Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) darbība pēdējo gadu laikā vērsta uz jauna tehnoloģiju pārneses un valorizācijas modeļa izveidi augstākajā izglītībā un zinātnē. Tikai patentu pārdošana, kas ir "lineārā inovāciju modeļa" pamatā un uz kuru tradicionāli liktas cerības Latvijas zinātnē, universitātēm nenodrošina ilgtspējīgus ienākumus. Tāpēc tiek veidota inovāciju ekosistēma, kuras pamatā ir ilgtermiņa atbalsta mehānismi radošu cilvēkresursu attīstībai, jaunu produktu izstrādei un augsti tehnoloģisku uzņēmumu radīšanai.
Lai izzinātu inovācijas atbalsta un attīstības procesus, RTU Dizaina fabrika sadarbībā ar "Climate KIC" un Izglītības un zinātnes ministriju rīko starptautisku konferenci "HOW TO: engage in innovations". Tās mērķis ir gūt starptautisku pieredzi par zinātniskās pētniecības rezultātu komercializāciju, sadarbību ar industriju, jaunuzņēmumu atbalsta nozīmi un to ietekmi uz valsts ekonomisko izaugsmi, nodrošinot labvēlīgu vidi ilgtspējīgai inovāciju attīstībai.
Vienas pieturas aģentūra inovatīvi domājošajiem
Ekosistēmu veido daudzi elementi, no kuriem svarīgākais ir cilvēki – studenti, zinātnieki, kuri ir motivēti veidot savus jaunuzņēmumus, sadarboties ar industriju. Ir jāveicina viņu uzņēmīgums, atvērtība sadarbībai un jaunām idejām. Tas nenotiek uzreiz un pats no sevis, tam nepieciešama apmācība – mentorings, darbs ar cilvēkiem, apmācot viņus, kā izstrādāt savu produktu vai pakalpojumu, kā to pareizi iepakot, kā veidot komandu. Pēc šāda modeļa darbojas arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts, par kura sadarbības partneri RTU kļuva 2017. gadā kā pirmā augstākās izglītības iestāde Latvijā. Ļoti būtiska ir arī fiziskā vieta, kur saņemt atbalstu. To konstatējām, jau veidojot RTU Dizaina fabriku. Ir jārada vienas pieturas aģentūra, kur vērsties katram, kuram ir vēlme radīt ko inovatīvu, bet, iespējams, viņš īsti nezina, kā to paveikt, kas ir nepieciešams, kurp doties utt. Nereti ir arī vērojamas situācijas, kad produktam, lai to komercializētu, trūkst prototipa. Tāpēc Dizaina fabrika palīdz arī prototipēt. Var teikt – mēs palīdzam audzēt prasmi veidot produktus, attīstīt dizaina domāšanu.
Agrīna atbalsta trūkums – problēma Latvijā
Tieši agrīns atbalsts, lai attīstītu prasmes veidot jaunus uzņēmumus, izstrādāt jaunu produktu prototipus, šobrīd ir nopietna problēma Latvijā. Maz ticams, ka finanšu resursi šādam atbalstam gūstami aizņēmuma veidā, jo pastāv pārāk augsti riski līdzekļu atdošanai. Tādēļ Latvijā nepieciešams veidot inovācijas fondu, kas pēc būtības būtu ilgtermiņa grantu sistēma. Jau šobrīd ir ļoti apsveicamas iniciatīvas, ko īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), piemēram, vaučeru programma, tehnoloģiju pārneses programma, taču mums aktīvi ir jādomā par ilgtermiņa atbalsta mehānismiem, kas turpinās darboties arī pēc šī Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda.
