Foto: LETA
Nesen noskatījos teātra izrādi, kurā politiķis cita starpā rosināja paaugstināt nodokļus azartspēlēm, jo viņam šķita, ka tieši priekšvēlēšanu laiks ir īstais brīdis, kad tas jādara.

Ne tikai teātrī, bet arī dzīvē vēlētāju vairākums šādus un līdzīgus politiķu lēmumus atbalsta. Turpretī, ja tiek paaugstināti nodokļi alkoholam vai cigaretēm, cilvēki kļūst neapmierināti, burkšķ, iespējams, nākamajās vēlēšanās nebalso par lēmuma pieņēmējiem. Pieļauju, ka tā notiek tāpēc, ka alkoholu lieto daudzi, savukārt azartspēlēm nododas samērā neliela sabiedrības daļa.

Valstij, protams, ir visas tiesības noteikt, kāda ir tās politika pret spēļu biznesu, un dažādās valstīs šajā jomā ir atšķirīgs regulējums. Daļā azartspēles ir atļautas, citur var tikt rīkotas tikai noteiktās vietās, vēl citur – pilnībā aizliegtas. Latvijā tām ir noteikti ierobežojumi, taču pašas spēles likums neaizliedz. Tad nu būtu tikai pašsaprotami, ja tiktu ievēroti likumi vai – gadījumā, ja tie neapmierina, – tiktu izdarīti grozījumi.

Taču, tā kā darīšana ir ar nodarbi, kas lielai daļai iedzīvotāju nepatīk, Rīgas dome acīmredzot ir nolēmusi, ka likumu var interpretēt diezgan savdabīgi un par to nekas nebūs.

Dome 2017. gada maijā uzdeva savai Juridiskajai pārvaldei atcelt lēmumus par atļauju atvērt spēļu zāles Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas apbūves un jauktās apbūves teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Šādi rīkojoties, pašvaldība atsaucās uz iepriekš pieņemtu tiesas blakus lēmumu, kas vērsa uzmanību uz Rīgas domes bezdarbību Rīgas vēsturiskā centra teritorijas sakārtošanā atbilstoši pašas pieņemto saistošo noteikumu Nr. 38 "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 459. punktam.

Tiesas blakus lēmums prasa sakārtot Rīgas vēsturiskā centra teritoriju. Savukārt Azartspēļu un izložu likuma 42. panta 6. daļa nosaka, ka pašvaldības dome (padome) ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās tad, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu.

Kā tieši tiek aizskartas iedzīvotāju intereses? Kas tieši Vecrīgā ir tik aizskarošs? Dome šādu motivāciju nav devusi, lai gan Azartspēļu un izložu likuma 42. panta sestās daļas noteikumi to prasa.

Dome vien ir norādījusi, ka "...adresātam izsniegtās atļaujas (..) palikšana spēkā būtiski aizskar valsts un Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses saglabāt un aizsargāt Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu kā tādu pasaules kultūras mantojumu, 1) kuram ir īpaša un universāla vērtība, 2) kura saglabāšanai un aizsardzībai ir ne tikai vietēja un valstiska, bet arī starptautiska nozīme un 3) kura saglabāšanai, aizsardzībai un turpmākai attīstībai ir prioritāra nozīme pār citām interesēm, tostarp komersantu interesēm organizēt azartspēles šajā teritorijā atvērtās spēļu zālēs".

Te nu ne tikai juridiski, bet arī no jebkuras loģikas viedokļa nav skaidrs, kā spēļu zāles (kuras, protams, daudziem nepatīk) traucē saglabāt un aizsargāt Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu kā pasaules kultūras mantojumu?

