Uzsaukuma saturs absurda pakāpē stipri līdzinās viltus ziņām par Ziemeļvalstu bērnudārznieku seksuālās audzināšanas šausmām, ko kādreiz Rīgas Stradiņa universitātes profesors Vilka kungs pārpublicēja no Krievijas avotiem. Savukārt ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis, runājot televīzijā, brīdināja, ka "konvencijas ratificēšana ir tiešais ceļš uz viendzimuma laulībām". Nav brīnums, ka aiz šīm ziņām liela daļa sabiedrības joprojām nenojauš, par ko īsti ir Stambulas konvencija un kāpēc Latvijai tā būtu jāratificē, kā to jau izdarījis Eiropas Savienības (ES) valstu vairākums.
Stambulas konvencijas priekšmets nemaz nav sociālā dzimuma jēdziens, ģimenes definēšana vai citas priekšvēlēšanu gada konservatīvo vērtību gvardei kāras tēmas. Tās jēga ir pavisam vienkārša – pasargāt sievietes no vardarbības, tostarp dzimumu lomu stereotipos sakņotas, un seksuālas vardarbības, kā arī pasargāt visus, arī zēnus, no vardarbības ģimenē. Pie šādiem vardarbības veidiem tiek pieskaitītas, piemēram, piespiedu laulības, izvarošana, seksuāla uzmākšanās.
Valstis, parakstot konvenciju, apņemas nodrošināt, ka visas institūcijas un amatpersonas – no policista līdz ministram – nepieļauj vardarbību un vēršas pret to. Konvencija arī paredz institūciju atbildību par vardarbības novēršanu (valstij nosakot, kāda tieši institūcija par to atbild), un tā pildīs tamlīdzīgas funkcijas kā jebkura konvencija. Vienkāršā valodā – konvencija palielina valsts apņemšanos nodrošināt, lai būtu pēc iespējas mazāk gadījumu, kad ģimenes locekļi (parasti sievietes) tiek sisti vai notiek seksuāla vardarbība.
Slēpjoties aiz sarunām par pamatu graušanu, cilvēki par maz iedziļinās jautājumā, vai Stambulas konvencija tiešam nosaka tiesiskus mehānismus dažādai sociālā dzimuma interpretācijai. Atbilde ir negatīva: sociālais dzimums konvencijā tiek pieminēts tikai kā sabiedrības izveidoti priekšstati par lomām, uzvedību utt., kas atbilst "sievišķības" un "vīrišķības" izpratnei. Kāds tiem sakars ar vardarbību? Ļoti ciešs.
Kad vardarbība pret sievieti tiek attaisnota ar to, ka viņa "pati ir vainīga", jo staigāja īsos svārkos, ievietoja "Instagram" provocējošas bildes vai dzēra vīnu, tad varmācību leģitimē ar argumentiem, ka meitene it kā neuzvedās saskaņā ar sievietes uzvedības normām. Nesen šādu stāstu plaši komentēja kaimiņvalsts interneta mediji un to lietotāji. Komentāros (un pat dažos rakstos) tika apgalvots, ka puisi, kas izvaroja un nogalināja studenti, redz, izprovocēja viņas bezkaunīgā uzvedība un "Instagram" profils.
Vai Latvijā esam brīvi no šādām interpretācijām? Spriežot pēc daudzām publikācijām sociālajos tīklos, diemžēl neesam. Tātad arī mums ir vajadzīgs kārtīgs atgādinājums, ka sievietes izskats, it kā provocējoša uzvedība vai alkohola lietošanas ieradumi NAV pamats sist, izvarot vai nogalināt. Stambulas konvencija palīdz mums atcerēties šīs vienkāršās lietas, un tās ratificēšana stiprinās valsts apņēmību nepieļaut vardarbību pret sievieti.
Kādu valsti grib redzēt konvencijas pretinieki, ja vardarbības apkarošana viņos izraisa bailes par pasaules pamatu graušanu? Un vai mēs, pārējie, gribētu dzīvot tādā valstī, kur cilvēku sišana iekļaujas ģimenes vērtībās?
Mēģināsim iedziļināties vienā konvencijas pretinieku argumentācijas piemērā – Tieslietu ministrijas (TM) pasūtītā atzinuma daļā par konvencijas neatbilstību Satversmei. Par neiedomājamu paviršību un loģikas trūkumu liecina kaut vai šis atzinuma autoru apgalvojums: konvencija neatbilst Satversmei, tāpēc ka "bez Latvijas brīvības cīnītājiem, kuri pārsvarā bija tieši Latvijas vīrieši, mums nebūtu tagad savas valsts. Mēs nevaram godāt savus brīvības cīnītājus, vienlaicīgi pasakot, ka viņi jau toreiz (vēsturiski) apgrūtināja sieviešu pilnīgu attīstību un dominēja pār sievietēm". Kur tieši konvencijā ir teikts, ka Latvijas brīvības cīnītāji apspieda sievietes? Uz šo jautājumu neatbild ne atzinuma, ne konvencijas teksts. Mēģinājumi pievērsties TM pasūtītajam atzinumam no šādas loģikas perspektīvas ir lemti neveiksmei.
Vai Brigmaņa kunga bažām par to, ka konvencijas ratificēšanai sekos viendzimuma laulību atzīšana, ir pamats? Pilnīgi iespējams, ka pavisam drīz Eiropas Cilvēktiesību tiesa tiešām atzīs, ka ES valstij nav leģitīma pamata neatzīt citā ES valstī slēgto laulību starp divām personām, tostarp viena dzimuma personām. Tāda lieta pret Rumāniju pašlaik tiek izskatīta, un prognozes liecina par šāda lēmuma iespējamību. Vai tam ir sakars ar Stambulas konvenciju? Tikai tiktāl, ka abos gadījumos runa ir par cilvēktiesību garantēšanas mehānismu stiprināšanu. Cēloņsakarība starp konvenciju un laulību atzīšanu pavisam noteikti nepastāv.
P.S. Pilsoņiem, kas uzticas paši savai spriestspējai un kam ir laiks iedziļināties jautājumā, es ieteiktu pašiem izlasīt konvencijas tekstu latviešu valodā šeit.