Foto: Shutterstock
Arvien svarīgāku lomu mūsdienās ieņem "zaļā domāšana". Mēs izvēlamies šķirot atkritumus, uztraucamies par kaitīgajiem izmešiem, rūpējamies par pārtikas vai būvmateriālu kvalitāti. Tomēr ir viena joma, par kuru daudziem ir iespaids, ka tajā nav alternatīvas, – tā ir ģimenes plānošana.

Interesanti, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret mākslīgu iejaukšanos reproduktīvajos procesos ir skeptiska. Visbiežāk izmantotā kontracepcija ir vīriešu prezervatīvi (gandrīz puse no respondentiem) un pārtrauktais dzimumakts.[1] Taču šīm kontracepcijas metodēm, izrādās, nebūt nav augsti efektivitātes rādītāji – to apliecina gan starptautiski pētījumi[2], gan prakse – visvairāk abortu Latvijā veic sievietes, kuru seksuālajās attiecībās kā ģimenes plānošanas metode tiek lietoti prezervatīvi.

Turklāt, kas ir visparadoksālākais, – tieši esot stabilās attiecībās, ir vislielākais grūtniecības pārtraukšanas risks.[3] Varētu jautāt: kādēļ netiek lietotas citas kontracepcijas metodes? Varbūt sabiedrība nav informēta par tām? Tomēr, kā liecina 2016. gadā veikts pētījums, negatīvs viedoklis par mākslīgu iejaukšanos dabīgajos procesos ir tieši tiem respondentiem, kas par dažādām kontracepcijas metodēm ir visinformētākie.[4]

Vai ir kādas alternatīvas ģimenes plānošanas metodes, kas vienlaicīgi ir gan drošas un ķermenim nekaitīgas, gan arī efektīvas? Atbilde ir – jā. Tās ir auglības atpazīšanas metodes, kas balstās uz sievietes ikmēneša cikla auglīgā un neauglīgā laika atpazīšanu, kas tautā sauktas arī par dabiskās ģimenes plānošanas metodēm.

Kāpēc tomēr šīs metodes netiek plaši izmantotas? Pamatā tas ir saistīts ar baumu apvītiem stāstiem un mītiem par to neefektivitāti. Un šie mīti visbiežāk ir radušies informācijas trūkuma dēļ.

Pirmkārt, arī izglītoti mediķi kā vienīgo no auglības atpazīšanas metodēm bieži min kalendāra jeb ritma metodi, kas ir izmantota arī daudzās pieejamās viedtālruņu aplikācijās. Pat svarīgākajā fundamentālajā pētījumā, kas pēdējos gados ir veikts par iedzīvotāju reproduktīvo veselību[5], kā vienīgā metode no dabiskajām metodēm respondentu izvēlei tiek minēta kalendārā metode (šādu izvēli norāda 6% no respondentiem 2011. g.) un citas izvēles vispār netiek piedāvātas.

Protams, mūsdienu straujā dzīves ritma apstākļos kalendārā metode, kas balstās tikai uz cikla vēsturi, ir visnotaļ neprecīza un patiesībā pieder pie metožu vēstures. Mūsdienās neviens šai jomā izglītots speciālists to neiesaka lietot gan zemās efektivitātes dēļ – kā grūtniecības atlikšanai, tā plānojot grūtniecību –, gan daudzo potenciālo atturības dienu dēļ, ja pāris izvēlas šobrīd bērniņu neplānot.

Otrkārt, ir dzirdēti gadījumi, ka dabiskā ģimenes plānošana ir "pievīlusi" un ir iestājusies neplānota grūtniecība. Kāpēc tā? Ja aptaujā šos pārus par to, kuru no metodēm tad viņi ir izmantojuši un vai ir veikuši cikla grafiku uzskaiti, vai zina un pielieto kādu no auglības atpazīšanas metodēm un to algoritmus auglīgo/neauglīgo dienu noteikšanai, tad izrādās, ka 99% gadījumu atbilde ir – nē. Pāris ir mēģinājis noteikt šīs dienas pēc kaut kur dzirdētas vai lasītas informācijas druskām.

Auglības atpazīšanas metodes ir uz pētījumiem balstītu algoritmu kopums, kas pēc cikla novērojumiem ļauj precīzi noteikt auglīgās un neauglīgās dienas sievietes menstruālajā ciklā. Ir zinātniski izstrādāta virkne auglības atpazīšanas metožu, un lielākā daļa no tām ir ar visai augstu efektivitāti grūtniecības atlikšanai. Piemēram, simptotermālo auglības atpazīšanas metožu efektivitāte, pēc Pasaules Veselības organizācijas apstiprinātiem pētījumiem[6], ir 98%, kas ir augstāka nekā vairumam kontracepcijas metožu. Šīs metodes sauc arī par dubultā apstiprinājuma metodēm, jo auglīgā perioda iesākums un beigas tiek noteiktas, balstoties uz vismaz diviem simptomiem, viens no kuriem ir regulāri ķermeņa bazālās temperatūras mērījumi. Ievērojot metožu likumus, auglīgās dienas ciklā ir precīzi un droši nosakāmas un paredzamas.

