Foto: DELFI
Kad tika dibināta Latvijas Reģionu apvienība, to veidojošās partijas "Reģionu alianse" un "Vidzemes partija" vienojās par mērķi – kļūt par ietekmīgāko Latvijas politisko spēku. Mērķis paliks vien iezīmēts papīros, jo pēdējā pusgada laikā "Reģionu alianses" politiķu mērķtiecīgi ieņemtais kurss ne par ko labu neliecina ne pašai apvienībai, ne Latvijas politiskajai videi.

Decembris parasti ir pārdomu laiks, kad savā galvā pārcilāju šajā gadā paveikto un izvirzu mērķus nākamajam gadam. Pārdomājot pēdējā pusgadā notiekošos procesus "Reģionu aliansē", kas būtiski ietekmēja Latvijas Reģionu apvienības darbību, sapratu, ka turpmāka mana darbība "Reģionu aliansē" nav iespējama.

Kad 27. jūlijā atkāpos no Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētāja amata LRA Saeimas frakcijas deputāta balsojuma par Ingunu Sudrabu kā "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju dēļ, bija skaidrs, ka notikusi man neizprotama apvienības politiskā virziena maiņa. Tā lielā mērā skaidrojama ar krimināli sodītā Daiņa Liepiņa, kam atņemts Saeimas deputāta mandāts, pārņemto "Reģionu alianses" un Latvijas Reģionu apvienības faktisko kontroli.

Pašreizējais Ozolnieku mērs, kas savulaik ir bijis cieši saistīts ar tā dēvētajiem oligarhiem, ļoti īsā laikā ir spējis Latvijas Reģionu apvienību faktiski nostādīt uz iziršanas ceļa. Kad kopā ar partiju "Latvijas attīstībai" vienojāmies par sadarbību, veidojot kopīgu sarakstu Rīgas domes vēlēšanām, viens no uzstādījumiem bija izvērtēt spēju sasniegt izvirzītos mērķus, lai veiksmes gadījumā kopīgi startētu 13. Saeimas vēlēšanās.

Rīgas domes vēlēšanās ieguvām labus rezultātus, un darbs gan kampaņas laikā, gan Rīgas domes frakcijā līdz šim brīdim ir pierādījis, ka sadarbība ir ļoti veiksmīga. Taču atsevišķiem "Reģionu alianses" vadošajiem politiķiem un LRA de facto vadītājam Dainim Liepiņam šķiet, ka iegūtais rezultāts nav bijis gana labs, par to paužot savu viedokli uzreiz pēc vēlēšanām. Tad arī tika sākti manevri, kas virzīti nevis uz Latvijas politiskās sistēmas attīstību, bet tās attīstības kavēšanu.

Šobrīd LRA tiek virzīta nevis modernā un eiropeiskā gultnē, bet tiecas kļūt par ZZS mazo brāli. "Sadziedāšanās" ar ZZS jau notika manis pieminētajā balsojumā par "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju, kas patiesībā bija darījums starp "Saskaņu" un ZZS. Papildus tam vērts atzīmēt, ka augustā LRA Saeimas frakcijas vadītāja Nellija Kleinberga pauda viedokli, ka kontekstā ar izmeklēšanas komisijas izveidi šaubu ēna pār Ingunu Sudrabu ir bijusi un, viņasprāt, komisijas vadība būtu jāuzņemas kandidātam no Nacionālās apvienības.

Tikai pirms dažām nedēļām "Reģionu alianses" valdes sēdē LRA valdes priekšsēdētāja un Saeimas frakcijas vadītāja pauda viedokli, ka atbalstīt cilvēku, kuram ir saiknes ar "oligarhu lietā" iesaistītājām personām un kuram nav pielaides valsts noslēpumam, ir bijis pareizi. Šobrīd LRA kļūst par ZZS mazāko brāli – Dainis Liepiņš tiecas būt par mazo Aivaru Lembergu, bet Nellija Kleinberga – par LRA Augustu Brigmani.

Pašreizējā Latvijas situācijā šāda rīcība ir ļoti satraucoša. Ja paliksim saskaldīti desmit mazās partijās, politiku noteiks un tajā dominēs tikai divi lieli spēki – promaskaviskas politikas atbalstītāji un oligarhu virzīti politiķi un partijas.

Neesmu gatavs turpināt strādāt vienā komandā ar cilvēkiem, kas tā vietā, lai veidotu modernu piedāvājumu Latvijas iedzīvotājiem un izvairītos no ZZS un "Saskaņas" diktatūras, liek šķēršļus un vērpj intrigas. Ir nepieciešams veidot plašu proeiropeisku politiķu un politisko spēku apvienību, kas noteiks Latvijas attīstību nākamajā desmitgadē. Tāpēc, lai ar svaigu skatu raudzītos nākotnē un ar domubiedriem strādātu pie rietumnieciskās vērtībās balstīta politiskā spēka izveides, vecajā gadā atstāju visu slikto.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!