Proti, jau 2016. gada nogalē Saeimā nonāca manis rosinātais un vairāk nekā 10 000 balsu saņēmušais kolektīvais iesniegums, kurā tika aicināts veikt tādas izmaiņas likumos, lai valsts maksātajām 1. līmeņa vecuma pensijām netiktu piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Protams, ir apsveicami, ka, strādājot pie nodokļu reformas, gan valdība, gan Saeima ir ņēmusi vērā arī to, ka liela Latvijas sabiedrības daļa atbalstīja šādu iniciatīvu, un, tā kā tiek palielināts neapliekamais minimums, iedzīvotāji, tostarp pensionāri, šogad savos maciņos un bankas kontos ik mēnesi saņems lielāku naudas daudzumu.
Par iniciatīvu vairākkārt ir diskutēts arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Deputāti un eksperti ir norādījuši, ka pilnībā atteikties no ienākuma nodokļa nevajadzētu. Uzklausot argumentus un piedaloties šajās diskusijās, tam varētu piekrist. Politiķi ir runājuši par to, ka arī turpmāk būtu ceļams neapliekamais minimums pensionāriem, lai pārskatāmā nākotnē ienākuma nodokli maksātu vien lielo pensiju saņēmēji.
Mans priekšlikums bija noteikt, ka ar ienākuma nodokli nav apliekama pensija līdz 500 eiro. Domāju, nekļūdīšos, apgalvojot, ka to atbalstīt varētu arī vairums iedzīvotāju, kas portālā "Mana balss" parakstījuši iesniegumu. Taču nekur tālāk par runām tikuši neesam.
Ja kolektīvo iesniegumu platformā "Mana balss" par kādu no iniciatīvām tiek saņemts vismaz 10 000 iedzīvotāju balsu, tas nozīmē, ka šis iesniegums ir jāvērtē Saeimas deputātiem un viņiem ir jāpieņem lēmums. Attiecībā uz iniciatīvu "Pensija bez nodokļa" ir bijis tikai lēmums par iesnieguma nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai.
Taču līdz nu jau pērnā gada beigām Saeimas deputāti bija jāiepazīstina ar kaut kādu rezultātu un būtu bijis jābūt balsojumam. Arī iesnieguma noraidīšana būtu rezultāts, jo tad sapulcēs un kabinetos izteiktās idejas par neapliekamā minimuma palielināšanu izskanētu jau no Saeimas tribīnes un iegūtu lielāku ticamību. Es saprotu, ka varbūt nav smuki – gadu pirms Saeimas vēlēšanām noraidīt tik lielai vēlētāju daļai svarīgu ideju. Taču vēlētāji nav bezgalvains pūlis. Izskaidrojot un piedāvājot skaidru laika grafiku, kādā plānots mazināt netaisnību, esmu pārliecināts, ka pensionāri to sapratīs.
Kāpēc netaisnību, un kāpēc vispār man tas bija svarīgi? Iniciatīva paredzēja, ka šāds regulējums – pensiju neaplikšana ar nodokļi – pastāvētu laika posmā no 2020. līdz 2045. gadam. Runa ir par nosacītu pārejas periodu. Mums ir jāņem vērā, ka liela daļa pašreizējo pensionāru lielāku vai mazāku mūža daļu ir strādājuši citā valstī.
Pāreja uz sociālās apdrošināšanas principu – saskaņā ar kuru pensijas apmērs būtu tieši saistīts ar nomaksāto nodokļu apmēru – notika 1996. gada 1. janvārī. Šodienas strādājošajiem ir iespēja savas pensijas apmēru palielināt, arī izmantojot pensiju otro un trešo līmeni. Taču mūsu vecākiem tādu iespēju nebija. Viņi nav vainīgi pie tā, ka strādāja un dzīvoja citā valstī. Tāpēc priekšlikums uz laiku atteikties no pensiju aplikšanas ar IIN daļēji kompensētu šo netaisnību.