Foto: Privātais arhīvs
Sekojot runātajam un rakstītajam par krīzi, kas uzbriedusi sakarā ar spriedzi Ziemeļkorejas un ASV attiecībās, pārņem sajūta, ka tās dalībnieki un vērtētāji reizēm piemirst iesaistīto nonāvēšanas līdzekļu draudīgumu. Par kodolieročiem, kas ir abu strīdā ievilkto valstu rīcībā, tiek spriedelēts gluži vai kā par konvencionālo, "parasto" bruņojumu, lai gan pat taktiskā kodolieroča pielietojums Korejas pussalā var izraisīt pasaules mēroga karu. Černobiļas traģēdija šādā ainavā liktos līdzīga nieka puteklim.

Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka kodolkarš Korejas pussalā ir neizbēgams Vašingtonas amatpersonu agresīvo izteikumu un draudīgo Dienvidkorejas un ASV manevru dēļ. Trīs starpkontinentālo ballistisko raķešu izšaušana un seši pazemes kodolizmēģinājumi Ziemeļkoreju ir pietuvinājuši kodolarsenālam, kas reāli varētu sasniegt ASV cietzemi.

Šogad Ziemeļkoreja ir sarīkojusi vairāk nekā 20 ballistisko raķešu izmēģinājumus un likusi noprast, ka nemitēsies. Vai kāds Phenjanas režīmu var un mēģinās apstādināt? Vai ir paņēmieni, ar kuriem novērst Ziemeļkorejas un ASV fizisku konfrontāciju?

Apvienotās Nācijas ierosina sarīkot tikšanos, lai noteiktu turpmāko sarunu saturu, un militārās tiešo sakaru līnijas izveidi, lai samazinātu konflikta risku. Līdz šim abu valstu retorikas augstākās izpausmes laimīgā kārtā aprobežojušās ar ieroču žvadzināšanu. ASV un Dienvidkoreja rīko kara gaisa spēku manevrus, Phenjana izmēģina jauna tipa starpkontinentālo ballistisko raķeti un draud ar globālu kodolnāvi, bet Vašingtonu apsūdz atomšantāžā. Ziemeļkorejas režīms ir pietuvojies savam ilgtermiņa mērķim – izveidot ar kodollādiņu aprīkojamas starpkontinentālas ballistiskās raķetes, kas varētu sasniegt jebkuru punktu Savienotajās Valstīs. Var saprast Trampa administrācijas reakciju, nosaucot Ziemeļkoreju par "lielāko tūlītējo draudu ASV".

Jo vairāk tiek spriests par Ziemeļkorejas kodoltematu, jo skaidrāk saredzama nevienprātība par tā risinājumu un attieksmi pret Phenjanu, kāda valda amerikāņu politiskajās aprindās, ārpolitikas lēmēju vidū un paša prezidenta galvā. Pirms ievēlēšanas par ASV prezidentu Donalds Tramps izteicās, ka labprāt apsēstos pie viena galda ar Ziemeļkorejas līderi – nevis oficiālā vizītē, bet "lai apēstu burgeru". Tobrīd miljardieris bija pārliecināts, ka viņa biznesmeņa un darījumu slēdzēja pieredze ļaus rast kontaktu ar Ziemeļkorejas vadoni un līdz ar to risināt šķietami neatrisināmo problēmu.

Tramps netieši norādīja uz vēlmi izdarīt to, ko viņa priekšteči noraidīja, – piekrist dialogam ar Phenjanu bez noteikuma, ka pirms oficiālas tikšanās Ziemeļkorejai ir jāsper pierādāmi soļi tās kodolprogrammas izbeigšanai. Toties, sēžot prezidenta krēslā, Tramps ir paļāvies gandrīz vienīgi uz sankcijām, iespējams, pat noticēdams, ka tās var novest pie vēlamā rezultāta. Viņš arī nav kautrējies skaļi piedraudēt ar "piķi un zēveli", apgalvodams, ka Ziemeļkorejas patvaldnieks nesaprot diplomātisko valodu.

Ar vai bez iepriekšējiem noteikumiem?

ASV vēstniece ANO Nikija Heilija nupat uzsvērusi Ziemeļkorejas starptautiskās izolēšanas nozīmi. Tā radot spiedienu, Ziemeļkoreja jūtot to, tā paliekot paranoiska. Augstā amerikāņu diplomāte nonāk pretrunā ar prezidenta Trampa atkārtoti pausto ieinteresētību diplomātijā. Un kā gan ar vēl lielāku izolēšanu pašizolēto Ziemeļkoreju izdotos piesēdināt pie sarunu galda?

