Foto: LETA
Apdrošināšanas nozarē informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ienāk aizvien straujāk, ko veicina gan globālās pārmaiņas, gan arī klientu paradumu maiņa. Šobrīd svarīgi ir radīt vidi, kurā visus pakalpojumus var veikt ātrāk, ērtāk un mobilāk. To nodrošina dažādas mobilās lietotnes, kas zināmā mērā iezīmē apdrošināšanas tehnoloģiju (insurtech) pakāpenisku integrēšanos industrijā, mainot klasiskos apdrošināšanas procesus.

Pirms 20 gadiem aģenti staigāja apkārt, visu rakstīja ar roku uz paškopējošām veidlapām, bet, kad parādījās pirmie datori, tika veidotas datubāzes "Excel" vidē. Tagad viss pieejams apjomīgos datu masīvos, kur visa darbība notiek tiešsaistē, piemēram, lai izdotu OCTA polisi, dati tiek ņemti no Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Ceļu policijas u. c. partneriestādēm. Runājot par nākotni, interesants būs nākamais solis apdrošināšanā – bezpilota automašīnu apdrošināšana.

Pateicoties IKT nozares eksportspējai, mēs aizvien vairāk izjūtam nepieciešamību pēc apdrošināšanas arī pret kiberdraudiem. Šādos gadījumos Latvijas apdrošinātājiem jāiemācās apdrošināt sistēmas un objektus, kas ir saistoši konkrētajā valstī. Šis pakalpojuma veids ļoti strauji attīstās, tādēļ konsultatīvos nolūkos esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju.

Ja salīdzinām apdrošināšanas nozares efektivitāti Latvijā un citās valstīs, secināms, ka Rietumu apdrošinātāji no iekasētās naudas aptuveni 20% tērē sava uzņēmuma, dažādu starpnieku un uzraudzības uzturēšanai, Latvijā 25–30%, bet tālāk uz austrumiem tie ir pat 35%. Līdz ar to varam uzskatīt, ka darbojamies efektīvāk nekā, piemēram, Krievija un Ukraina, tomēr atpaliekam no Rietumiem.

Īpaši attīstījusies veselības apdrošināšanas joma, kur ļoti liela nozīme ir tehnoloģijām, kļūstot par fundamentālu nozares attīstības pamatu. Tāpēc arī apdrošinātājiem un viņu klientiem ir svarīgi, lai e-veselības sistēma strādātu. Būtisks ieguvums, ko radīs e-veselība, ir caurspīdīgums. Mazināsies iespējas manipulēt ar datiem. Līdz šim izskaust gadījumus, kad ārstniecības iestāde apdrošinātājam izraksta rēķinu par nenotikušu magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju, kas konkrētam polises īpašniekam nebija nepieciešama, vai arī sievai ļauj izmantot vīra polisi, bija gandrīz neiespējami. Tas ir apgrūtinājis apdrošinātāju darbu, kā arī negatīvi ietekmējis godprātīgos klientus, piemēram, sadārdzinot polises vai padarot tās "plikākas".

Ne mazāk būtiski ir, lai datu apmaiņas procesi kopumā kļūtu efektīvāki (piemēram, izmeklējumu vēstures apkopošana). Līdz šim datu apmaiņa starp apdrošinātāju un ārstniecības iestādēm izmaksu ziņā bija neefektīva – apdrošinātājiem vajadzēja individuāli pielāgot sistēmas atbilstoši katras iestādes izmantotai sistēmai, tāpēc ērtāka noteikti būtu vienota platforma.

Pašreizējie piedāvājumi – e-darbnespējas lapa un e-recepte – ir tikai sākums, taču nepieciešams sistēmai radīt dvēseli, kas veidotu plašāku datubāzi, apvienojot datus gan no valsts, gan privātajām iestādēm. Mana pieredze liecina, ka apjomīgu projektu ieviešana vienmēr bijusi izaicinājumiem bagāta, prasot lielu pacietību un izturību, tostarp izpratni par lielo darba apjomu un sarežģītību gan no izstrādātāju, gan lietotāju puses.

Manuprāt, lai šādu sistēmu sekmīgi ieviestu, nepieciešams koncentrēties uz gaidāmajiem ieguvumiem un pievērsties tās attīstīšanai, nevis tūlītējai nopelšanai. Nenoliedzu, ka līdz e-veselības uzvaras gājienam ir vēl daudz darba, taču šajā brīdī apstāties būtu ļoti neracionāli. Pārmaiņas gandrīz vienmēr sākumā rada zināmas neērtības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!