Foto: Privātais arhīvs
Eiropas Savienībā un Latvijā ir pieņemts, ka darījuma sarunas noslēdzas ar sarokošanos un rakstisku, juridiski saistošu līgumu. Parasti ir saprātīgi izmantot kvalificētu (juridisko) palīdzību, lai noformētu vienošanās tekstu un izdarītu nepieciešamās izmaiņas publiskajos reģistros, piemēram, zemesgrāmatā vai Uzņēmumu reģistrā. Šo bieži sastopamo vienošanās formu 2012. gadā izmantoja arī SIA "Briāna Investment" un SIA "Gabriels".

Abu uzņēmumu pārstāvji parakstīja aizdevuma un hipotēkas līgumu ar atmaksas termiņu 2013. gada augustā – pirms vairāk nekā četriem gadiem.

Manas investīciju firmas SIA "Briāna Investment" sniegtais aizdevums bija paredzēts kā pirmie 5–10% no kopējā ieguldījuma, kas Rīgā radītu aptuveni 25 darbvietas. Tā vietā, lai pildītu mūsu vienošanos, SIA "Gabriels" un galvotājs – SIA "Gabriels" prokūrists Isārijs Finbergs (kurš tagad pats ir oficiāli maksātnespējīgs) – solīto neizpildīja un arī aizdevumu neatdeva. Rezultātā mums nācās apturēt turpmākās investīcijas un ierosināt tiesvedību.

Mēs sagaidījām, ka tā būs salīdzinoši vienkārša un mēs ātri panāksim aizdevuma atmaksu. Pārsteidzoši – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneši Iveta Krēvica un Rinalds Silakalns ar diviem tiesiskās aizsardzības procesiem (TAP) un citiem pagaidu pasākumiem līdz pat šim brīdim ir lieguši SIA "Briāna Investment" tiesības pārdot ķīlu, neskatoties uz vairākiem mums labvēlīgiem augstāko instanču tiesu nolēmumiem.

Bija nepieciešami vairāki gadi, lai konstatētu, ka aizdevuma un hipotēkas līgumi nudien ir aizdevuma un hipotēkas līgumi

Augstākā tiesa, pamatojoties uz 2016. gada janvārī izteiktu ģenerālprokurora protestu, atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu, kuru 2014. gadā pieņēma šīs tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica. Es biju pārsteigts, kad I. Krēvica nesen žurnālam "Ir" atklāja, ka šī tiesas prāva "bijusi pavērsiena punkts maksātnespējas procesos – pirms tam no tiesas neesot prasīta tāda iedziļināšanās kreditoros, un Augstākā tiesa īstenībā ļoti mainīja šo tiesu praksi".

Es biju pārsteigts tāpēc, ka trīs Augstākās tiesas tiesnešu un Ģenerālprokuratūras virsprokurora iebildums pret 2014. gada I. Krēvicas kundzes spriedumu bija tāds, ka tiesnese nav sekojusi Augstākās tiesas 2012. un 2013. gadā pieņemtajos spriedumos norādītajām vadlīnijām.

Vēl jo vairāk, Augstākā tiesa ir norādījusi uz judikatūras atziņām, kas ietvertas 2013. gada lēmumā, ar kuru reiz jau tika atcelts šīs pašas tiesneses I. Krēvicas lēmums par SIA "Biznesa centrs "Tomo"" ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Turklāt jau 2013. gadā Augstākā tiesa norādīja, ka tiesneses lēmums neatbilst 2012. gada Augstākās tiesas atziņām.

Mans pārsteigums kļuva vēl lielāks, uzzinot, ka SIA "Biznesa centrs "Tomo"" līdzdibinātājs un vienīgais šī brīža valdes loceklis bija man labi zināmais... Isārijs Finbergs. Tomēr Tieslietu ministrija Dzintara Rasnača vadībā savā 2016. gada 5. jūlija vēstulē cītīgi uzturēja šo mītu, norādot, ka "sprieduma pieņemšanas brīdī maksātnespējas regulējumā bija vairākas nepilnības" un "tiesu prakse nebija nostiprinājusies", kas ir gluži pretēji Augstākās tiesas spriedumam, kas bija pieejams. Tas ir traki!

