Katrs trešais pasaules "vienradzis" (tā dēvē jaunuzņēmumus, kuru vērtība tiek lēsta vairāk nekā miljarda dolāru apmērā) ir Ķīnas uzņēmums, un valsts mākoņservisu uzturētājiem pieder pasaules rekords skaitļošanas efektivitātē. Lai gan kopumā Ķīnai pakalpojumu jomā ir tirdzniecības deficīts, digitālo pakalpojumu sfērā tā pēdējā laikā piedzīvo līdz pat 15 miljardiem dolāru gadā lielu tirdzniecības pārpalikumu.
Ķīnas iespaidīgo progresu digitālajā ekonomikā virza tādi interneta milži kā "Alibaba", "Baidu" un "Tencent", kas savus pakalpojumus komercializējuši milzīgos apmēros un ienes pasaulē jaunus biznesa modeļus. Šiem trim uzņēmumiem kopā ir no 500 līdz 900 miljoniem aktīvo lietotāju mēnesī nozīmīgos tirgus segmentos. Šādu uzplaukumu ir veicinājis fakts, ka tiek piemērots ļoti niecīgs – vai, precīzāk izsakoties, novēlots – regulējums. Piemēram, limitu tiešsaistes naudas pārvedumiem regulatori piemēroja tieši 11 gadus pēc tam, kad "Alipay" sāka šo pakalpojumu sniegt.
Šobrīd šie interneta uzņēmumi izmanto savas pozīcijas, lai investētu Ķīnas digitālajā ekosistēmā – un jaunajās sīksto uzņēmēju rindās, kas arvien vairāk nosaka tās toni. "Alibaba", "Baidu" un "Tencent" kopumā finansē 30% no Ķīnas veiksmīgākajiem jaunuzņēmumiem, piemēram, "Didi Chuxing" (50 miljardi dolāru), "Meituan-Dianping" (30 miljardi dolāru) un "JD.com" (56 miljardi dolāru).
Darbojoties pasaules lielākajā iekšējā tirgū un ar bagātīgu riska kapitāla piešprici, Ķīnas uzņēmēji – "atdarinātāji" – ir pārvērtušies par inovāciju spēkstacijām. Viņi kā gladiatori ir cīnījušies pasaules vislielākās konkurences tirgū, iemācījušies attīstīt izsmalcinātus biznesa modeļus (piemēram, "Taobao" modelis "freemium" (lietošana bez maksas, papildu funkcijas par maksu)) un izveidojuši necaursitamus aizsargmūrus, lai pasargātu savus uzņēmumus (piemēram, "Meituan-Dianping" radījis ēdināšanas pakalpojumu pilna servisa aplikāciju, iekļaujot arī piegādi).
Līdz ar to ķīniešu novatoru novērtējums ir daudzkārt lielāks nekā viņu Rietumu kolēģu. Turklāt Ķīna vairākos sektoros ir vadošā pasaulē, sākot ar tiešraižu straumēšanu (viens piemērs ir "Musical.ly", lūpu kustību sinhronizējoša un dalīšanās ar video aplikācija) un beidzot ar divriteņu koplietošanu ("Mobike" un "Ofo" Ķīnā nodrošina vairāk nekā 50 miljonus braucienu dienā un nu ir ķērušies pie ekspansijas citās zemēs).
Kas vissvarīgākais, Ķīna ir mobilo maksājumu līderpozīcijās ar vairāk nekā 600 miljoniem mobilo tālruņu lietotāju Ķīnā, kas spēj veikt vienādranga transakcijas teju bez jebkādām pakalpojuma maksām. Ķīnas mobilo maksājumu infrastruktūra – kas jau šobrīd apkalpo krietni vairāk transakciju nekā trešās puses mobilo maksājumu tirgus Amerikas Savienotajās Valstīs – kļūs par platformu vēl daudzām citām inovācijām.
Ķīniešu uzņēmumiem kļūstot tehnoloģiski arvien spējīgākiem, valsts tirgus priekšrocība pārvēršas par datu priekšrocību – kas ir izšķirīgi būtiski, lai atbalstītu AI attīstību. Ķīnas uzņēmums "Face++" nesen ir ieguvis 460 miljonus dolāru, lielāko summu, kādu jelkad ir savācis kāds AI uzņēmums. DJI (14 miljardus vērts plaša patēriņa dronu uzņēmums), "iFlyTek" (14 miljardus vērts balss atpazīšanas uzņēmums) un "Hikvision" (50 miljardus vērts video novērošanas uzņēmums) ir pasaulē vērtīgākās kompānijas savas darbības jomā.
Vēl viena būtiska attīstības tendence Ķīnā ir "tiešsaistes saplūšana ar bezsaisti" (OMO) – tendence, uz kuru līdz ar AI savu likmi liek uzņēmums "Sinovation Ventures". Arī fiziskā pasaule kļūst digitalizēta, uzņēmumiem nosakot personas atrašanās vietu, darbības un identitāti un tad šos datus pārraidot, lai tie palīdzētu veidot tiešsaistes pieredzi.