Galvenais Savienoto Valstu ārlietu kārtotājs valsts sekretārs Rekss Tilersons vēl pirms nedēļas pauda gatavību sarunām ar Ziemeļkoreju, "rīkojot pirmo tikšanos bez iepriekš izvirzītiem noteikumiem". Lai gan jau oktobrī sociālajā tīklā "Twitter" Tramps bija paziņojis, ka Tilersons "tērē laiku", cenšoties panākt sarunas ar Ziemeļkoreju, valsts sekretārs vēl otrdien Phenjanai adresētā ierosmē uzsvēra: "Ja vēlaties, mēs varam parunāt kaut vai par laika apstākļiem."

Bet trīs dienas pēc piedāvājuma runāt ar Ziemeļkoreju Rekss Tilersons mainīja kursu, ANO Drošības padomes sēdē uzstājot, ka vispirms Phenjanai ir jāpārtrauc kodoldraudi un "jānopelna ceļš" uz sarunām un ka spiediena kampaņa turpināsies, iekams Ziemeļkoreja nekļūs kodolbrīva. Optimisma iedīgļi par krīzes risinājuma iespēju vēl nebija paspējuši izlīst virs zemes, kad Tilersona toņa maiņa Ziemassvētku priekšvakarā sākusi viest neiederīgi drūmu noskaņojumu un bažas par ASV administrācijas sliekšanos Ziemeļkorejas kodolproblēmas spēka risinājuma virzienā.

Vai Vašingtonā sarunu iespēja ir norakstīta? Līdz šim skaidrāko atbildi izteikusi ASV ārlietu resora pārstāve Hītera Nauerte – tiešas sarunas ar Ziemeļkoreju "nav darba kārtībā, iekams tā nevēlēsies padarīt sevi kodolbrīvu". Phenjana neesot izrādījusi interesi par nopietnām sarunām un to vietā turpina izmēģināt ballistiskās raķetes.

Krievija Ķīnai priekšā

Ķīna ārlietu ministra Van Ji personā uzsver, ka vēl aizvien pastāv krīzes miermīlīga noregulējuma iespēja. Pekinas tā sauktās dubultās iesaldēšanas piedāvājuma nosacījumi ir: ASV un Dienvidkorejai jāizbeidz liela mēroga kara spēles, bet Ziemeļkorejai jāapstādina kodolieroču programma. Cerības uz Pekinas noteicošo lomu risinājuma meklējumā mazina fakts, ka saiknes starp Ķīnu un Ziemeļkoreju ir pasliktinājušās, tostarp saistībā ar Phenjanas mulsumu par Pekinas atbalstu ANO sankcijām pret Kima režīmu. Ķīnas prezidenta speciālo sūtni, kurš pagājušajā mēnesī tika sūtīts uz Phenjanu, Ziemeļkorejas līderis nepieņēma.

Vai uz konstruktīvām sarunām Ziemeļkorejas pusi var rosināt Krievija? Maskava zinot, ka Ziemeļkoreja ar ASV vispirms vēlas runāt par drošības garantijām. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauž, ka Ziemeļkoreja vēlas tiešas sarunas ar ASV, lai iegūtu garantijas savai drošībai. Maskava esot gatava šādas sarunas sekmēt, šo ideju formāli apsveikusi Ķīna. Krievija ir gatava izmantot šo apstākli un mesties iekšā krīzes mutulī, jo tai ir cerība uz Phenjanas ieklausīšanos, kaut vai pateicoties līdzšinējai solidārajai attieksmei pret Ziemeļkorejas kodolprogrammām. Lai gan Maskava atbalstījusi nesenās ANO sankcijas, tā vienlaikus bez liekas reklāmas ir palielinājusi ekonomisko atbalstu Phenjanai, jo sevišķi ar pārtiku.

Salīdzinot ar Ķīnu, Krievijai allaž ir bijis mazāk ekonomikas sviru, lai iedarbotos uz Phenjanu, un pēdējos pāris gados tās loma ar Ziemeļkorejas kodolprogrammu saistītos jautājumos ir bijusi ierobežota. Taču tagad diplomāti uzsver, ka Maskava esot atvērusi sakaru kanālus saziņai ar Ziemeļkoreju un ir gatava ietekmēt Phenjanu.

Diplomātija ir labākais – pasaulei drošākais – veids, kā sekmēt stabilitāti Korejas pussalā, kā arī normalizēt attiecības ar Ziemeļkoreju. Ieēst burgeru pie viena galda likteņa uzspiestā kompānijā vēl nav par vēlu, bet smilšu pulksteni pierunāt apstāties ar retoriku vien nevar.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!