Likums nosaka, ka Rīgas vēsturiskajā centrā autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības, kas aizsargājamas, ir vēsturiskā plānojuma struktūra (ar vēlākos laikos veiktiem kvalitatīviem pārveidojumiem); panorāma un siluets, skatu perspektīvas; vēsturiskā apbūve (īpaši – viduslaiku, jūgendstila un koka apbūve), tās mērogs un raksturs; arheoloģiskais kultūrslānis; publiskā ārtelpa; zaļumu un zaļo zonu sistēma; vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpes; vēsturiskais zemes virsmas iesegums (bruģa segumi, grants celiņi u. c.); vēsturiskie labiekārtojuma elementi. Ko tieši no visa likumā minētā tad apdraud spēļu vietas?

Jāatzīmē, ka nav arī dzirdēts par iebildumiem, kuri būtu nākuši no kultūras mantojuma sargiem UNESCO, kas ne reizi vien ir asi reaģējuši uz Rīgas pilsētas tēvu centieniem papildināt Vecrīgu ar modernām jaunbūvēm. Vēsturiskā centra ēkas var izmantot visdažādākajām vajadzībām (nemainot, protams, plānojumu un citus parametrus). Un, ja nu Rīgas domē pēkšņi uzskata, ka autentiskums nozīmē saglabāt arī vēsturisko pielietojumu, tad jāpaskaidro, ka tas nemaz nav iespējams – nu kā gan vecajās ēkās iedabūt atpakaļ ādmiņu vai kannu lējēju darbnīcas?

Vēl vairāk – kultūrvēsturisko vērtību saglabātājus no domes nemaz neuztrauc tādi iestādījumi kā naktsklubi, bāri un alkohola tirdzniecības vietas, kas plaši sazēluši vecpilsētā.

Piemēram, ir pieņemts lēmums slēgt spēļu zāli Kaļķu ielā. Taču tās tiešā tuvumā atrodas gan naktsklubs, kurā ne tikai notiek nakts uzdzīve ar visām no tā izrietošajām sekām, bet arī tiek sniegti erotiska rakstura deju priekšnesumi, ko cita starpā var redzēt garāmgājēji, arī nepilngadīgi, gan vismaz 6 bāri un nakts izklaides vietas.

Arī pašā Līvu laukumā atrodas vairākas bāru āra terases, kur notiek alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošana un lietošana. Vecrīgā atrodas arī vairāki specializēti alkohola mazumtirdzniecības veikali.

Līdzīga aina vērojama arī citās vietās, piemēram, Merķeļa ielā, kur spēļu zāle ir jāslēdz, bet pārējās izklaides vietas, pēc domes loģikas, kultūrvēsturisko mantojumu neapdraud. Vai varbūt ir tam raksturīgas?

Pārdomām vēl daži Rīgas sociālā dienesta sniegtie dati, kas raksturo pieminēto izklaides vietu darbības sekas. Tie liecina, ka 2016. gadā Rīgas sociālā dienesta atkarību profilakses speciālisti sniedza ar atkarībām saistītos jautājumos individuālas un grupu konsultācijas 1915 klientiem. No tiem 130 klientiem (7%) bija problēmas saistībā ar smēķēšanu, 582 (31%) – ar alkoholu, 206 (11%) – ar narkotikām, 32 (2%) – ar pārmērīgu tehnoloģiju izmantojumu spēļu nolūkam (datoru, telefonu u. tml.), bet 17 klientiem (1%) bija problēmas ar azartspēlēm.

Jānorāda, ka spēļu zāļu slēgšana nebūt nav vienīgais veids, kā Rīgas dome varētu sakārtot teritorijas atbilstoši pašas izdoto noteikumu Nr. 38 prasībām. Ir acīmredzams, ka vēsturiskā centra vērtības tās neapdraud, bet, runājot par iedzīvotāju interesēm, Vecrīgā tās ir tieši tādas pašas kā jebkur citur. Tomēr, tā kā priekšā ir vēlēšanas, tad, kā teātra izrādē norādīja iepriekš minētais politiķis, atkal ir klāt īstais laiks, lai ķertos pie azartspēlēm. Neies taču pašvaldība sevi apgrūtināt ar juridiski korekta risinājuma meklējumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!