Šo ģimenes plānošanas metožu priekšrocība ir tā, ka tās nevēršas pret dabisko auglību, kā arī neizmanto palīgrīkus, kas var ietekmēt bērnu, ja mazulis tomēr piesakās. Atšķirībā no citām metodēm sievietes ķermenī netiek ievadīti nekādi svešķermeņi (piemēram, intrauterīnā spirāle), netiek ietekmēta sievietes dabiskā hormonu izstrāde un reproduktīvā spēja (kā hormonālās kontracepcijas vai sterilizācijas gadījumā). Tā vietā pāris izvēlās laiku, kad veikt dabīgu dzimumaktu. Dabisko auglības ritmu izdzīvošana veicina sievišķās un vīrišķās identitātes apzināšanos, pāra dialogu un emocionālo tuvību, kas pozitīvi ietekmē arī seksuālo dzīvi.[7]

Auglības atpazīšanas metodēm ir savi izaicinājumi – to izmantošana prasa zināmu piepūli un disciplīnu, lai veiktu novērojumus un tos pierakstītu, tāpat ir jābūt savstarpējam dialogam, t.i., arī vīrietim jābūt informētam par cikla dienām un ieinteresētam respektēt sievietes auglību. Bet neatsverami ir ieguvumi, ja pāris izvēlas dzīvot atbilstoši sievietes auglības ritmiem. Bez jau minētās emocionālās tuvības un lielākas apmierinātības ar seksuālo dzīvi sieviete (un pāris) daudz labāk izprot un pieņem ar ikmēneša cikla izmaiņām saistās hormonālās svārstības, emociju un garastāvokļa maiņas un, ilgāku laiku sevi novērojot, arī ļoti precīzi atpazīst sajūtas, kas saistītas ar auglīgo laiku ciklā.

Un viņa zina un saprot fizioloģiskos procesus ķermenī, zina, kas ir norma un kas nav, atpazīst jēlas olas baltumam līdzīgus izdalījumus cikla vidū, kas norāda uz visauglīgāko laiku, nevis kādas slimības simptomiem. Dabisko metožu izmantošana arī neprasa nekādus papildu izdevumus (atšķirībā no daudzām citām metodēm) un nepiesārņo ne sievietes ķermeni, ne vidi.

Latvijā Ģimenes ekoloģijas institūts[8] jau vairāk nekā deviņus gadus izglīto pārus un vada kursus par simptotermālās auglības atpazīšanas metodi. Šo gadu laikā apmācīti vairāki tūkstoši pāru, bet nav zināma neviena metodes kļūda, t.i., ka būtu iestājusies neplānota grūtniecība, pārim stingri ievērojot metodes likumus. Tai pašā laikā daudzi jo daudzi pāri, kas metodi apguva, lai atrastu labvēlīgāko laiku bērniņa ieņemšanai, ir sagaidījuši ilgi gaidīto ģimenes pieaugumu. Kursu beidzēju absolūtais vairākums ir apmierināts ar iegūto informāciju, to izmanto savā ģimenē un arī iesaka citiem.


[1] Iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Pārskats par situāciju Latvijā 2003.–2011. http://papardeszieds.lv/wp-content/uploads/2017/02/311_PapardesZieds_WEB.compressed.pdf

[2] Family planning/Contraception WHO http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs351/en/

[3] Ilze Vīberga. Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā, 2014. http://www.ginasoc.lv/uploads/content/Latvijas%20Arsts%20publik%C4%81cija.pdf

[4] Dr. Dita Baumane-Auza. Drošas kontracepcijas lietošanas un nelietošanas ietekmējošie faktori reproduktīvā vecuma iedzīvotājiem Latvijā. Rīga, 2016. http://ginasoc.lv/uploads/content/Lekcijas/2016/Dro%C5%A1as%20kontracepcijas%20lieto%C5%A1anas%20un%20nelieto%C5%A1anas%20krit%C4%93riji_p%C4%93t%C4%ABjuma%20rezult%C4%81t%C4%81ti.ppt

[5] Iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Pārskats par situāciju Latvijā 2003.–2011. http://papardeszieds.lv/wp-content/uploads/2017/02/311_PapardesZieds_WEB.compressed.pdf

[6] Family planning/Contraception WHO. http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs351/en/

[7] Matthias Unseld, Elisabeth Rötzer, Roman Weigl, Eva K. Masel, Michael D. Manhart. Use of Natural Family Planning (NFP) and Its Effect on Couple Relationships and Sexual Satisfaction: A Multi-Country Survey of NFP Users from US and Europe. 2017. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5346544/

[8] www.augliba.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!