2017. gada 3. ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 8,5%. Tomēr darba meklējumos joprojām ir 8,1 tūkstotis iedzīvotāju. Ekonomikas perspektīvas ļauj sagaidīt, ka bezdarba līmenis turpinās stabilu lejupslīdi. To, kādu iespaidu uz Latvijas biznesa vidi būs atstājušas šī gada reformas, vēl rādīs laiks, taču paredzams, ka 2018. gadā gaidāmās Saeimas vēlēšanas uz laiku apturēs jaunu reformu iespējas.
Latvijas eksporta tirgi turpina augt, radot iespējas mūsu eksportētājiem. Eirozonā 2018. gadā ekonomikas izaugsme pakāpsies līdz 2,1–2,3%, un to turpinās atbalstīt Eiropas Centrālās bankas (ECB) stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. Tomēr Latvijas pakalpojumu eksportā tiek prognozēta palēnināšanās, krītot tranzīta pakalpojumu pieprasījumam no Krievijas. Tāpēc mūsu pakalpojumu sniedzējiem ir jāturpina meklēt alternatīvus eksporta virzienus ārpus šī nestabilā un politizētā tirgus.
Preču un pakalpojumu importā šogad ir bijis spēcīgs pieaugums, kuru lielā mērā ietekmēja "airBaltic" lidmašīnu iegāde un noturīgais iekšējais pieprasījums. Ir visnotaļ akceptējami, ja tiek iegādātas investīciju preces, ko Latvijā saražot nav iespējams, taču patēriņam labāk ražot valsts iekšienē un ar savu pirkumu katram atbalstīt vietējos ražotājus.
Atsaucoties uz Eiropas Investīciju bankas ikgadējo prognožu ziņojumu 2017./2018. gadam, jāsecina, ka ES ekonomika ir atguvusies. Šobrīd pastiprināta uzmanība jāpievērš strukturālo investīciju vajadzībām, tādām kā inovācija, infrastruktūra un ilgtspējība. ES dalībvalstis turpina piekāpties ASV un Āzijas digitālajām lielvalstīm, kuras pētniecības un attīstības sektora finansēšanu uzskata par prioritāti. Tāpat jāņem vērā, ka Eiropai jādod priekšroka publiskajām infrastruktūras investīcijām, tās labāk plānojot un izvēloties starp citām investīciju iespējām. Tas ir patiešām svarīgi visos līmeņos – gan pārvarot vienotā tirgus sadrumstalotību ES līmenī, gan uzlabojot plānošanas spējas un prioritāšu noteikšanu vietējā līmenī.
Galvenie negatīvie riski pasaulē būs saistīti ar politiku un ģeopolitiku. Nervozitāti un pārsteigumus var sagādāt nākamā gada vēlēšanas Itālijā. Nenoteiktību rada ASV prezidents Donalds Tramps, kurš turpina sekot saviem priekšvēlēšanu solījumiem un kura lēmumi dažkārt riskē mazināt ASV ģeopolitisko lomu multipolārajā pasaulē. Diemžēl viss liecina par to, ka pozitīvas pārmaiņas mūsu kaimiņvalsts – Krievijas – politikā nav gaidāmas un turpināsies Putina īstenotā savas valsts izolēšanas politika.
Līdz 2018. gada oktobrim ES sagaida vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās pārejas periodu, pēc kura pilnībā stāsies spēkā jaunais ES un Apvienotās Karalistes attiecību modelis. Var droši prognozēt, ka ES neatkāpsies no mērķa, ka pārejas posmam ir jānoslēdzas līdz 2020. gada 31. decembrim, jo šis termiņš sakrīt ar 2014–2020 ES daudzgadu budžeta noslēgšanos, bet nākamajā nāksies iztikt bez līdzšinējā britu finansējuma. Jāatzīst, ka līdz šim zaudējumi no "Brexit" Latvijas uzņēmējiem ir bijuši diezgan nelieli un tos ir izdevies aizstāt ar izaugsmi citos tirgos, tomēr tas nav iemesls atslābumam.
Starptautiskais Valūtas fonds nesen paaugstināja savas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes 2018. gadam, norādot, ka tā varētu sasniegt 3,7%. Tam pamatā bija labvēlīgāki ekonomikas izaugsmes rādītāji 2017. gada pirmajā pusē eirozonā, Japānā un attīstības valstu tirgos. Prognozes ir tiešām labvēlīgas, tāpēc ir jāizmanto visas iespējas un jāturpina darbs pie inovatīviem nākotnes risinājumiem mūsu simtgades gadā, lai arī 2019. gadu mēs varētu sagaidīt ar pozitīvu nākotnes redzējumu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
