Jānis Zeltiņš: Kādēļ pilsētas Latvijā ir tumšākas nekā Skandināvijā?  (47)

Mazāk ielu gaismekļu uz iedzīvotāju nekā Skandināvijā

Kā redzams, Helsinkos, kur dzīvo aptuveni tikpat cilvēku, ielas apgaismes elementu ir gandrīz divreiz vairāk nekā Rīgā – 86 tūkstoši. Arī Tallina ir krietni gaišāka – Igaunijas galvaspilsētas platība ir uz pusi mazāka, tajā dzīvo vien 420 tūkstoši cilvēku, bet apgaismojumam tiek izmantots gandrīz tikpat gaismekļu kā mūsu galvaspilsētā. Turklāt vairākas Tallinas ielas aprīkotas ar viedā apgaismojuma tehnoloģiju un sensoriem, kas apkopo informāciju par satiksmi, trokšņu līmeni, elektrības patēriņu un pat atkritumu daudzumu ielas malā novietotajās tvertnēs.

Kamēr dažās Latvijas pilsētās, piemēram, Valmierā un Liepājā, ir īstenota ielu apgaismes sistēmas modernizācija un tur darbojas vidēji pa gaismeklim uz katriem 10 iedzīvotājiem, citur prasās vairāk gaismas. Daudzos ciematos un mazās pilsētās izgaismots ir tikai pats centrs, un arī tur pēc pusnakts gaismu mēdz izslēgt, atstājot visu apdzīvoto vietu dziļā tumsā.

Publiskais apgaismojums īpaši svarīgs bērniem un veciem cilvēkiem

Varētu jau atmest ar roku un teikt – ja reiz varējām dzīvot šādā vidē līdz šim, kādēļ lai nevarētu arī turpmāk? Tomēr pētījumi rāda, ka labs apgaismojums ir nepieciešams kaut vai drošības apsvērumu dēļ.

Minēšu vien dažus faktus. Lielbritānijā laikā no pulksten 19 vakarā līdz 8 rītā pie stūres sēžas tikai ceturtā daļa no visiem auto īpašniekiem, taču šajā laikā notiek 40% no visām avārijām ar letālu iznākumu un smagiem savainojumiem. Pie tā lielā mērā vainojama slikta redzamība. Kā bioloģiskas būtnes mēs tumsā redzam slikti, tādēļ pat iešana kājām naktī ir diezgan bīstama.

Jau kopš Senās Romas laikiem ielu apgaismojums izmantots noziedzības mazināšanai. Lai arī mūsdienās veiktie pētījumi rāda, ka apgaismojumam ar noziedzības līmeni pilsētās nav tiešas saistības, tajos gūts apstiprinājums, ka gaišas ielas cilvēkiem ļauj justies drošāk.

Publiskā apgaismojuma esamība ir īpaši būtiska noteiktām sociālām grupām – iedzīvotājiem, kuri nepārvietojas ar personīgo automašīnu. Piemēram, skolas vecuma bērni, vecāka gadagājuma cilvēki un visi tie, kuri brauc ar velosipēdu vai iet kājām. Rudenī un ziemā tumšais laiks sākas jau pulksten 17, kā rezultātā jau dienas aktīvajā posmā šo sociālo grupu pārvietošanās ir apgrūtināta sliktas redzamības dēļ. Skolas bērniem katru dienu tumsā jāmēro ceļš līdz tuvākajai sabiedriskā transporta pieturai – ņemot vērā to, ka ir apgrūtināta autovadītāju redzamība, bērni, atrodoties uz tumša ceļa, ir pakļauti augstam riskam.

Rietumos lielāks pieprasījums pēc mazjaudas gaismekļiem

Eksportējot apgaismes iekārtas uz Skandināviju un Rietumeiropas valstīm, novērojām interesantu faktu, proti, vidējā gaismekļa jauda pasūtījumos ir krietni zemāka nekā Latvijā. Piemēram, holandieši un skandināvi bieži iegādājas gaismekļus ar jaudu 20 W līdz 30 W. Rodas pamatots jautājums – kāpēc Latvijā pieprasa augstākas jaudas gaismekļus? Vai latviešiem patīk vairāk izgaismoti ceļi nekā skandināviem?