Pašreizējās atbalsta programmas varētu būt daļa no jaunā inovācijas fonda, taču būtu nepieciešams arī cits publisks finansējums, jo, strādājot tikai pēc tirgus nosacījumiem, nav iespējams panākt investīciju ieguldīšanu agrīnas stadijas produktos vai projektos, kā arī produktos, kuru iespējamais atmaksāšanās laiks ir desmit vai divdesmit gadi. Somijas aģentūra "Tekes" vai Dānijas Inovācijas fonds, kas ir labs piemērs, arī apvieno dažādas atbalsta programmas, lai finansētu pētniekus, uzņēmējus, uzsācējus, veicinot inovāciju ekosistēmu valstī.
Universitātes loma ekosistēmā
Uzņēmējdarbībai, tajā skaitā uzsācējiem, ir pieejams atbalsts arī no finanšu institūcijas "Altum", taču mēs redzam, ka atbalsts ir nepieciešams agrīnākā stadijā, lai vispār rastos inovatīvas biznesa idejas, proti, pirmsinkubācijai. Tēlaini runājot, mums potenciālajiem uzņēmējiem ir jāiemāca "lasīt", kad tas būs izdarīts, viņi paši spēs paveikt ļoti daudz. Šobrīd attīstām ideju, kas ļautu no inovatīvi domājošiem cilvēkiem, studentu, zinātnieku starta uzņēmumiem atlasīt spēcīgākās komandas, ar kurām intensīvi strādāt, sagatavojot tās straujākai izaugsmei nākamajās attīstības fāzēs. Universitāte nodrošinātu šīm komandām apmācības, mentorus, izveidotu telpu – Zinātnes un inovācijas centru –, kur organizētu viņiem tikšanās ar uzņēmumiem, investoriem, palīdzētu attīstīt biznesa ideju. Redzam, ka ir kompānijas, kuras meklē jaunuzņēmumus, kuros investēt brīvos līdzekļus. Šīm komandām būtu iespējas sadarbībai ar industriju – sākotnēji nozares uzņēmumu pārstāvji varētu iesaistīties kā mentori, savukārt, biznesa idejai attīstoties, kā sadarbības partneri, investori. Universitāte komandām var nodrošināt arī zinātnieku palīdzību, laboratorijas, savukārt, meklējot partnerus, investorus, universitātes vārds var palīdzēt atvērt durvis.
Šajā modelī universitātei, ieguldot savus intelektuālos resursus – zināšanas, kontaktus, būtu tiesības kļūt par jaunuzņēmuma kapitāldaļu līdzīpašnieku. Biznesa idejai attīstoties un veiksmīgi piesaistot investorus, universitāte kā līdzīpašnieks iegūtu līdzekļus, ko ieguldīt ekosistēmā, tādējādi radot un attīstot arvien vairāk zinātnes un tehnoloģiju ietilpīgu uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību. Turklāt, atlasot un atbalstot potenciāli spēcīgākās biznesa idejas un jaunuzņēmumus, veiksmes faktors būtu daudz lielāks. Šo ideju attīstot un multiplicējot Latvijas un Baltijas līmenī, mēs atbalstītu jaunu industriju rašanos Latvijā. Tādu redzam universitātes lomu inovācijas ekosistēmā.
Daudzviet pasaulē tieši ap universitātēm veidojas ekosistēma. Arī Latvijā augstākās izglītības iestādēs ir biznesa inkubatori, dažādas aktivitātes, ir idejas, kas veiksmīgi turpina attīstīties, augstskolas sadarbojas ar uzsācējuzņēmumiem, RTU ir arī Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas biedre, tomēr kopumā universitātes ir mazliet palikušas malā. Nav tā, ka biznesa idejas nevar realizēt bez universitātes iesaistes, tomēr paliek neizmantotas iespējas, ko tās var piedāvāt, ievērojami paātrinot ideju attīstību. Protams, iedzīvinot šādu modeli, būtu nepieciešama valstiska uzticēšanās, jo šis nav īstermiņa biznesa modelis, kas strauji nestu peļņu, tomēr izdošanās gadījumā Latvija sevi apliecinātu kā veiksmes stāstu jaunu industriju veidošanā.