Āris Jansons: Ziepju opera par krievu pēdām  (85)

Protams, tā nav izrāde šā vārda tiešā nozīmē, un šo norišu varoņi lielākoties neuztver savu darbošanos kā spēli. Tomēr tā vietā, lai pārliecinoši apgāztu baumas par 2016. gada vēlēšanu laikā it kā notikušu tagadējā ASV prezidenta sadarbošanos ar Krieviju, šajā sižetā darbojošās personas melo, flirtē ar izmeklēšanas speciālā prokurora atlaišanas draudiem, mulsina ar pretējiem paziņojumiem un rāda ar pirkstu cits uz citu.

Vēl pērn augustā Donalds Tramps avīzei "The Wall Street Journal" skaidri pauda: "Kampaņā nav neviena, kas būtu ticies ar kādu no Krievijas. Mums nebija nekā kopīga ar Krieviju." Tagad patiesības slēpšanas centienus par kontaktiem ar krievu amatvīriem un emisāriem amerikāņu mediji ir gatavi dēvēt par Trampa tuvākā loka sazvērestību ar mērķi maldināt federālās amatpersonas. Vai vairāk melots vai noklusēts?

Trampa līdzjutēji ir sprieduši, ka valodas par Trampa vienošanos ar krieviem ir demokrātu mistifikācija, kas tiek izmantota, lai attaisnotu zaudējumu vēlēšanās, kurās teorētiski bija jāuzvar demokrātiem, kuriem ir liels pārsvars elektoru kolēģijā.

Izmeklēšana ir izvērtusies arvien plašāka, tikpat kā neatstājot argumentus mistifikācijas piesaucējiem. Nu Baltā nama saimniekam ir pietiekami daudz iemeslu no tās baidīties: viņš pats savulaik atzina, ka atlaiž FIB direktoru Džeimsu Komiju "sakarā ar to Krievijas jautājumu"; viņa dēls bija gatavs pieņemt Kremļa palīdzību, lai iegūtu kompromitējošus materiālus par Hilariju Klintoni; viņa cilvēki, piemēram, demisionējušais drošības padomnieks ģenerālis Maikls Flinns, meloja par kontaktiem ar krieviem. Tramps baidās, ka īpašais prokurors Roberts Millers jau ir atradis pierādījumus par viņa kampaņas štāba ļaužu norunām ar Krieviju. Pēdējā laikā prezidenta satraukumu pastiprinājušas ziņas, ka Millers plāno paplašināt izmeklēšanu par viņa biznesa impērijas saiknēm ar Maskavu.

Speciālo prokuroru ieinteresējis Trampa vēlēšanu kampaņas štāba vadītāja Pola Manaforta 17 miljonu dolāru parāds Krievijas fiktīvajām firmām, viņš pievērsis vērību bagāto krievu sapirktajiem dzīvokļiem Trampam piederošos namos un viņu dalībai "Trump SoHo" debesskrāpja būvē Ņujorkā, pat 2013.gadā Trampa Maskavā rīkotajam skaistumkonkursam "Miss Universe". Izmeklēšanā "uzpeldējusi" krievu oligarha Dmitrija Ribolovļeva lidmašīna, kas dažas dienas pirms ASV vēlēšanām novietota līdzās Trampa lidmašīnai Ziemeļkarolīnas lidostā, un līdzās pietauvotas Ribolovļeva un Trampa finansista Roberta Mersera jahtas. It kā nieks, bet pirms tam Ribolovļevs par aizdomīgi augstu cenu bija nopircis no Trampa viņa muižu Palmbīčā. Fakti un detaļas sākušas birt kā no pārpilnības raga. Ģenerālprokurors un tieslietu ministrs Džefs Sešenss izlēma atteikties no Krievijas saiknes izmeklēšanas pārraudzības pēc tam, kad avīze "The Washington Post" publicēja ziņas par to, ka Sešenss vēlēšanu kampaņas laikā pats ir divreiz ticies ar Krievijas vēstnieku.

Ziepju operas sižeta cienīga ir Donalda Trampa svārstīšanās saistībā ar atbrīvošanos no īpašā prokurora, kuram ir nevainojama reputācija juristu aprindās. Nupat avīze "The New York Times" atklājusi, ka Tramps pērn jūnijā jau devis rīkojumu atlaist Milleru, taču to izdarīt iztraucējis Baltā nama galvenais jurists, kurš tādā gadījumā piedraudējis aiziet no amata. Jurists atteicies iesniegt Tieslietu ministrijā prezidenta rīkojumu, uzskatīdams, ka šāds solis izraisīs papildu aizdomas par izmeklēšanas traucēšanu un katastrofālas sekas prezidentūrai. Savukārt Tramps nākamajā dienā pēc "The New York Times" publikācijas Davosā noliedza, ka grasījies tikt vaļā no īpašā prokurora, un paziņoja, ka vēsts par Millera atlaišanas rīkojumu ir "tipiska viltus ziņa "The New York Times" stilā".

Lielākā daļa ekspertu uzskata, ka prezidents pats nevar atbrīvot speciālo prokuroru. To var izdarīt ģenerālprokurors, bet pašreizējā situācijā, kad Sešenss ir atstājis izmeklēšanas uzraudzību, tas attiektos uz viņa vietnieku Rodu Rozenšteinu. Vienlaikus speciālā prokurora atsaukšanai ir jābūt pamatotai, piemēram, jāpierāda interešu konflikts. Apskatnieki domā, ka Millera atcelšana izraisītu neiedomājamu negāciju vētru. Līdzīgas dilemmas priekšā 1973. gadā nonāca prezidents Ričards Niksons. Votergeitas skandāla izmeklēšanas īpašā prokurora Arčibalda Koksa atcelšana saviļņoja sabiedrisko domu un veicināja prezidenta sagrāvi.

Vai Niksona bēdīgā gala piesaukšana ir iemesls, kas lika Donaldam Trampam mainīt taktiku? Prezidents pauž, ka "ar prieku" sniegs liecības īpašajam prokuroram un nevar vien sagaidīt šo tikšanos. Iepriekš Tramps ietiepīgi atkārtoja, ka viņa nopratināšana ir bezjēdzīga, jo izmeklēšanai neesot pamata.

Prezidenta sniegumam viņa gaidāmajā iztaujāšanā pie Millera, kurai ir jānotiek trīs četru nedēļu laikā, varētu būt izšķiroša nozīme gan īpašā prokurora izmeklēšanas kopējā virzībā, gan ASV Kongresa attieksmes veidošanā par valsts galvas lomu tiesvedības ietekmēšanā. Starp citu, arī virkne Kongresa komiteju pašlaik veic izmeklēšanu par iespējamu Krievijas iejaukšanos Savienoto Valstu vēlēšanās.

Aizvadītās nedēļas norises atgādina, ka impīčmenta jeb prezidenta atstādināšanas procedūras ievada perspektīva nebūt nav izsvītrojama no nākotnes scenārijiem. Īpašais prokurors var iesniegt savus secinājumus Kongresam potenciāla impīčmenta sekmēšanai, un nav jāšaubās, ka šāda nolūka gadījumā viņš atradīs veidu, kā to izdarīt.