Gada sākums ir īstais brīdis, lai izvērtētu, kā Latvijas sabiedrisko attiecību nozare izskatās Baltijas kontekstā. Un, kas ne mazāk būtiski, – kāda ir triju Baltijas valstu uzņēmējdarbības jomā valdošā izpratne par šīs nozares nepieciešamību un prioritārajām funkcijām.

Pērn "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības" kopā ar partneraģentūrām "Corpore" Lietuvā un "VIP Communications" Igaunijā veica plašu pētījumu par triju Baltijas valstu sabiedrisko attiecību un komunikācijas nozares tendencēm: kvalitatīvajā pētījumā piedalījās 195 uzņēmumi no visām Baltijas valstīm – 90 respondentu no Lietuvas, 54 no Latvijas un 51 no Igaunijas.

Savu viedokli sniedza gan uzņēmumu vadītāji, gan komunikācijas departamentu vadītāji un preses sekretāri, turklāt vairākums respondentu jeb 63% sabiedrisko attiecību vai komunikācijas nozarē darbojās jau vairāk nekā 10 gadus, un lielākoties pētījumā bija pārstāvēti lieli un vidēji lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbinieku.

Viens no galvenajiem pētījuma rezultātiem vismaz šķietami bija mūsu valstij glaimojošs: izrādījās, ka Latvijā uzņēmumi sabiedriskajām attiecībām ne tikai atvēl lielāku budžetu, bet arī turpmākajos gados komunikācijas pakalpojumiem ir gatavi novirzīt lielāku budžeta daļu (+16%) nekā līdz šim.

To, ka uzņēmēji Latvijā ir apzinājušies publiskā tēla uzturēšanas svarīgumu, apliecina arī pētījuma rezultātu uzrādītais fakts, ka 91% no aptaujātajiem uzņēmumiem ir atsevišķs sabiedrisko attiecību departaments vai nolīgts speciālists.

Tiesa, nozares virzītājspēks joprojām ir un paliek tieši biznesa intereses, to pat īpaši neslēpjot: kā nozīmīgāko organizācijas tēla un reputācijas daļu uzņēmumu pārstāvji izvirza pakalpojumu un produktu kvalitāti (71%) un uzņēmuma vadošo pozīciju tirgū (52%).

Savukārt salīdzinoši zemā vietā – un tam nevar nepievērst uzmanību – uzņēmumu vērtību skalā ierindojas uzņēmuma sociālā atbildība (28%), bet vismazāk svarīgi savam tēlam un reputācijai uzņēmumiem šķiet finanšu rezultāti (17%) un apbalvojumi (9%).

Toties jo atvērtāki Latvijas uzņēmumi ir šo savu vērtību popularizēšanas vārdā: izvēloties ārpakalpojumu algošanu no aģentūras, 50% uzņēmumu labāk noalgo vairākas aģentūras tā vietā, lai algotu vienu, kas veic visas komunikācijas un mārketinga funkcijas, un tikai neliela daļa komersantu izvēlas izmantot tikai un vienīgi jau pieejamos resursus uzņēmuma iekšienē.

Šie dati pārliecinoši apliecina, ka Latvijas uzņēmumiem svarīgas ir zināšanas, pieredze un specializācija konkrētajā jomā, un – kā to apliecina arī pasaules pieredze – viena sabiedrisko attiecību aģentūra (un vispār viena komunikācijas jomas aģentūra) visus šos pakalpojumus nevar nodrošināt līdzvērtīgā kvalitātē.

Visbiežāk uzņēmumi palīdzību vispirms meklē pie reklāmas un radošo risinājumu aģentūrām (46%), kā arī mediju plānošanas aģentūrām. Tomēr salīdzinoši liels apjoms aptaujāto uzņēmumu (37%) algo vismaz vienu sabiedrisko attiecību aģentūru. Izvēloties, ar kuru aģentūru sadarboties, uzņēmumi visaugstāk vērtē kompetentus speciālistus (40%) un pakalpojumu izmaksas, kā arī tiek ņemta vērā aģentūras reputācija.

Plānojot šā gada komunikācijas aktivitātes, uzņēmumi, kā rāda pētījuma rezultāti, ir gatavi realizēt vairāk sociālo mediju projektu, aktivizēt iekšējo komunikāciju un vairāk izmantot netradicionālus – "out of the box" – radošos risinājumus.

Kā efektīvākos PR un komunikācijas instrumentus uzņēmumi vērtē tieša kontakta nodibināšanu ar medijiem, proaktīvu darbību sociālajos tīklos un uzņēmuma viedokļa pārstāvēšanu televīzijā. Pēc speciālistu domām, tuvāko divu gadu laikā aizvien nozīmīgāka būs uzņēmuma klātesamība sociālo tīklu platformās un populārāki kļūs arī specializēti pasākumi mērķa grupām.

Savukārt par uzņēmumu piesardzību liecina tas, ka vairāk nekā puse no aptaujātajiem (57%) Latvijas uzņēmumiem atteicās norādīt, aptuveni kādu budžeta daļu procentuāli (iekļauts mārketings, PR, reklāma utt.) atvēl komunikācijai un sabiedriskajām attiecībām.

Lai gan Latvijā šis rādītājs nav tik augsts kā Igaunijā, kur 78% pētījuma dalībnieku ir atteikušies sniegt atbildi, abas valstis krietni zaudē caurredzamībā Lietuvai, kurā tikai 3% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju nav norādījuši aptuveno komunikācijas pakalpojumu budžetu.

Taču nevis atklātības trūkums, bet gan mērķa auditorijas sasniegšana, piesaistīšana un ierobežotie resursi ir tie, kas gan Latvijā, gan arī Lietuvā un Igaunijā sagādā vislielākās grūtības, – to pētījuma rezultāti apliecina pārliecinoši.

Diemžēl tā ir bieži redzēta situācija, ka ir nepieciešams sasniegt specifisku auditoriju, bet uzņēmums nav gatavs ieguldīt padziļinātākā mērķa auditorijas izpētē un tāpēc izvēlētie risinājumi burtiski "šauj uz dullo" ar cerību, ka kaut kādi rezultāti jau būs.

Katrai izvēlētajai darbībai vajadzētu būt balstītai uz faktiem vai datiem, nevis uz pieņēmumiem vai stereotipiem, un šis gads rādīs, kāda atdeve būs simtgades pasākumu finansējumam, – tā vislielākajā mērā būs atkarīga no īstenotāju profesionalitātes.