Piemēram, OMO veikali tiks aprīkoti ar sensoriem, kas spēs identificēt klientus un noteikt to paredzamo uzvedību tikpat netraucēti un nemanāmi, kā šobrīd tas notiek e-komercijas mājaslapās. Līdzīgā kārtā OMO valodu apmācības kursi apvienos savas dzimtās valodas pasniedzējus, kas mācīs attālināti, vietējos asistentus, kas palīdzēs uzturēt priecīgu gaisotni, autonomu programmatūru, kas izlabos izrunu, un autonomu aparatūru, kas novērtēs mājasdarbus un pārbaudes darbus. Ķīna šobrīd atrodas īstajās pozīcijās, lai pārbūvētu savu bezsaistes infrastruktūru un attiecīgi nodrošinātu sev vadošas pozīcijas OMO.
Tomēr, pat neraugoties uz to, ka Ķīna ir vadībā patēriņa industriju digitalizēšanā, uzņēmumu pielāgošanās digitālajām tehnoloģijām ir iekavējusies. Iespējams, tas drīz mainīsies. Jaunā "McKinsey Global Institute" pētījumā noskaidrots, ka trīs digitālie spēki – disintermediācija (vidutāja izslēgšana), dezagregēšana (procesu sadalīšana sīkākos posmos) un dematerializācija (pāreja no fiziskās formas uz elektronisko) – līdz 2030. gadam varētu nodrošināt (vai radīt) no 10 līdz 45% industrijas kopējo ienākumu.
Tie spēlētāji, kuri veiksmīgi izmantos šo pāreju, visticamāk, būs pietiekami lieli, lai ietekmētu globālo digitālo kopainu, iedvesmojot digitālās pasaules uzņēmējus arī krietni aiz Ķīnas robežām. Priekšstats par pievienoto vērtību mainīsies, pārejot no pašreizējiem novēlotas darbības uzņēmējiem uz izveicīgiem digitālajiem triecienniekiem, kas bruņojušies ar jauniem biznesa modeļiem, kā arī no vienas pievienotās vērtības veidošanas ķēdes daļas uz citu. Vērienīgais radošais sprādziens iznīdēs visu neefektīvo un pacels Ķīnu jaunā globālās konkurētspējas līmenī.
Ķīnas valdībai ir lieli plāni attiecībā uz savas valsts kā globāli digitālas lielvalsts nākotni. Valsts padomes vadītās Uzņēmējdarbības un inovāciju triecienprogrammas rezultātā ir radīti vairāk nekā 8000 inkubatori un akseleratori. Valdības līdzekļu piešķiršanas programma ir sagādājusi kopumā 27,4 miljardus dolāru riska kapitāla un privātā kapitāla investoriem – pasīvas investīcijas, taču paredzot arī īpašu atvieglojumu piešķīrumu. Šobrīd varas iestādes apkopo resursus, lai nākamo septiņu gadu laikā investētu 180 miljardus Ķīnas 5G tīkla izveidē, un atbalsta kvantu tehnoloģijas attīstību.
Valsts padome ir arī izdevusi vadlīnijas AI tehnoloģiju attīstībai ar mērķi līdz 2030. gadam padarīt Ķīnu par globālo AI inovāciju centru. Sjongaņa, kur šobrīd norit celtniecības darbi, varētu kļūt par pirmo "viedpilsētu", kas radīta pašgaitas automašīnu izmantošanai. Guandunas provincē valdība ir izvirzījusi ambiciozu mērķi līdz 2020. gadam panākt 80% automatizāciju.
Šādi centieni neizbēgami sagraus darba tirgu, sākot ar ierindas balto apkaklīšu darbiem (piemēram, klientu apkalpošanā un telemārketingā), kam sekos zilās apkaklītes (piemēram, darbs pie komplektēšanas), visbeidzot skarot arī vēl citus amatus (piemēram, autovadīšanu vai pat radioloģiju). Kādā nesenā MGI pētījumā noskaidrots, ka straujas automatizācijas gadījumā darbu vajadzēs mainīt apmēram 82 līdz 102 miljoniem ķīniešu.
Šo strādnieku pārkvalificēšana Ķīnas valdībai būs liels izaicinājums, tāpat kā spēja nepieļaut, ka lielākie digitālie spēlētāji izveido inovācijām traucējošus monopolus. Tomēr valdības gatavība risināt jaunā digitālā laikmeta jautājumus, īstenojot atbalstošu politiku un izvairoties no pārmērīga regulējuma, jau ir sniegusi Ķīnai ļoti būtiskas priekšrocības.
* Kai-Fu Lī ir "Sinovation Ventures" – vadoša riska kapitāla uzņēmuma, kas iegulda Ķīnā un Ziemeļamerikā, – līdzdibinātājs un izpilddirektors. Džonatans Vocels ir Šanhajā mītošs "McKinsey & Company" vecākais partneris un "McKinsey Global Institute" direktors.