Izrādei jāturpinās

Šovasar SIA "Gabriels" iesniedza pieteikumu otrajam TAP. Lietu ierosināja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Rinalds Silakalns, kurš, neskatoties uz SIA "Briāna Investment" iesniegto informāciju, ar kuru tiesas uzmanība tika vērsta uz vairākiem fiktīviem kreditoriem ar kopējo prasījumu summu vairāku miljonu eiro apmērā, pieņēma lēmumu pagarināt termiņu SIA "Gabriels" TAP pasākumu plāna izstrādei uz vienu mēnesi, kas ir maksimālais likumā paredzētais termiņš. Līdz ar to SIA "Gabriels" atkal tika uzdāvināts papildu laiks, kurā tā turpināja saņemt nomas maksu par ieķīlātās ēkas un ar to saistītās stāvvietas izmantošanu.

Es varu tikai pieņemt, ka, apzinoties SIA "Briāna Investment" argumentu pamatotību un izjūtot pastiprinātu masu saziņas līdzekļu šim tiesas procesam pievērsto uzmanību, tiesnesis R. Silakalns neuzdrošinājās pieņemt spriedumu par TAP pasludināšanu. Tā vietā R. Silakalns pieņēma lēmumu atstāt SIA "Gabriels" pieteikumu bez izskatīšanas. Tiesu informācijas sistēmā pieejamie dati liecina, ka SIA "Gabriels" šo lēmumu apstrīdēja. Rīgas apgabaltiesa izskatīs SIA "Gabriels" blakus sūdzību aptuveni pēc trim mēnešiem. Šāds tiesneša R. Silakalna lēmums ir izdevīgs SIA "Gabriels". Ja Rīgas apgabaltiesa noraidīs blakus sūdzību, SIA "Gabriels" varēs kaut vai nākamajā dienā atkārtoti vērsties tiesā ar jaunu TAP pieteikumu un atkal apturēt hipotēkas realizāciju uz vairākiem mēnešiem. Turpretim spriedums, ar kuru tiktu noraidīts SIA "Gabriels" pieteikums par TAP pasludināšanu, liegtu SIA "Gabriels" šādu iespēju. Izrāde turpinās ar jaunu sparu!

Diemžēl mediju interese arī manai investīciju firmai izmaksāja dārgi, jo tās birojam tika uzbrukts dažas dienas pēc I. Finberga un R. Silakalna parādīšanās TV raidījumā "Nekā personīga" novembra sākumā. Varbūt sakritība? Nozagti tika vienīgi datori un dokumenti, un policija tagad veic šī nozieguma izmeklēšanu.

Nav nekas unikāls

Pēdējo četru gadu laikā esmu sapratis, ka SIA "Briāna Investment" stāsts Latvijā nav nekas unikāls. Šis ir nopietns trauksmes signāls daudziem ārzemju investoriem, tautsaimniecības analītiķiem un vēstniecībām Rīgā. Latvijas tiesu sistēmas nespēja vai nevēlēšanās savlaicīgi veikt tiesvedību, pamatojoties uz vienkāršu globāli pieņemtu līgumu pāri – hipotekārā līguma nodrošināto aizdevuma līgumu, ir šokējoša. Tā kā šie līgumi ir vieni no visbiežāk sastopamajiem juridiskajiem dokumentiem Latvijā un Eiropā, šie gadījumi ietekmē simtiem tūkstošu (varbūt pat miljonu) līdzīgu vienošanos uzticamību.

Kad pirms vairākiem gadiem Rīgā dzirdēju čukstus un baumas par "tiesnešu un maksātnespējas administratoru mafiju", kas spēj paveikt "brīnumus", man tas izklausījās pēc paranoiskas pilsētas leģendas. Informācija par to, ka Latvijas Valsts policija 2017. gada jūnijā ir aizturējusi vairākus augsta līmeņa maksātnespējas administratorus, pierāda, ka Latvijas juridiskā sistēma tagad izmeklē patiesību aiz šiem čukstiem un baumām – kā Eiropā pienākas. Paejot gadiem, es joprojām esmu optimists un ticu, ka šādas lietas nedrīkst un nevar notikt Baltijā, ka šādas lietas nedrīkst un nevar notikt Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!