Labie laiki domāti krāšanai
Lielākais izaicinājums, domājot par valsts finansiālo stabilitāti, šobrīd ir Latvijas straujā ekonomiskā izaugsme. Ekonomiskā krīze ir beigusies, iedzīvotāji atkal var nopelnīt vairāk un dzīvot labāk, un tas, protams, ir pozitīvi. Taču, vērojot straujo darba algu kāpumu, kas šogad tiek prognozēts pat 9% apmērā, ir vietā atgādināt labi zināmu, bet bieži aizmirstu patiesību. Proti, tieši šobrīd, kad ekonomika ir pozitīvā attīstības fāzē, valdībai ir īstais brīdis domāt par uzkrājumu veidošanu valsts budžeta stabilizēšanai un valsts parāda samazināšanai. Šāds pragmatisks solis ir nepieciešams, lai mīkstinātu budžeta pārtēriņu iepriekšējos "grūtajos" gados, kad tērējām ievērojami vairāk, nekā varējām atļauties.
Diemžēl labie laiki neturpināsies mūžīgi, un nebūtu prātīgi tos izniekot veltīgi, nedomājot par taupību. Fiskālās disciplīnas padome regulāri atgādina, ka Latvijas valsts parāda kopapjoms jau gadiem ilgi ir bīstami augsts – aptuveni 40% no iekšzemes kopprodukta. Lai to mazinātu, jāīsteno atbildīga fiskālā politika: budžets jāplāno un jāīsteno tā, lai laikos, kad ekonomika aug, tiek veidoti uzkrājumi un parāds samazinās, bet gados, kad ekonomiskā aktivitāte piebremzējas, valstij ir iespēja papildus aizņemties un finansēt vajadzības, kas rodas krīzes laikā.
Domājot, kur ņemt naudu izglītībai, veselības aprūpei vai citām iedzīvotājiem kritiski svarīgām jomām, nebūtu pareizi atkal iet vieglāko ceļu un aizņemties uz jau tā augstā valsts parāda rēķina. Daudz būtiskāk ir domāt par to, kā kāpināt budžeta ieņēmumus, vai arī rūpīgi izvērtēt visu nozaru izdevumu struktūru un meklēt pozīcijas, kur izdevumus iespējams pārdalīt.
Partiju solījumi ar finansiālu pamatojumu
Otrs izaicinājums, domājot par valsts naudas maka veidošanu, ir šoruden gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Valsts ekonomikai ļoti nelabvēlīgs scenārijs būtu no politiķu puses vēlētājiem priekšvēlēšanu laikā sasolīt debesmannas un zelta kalnus bez reāla finansiālā seguma, kas pēc vēlēšanām var radīt risku nepamatotam valsts parāda pieaugumam.
Domājot par šādu risku slāpēšanu, ir gandarījums par Finanšu ministrijas īstenoto valsts budžeta politiku un stingro nostāju, skaidri pasakot, ka valsts budžeta izdevumus šogad un nākamajos divos trīs gados palielināt nav plānots.
Lai palīdzētu vēlētājiem novērtēt politisko solījumu realitāti, bet politiskās partijas mudinātu partiju programmās iekļaut tikai reāli īstenojamas un finansiāli atbildīgas ieceres, Fiskālās disciplīnas padome šogad pirmo reizi iecerējusi veikt politisko partiju fiskālās atbildības aptauju. Līdzīgas aptaujas sekmīgi tiek veiktas arī citās valstīs, piemēram, Nīderlandē. Aptaujas mērķis ir stimulēt politiskās partijas sniegt un publiskot aplēses par savu politisko piedāvājumu izmaksām vidējā un ilgtermiņā, lai pēc vēlēšanām politisko solījumu īstenošana naudas trūkuma dēļ nenonāktu strupceļā. Lai netiktu visiem sasolīta debesmanna, kas kritīs no gaisa un nevienam neko nemaksās.
Politisko partiju sniegtās atbildes tiks profesionāli izvērtētas un publiskotas, ļaujot ikvienam interesantam iepazīties un izdarīt secinājumus par partiju izpratni fiskālās disciplīnas jautājumos. Gribas cerēt, ka šāda praktiska un sabiedrības informēšanai būtiska aktivitāte būs solis ceļā uz lielāku sabiedrības kopējo izpratni par to, cik būtiski valsts ekonomiskajai stabilitātei ir nepieļaut tādus budžeta izdevumus, kas tālākā nākotnē nebūs nosedzami ar ieņēmumiem un aizņēmumiem.