aktivizē tā saukto laimes hormonu izdalīšanos smadzenēs, un mēs jūtamies enerģiskāki, rosīgāki, mūsos teju vai ielīst labsajūta. Ir zinātnieki, kuri uzskata, ka kofeīnam ir tāda pati iedarbība uz cilvēka smadzenēm kā kokaīnam, tāpēc kafijas cienītāji tiek aicināti nedzert vairāk par četrām krūzītēm kafijas dienā, tādējādi izvairoties uzņemt vairāk par 400 mg kofeīna. Jāpiebilst, ka vienā vidēja izmēra kafijas krūzē ir 100 mg kofeīna.

Atkarība?

Tā kā kofeīns vienlaikus ir viela, kas dažam labam var izraisīt atkarību, kaismīgiem kafijas dzērājiem var nākties krietni vien nopūlēties, lai pārtrauktu savus ikdienišķos kafijas dzeršanas paradumus. Vieniem tas būs vieglāk, citiem grūtāk, bet kopumā kafijas dzeršanas "atmešana" kādam var izraisīt līdzīgus abstinences simptomus kā atbrīvošanās no jebkurām atkarību izraisošām vielām.

Starp kafijas "atmešanas" iespējamām blakusparādībām var minēt miega traucējumus, trauksmi, depresiju, vēdersāpes, aizkaitināmību, sāpes ķermenī un muskuļos, nervozitāti, grūtības kontaktēties, roku trīci un citus. Jāpiebilst, ka tās gan noteikti neskars visus kafijas dzērājus, kuri nolēmuši pārtraukt tās dzeršanu. Savukārt tiem cilvēkiem, kuriem ir izveidojusies kafijas atkarība, no tās lietošanas jāatsakās pamazām.

Atteikties pamazām

Tiem kafijas dzērājiem, kuri vēlas atbrīvoties no kofeīna atkarības, tas jādara pamazām – pakāpeniski samazinot kafijas patēriņu, piemēram, samazinot izdzertās kafijas daudzumu par vienu vai puskrūzīti dienā, to aizvietojot ar ūdeni vai zāļu tēju. Atteikties no kofeīna var palīdzēt palielināts uzņemtā ūdens daudzums, vairāk kustību vai sportiskas aktivitātes (kustības ir dabisks ķermeņa un centrālās nervu sistēmas stimulators), viena kofeīna dzēriena aizstāšana ar bezkofeīna variantu. Piemēram, ja cilvēks izdzer trīs kafijas tasītes dienā, vienā reizē to aizvieto ar zāļu tēju vai karstu citronūdeni.

Jau neilgi pēc uzņemtā kofeīna devas samazināšanas cilvēks var sajust neskaitāmas priekšrocības, piemēram: labāku miegu, zemāku asinsspiedienu, mazāk trauksmes, veselīgākus zobus un citas lietas.

Jaunieši un kofeīns

Īpaši negatīvi pārlieku intensīva kafijas dzeršana var ietekmēt jauniešus un pusaudžus. Lai gan mērķi kofeīnu saturošu dzērienu lietošanai ir dažādi, pielietotā stimulatora sekas ir līdzīgas. Tiek ietekmētas visas orgānu sistēmas, tāpēc negatīvais efekts var būt ar dažādām izpausmēm. Viss, kas tiek lietots ar zaudētu mēra sajūtu, atstāj negatīvu ietekmi uz organismu.

Jānorāda, ka atkarību var izraisīt ne tikai kafija un tēja, bet arī citi kofeīnu saturoši dzērieni, piemēram, "Coca-Cola" un enerģijas dzērieni, ko īpaši iecienījuši jauni cilvēki.

Rezumējot gribu vien norādīt, ka kafijas dzeršana nav nekas slikts, taču svarīgākais ir nezaudēt mēra sajūtu laikā, kad šī dzēriena lietošana ir kļuvusi par modes lietu, jo īpaši jauniešu vidū.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!