Pētot šo jautājumu sīkāk, ir redzams, ka Latvijā profesionāli un atbilstoši Eiropas standartiem ir apgaismoti lielie ceļi un ielas ar augstu satiksmes intensitāti, savukārt pilsētu mikrorajonos un nomalēs daudzviet apgaismojuma nav vispār vai tas ir nepietiekams. Tas izskaidro faktu, ka Latvijā ir lielāks pieprasījums pēc salīdzinoši augstākas jaudas gaismekļiem, bet ir mazs pieprasījums pēc zemas jaudas ielu gaismekļiem, kas domāti mazākas nozīmes ceļu un ielu apgaismošanai un ir piemēroti piepilsētu un perifērijas zonu apgaismošanai.

Laika gaitā plašās teritorijās ap pilsētām ir notikusi aglomerācija – izveidojušies jauni mikrorajoni un attīstījušies jau esošie, uzceltas privātmājas un daudzdzīvokļu mājas. Tomēr daudzviet nav notikuši atbilstoši pilsētplānošanas procesi, kā rezultātā iedzīvotāji spiesti pārvietoties pa ceļiem bez publiskā apgaismojuma.

Mazjaudas LED apgaismojums vairs nav dārga tehnoloģija

Iemesli ievērojamām ielu gaismekļu skaita atšķirībām starp Skandināvijas un Latvijas pilsētām ir dažādi. Daļai pašvaldību trūkst budžeta ieņēmumu, lai risinātu problēmu. Citām apgaismojums nav bijusi dienas kārtības un pilsētplānošanas prioritāte. Interesanti, ka, apbraukājot teritorijas ap Rīgu, jāsecina, ka ceļi un ielas ir tumšas ne tikai vietās ar zemu iedzīvotāju ienākumu līmeni, bet arī diezgan turīgos rajonos, piemēram, Baltezerā un Jūrmalā.

Taču problēma ir risināma. Mazjaudas LED gaismekļu cenas šobrīd ir daudz zemākas nekā pirms vairākiem gadiem, līdz ar to tie kļuvuši pieejamāki arī reģioniem ar zemāku iedzīvotāju ienākumu līmeni. Apkalpošanā LED gaismekļi ir ekonomiski un darbojas ilgi. Nozares standarts ir 5 gadu garantija un prognozētais kalpošanas laiks – 100 000 stundu. Samazinātas arī apsaimniekošanas izmaksas, kas saistīts ar regulāru spuldžu maiņu vecā tipa gaismekļiem.

Skaidrs, ka daudzas pašvaldības nevar atļauties jaunu laternu uzstādīšanu un lielāku elektrības rēķinu apmaksāšanu. Modernais vadmotīvs ir izgaismot ielas gudrāk. Šodien jau ir brīvi nopērkami ar sensoriem aprīkoti gaismekļi, kas ieslēgsies tieši tajā brīdī, kad vientuļš gājējs ies pa ietvi, un izslēgsies līdz ar viņa pazušanu no redzesloka. Līdz ar to papildus uzstādītie gaismekļi zonās, kur iepriekš bija tumšs, ievērojami nepalielinās kopējo elektroenerģijas rēķinu.

Pilsētplānošana kā risinājums

Kā tad vajadzētu rīkoties pašvaldībām, lai risinātu tumsas problēmu apdzīvotās vietās? Rietumvalstu pilsētu pieredze rāda, ka tas ir iespējams pat tad, ja pietrūkst līdzekļu visa apgaismes tīkla modernizēšanai.

Pirmais solis ir apzināt vistumšākās zonas un sākt ar tām, jo pat vājš apgaismojums ir labāks par pilnīgu tumsu. Tajās pietiks ar ļoti ekonomiskajām mazjaudas spuldzēm. Pēc tam jāizvērtē jau apgaismoto teritoriju kvalitāte un jāizlemj, kurās vietās nepieciešams nomainīt gaismekļus un vispirms ieviest modernākus risinājumus. Parasti priekšroka tiek dota sabiedrisko ēku, tostarp skolu un bērnudārzu, apkaimes uzlabošanai, ceļiem uz sabiedriskā transporta pieturām un citām iedzīvotāju biežāk apmeklētajām vietām.

Lai arī apgaismes tīkla modernizācija prasa ieguldījumus, ilgtermiņā gaišākas pilsētas vai ciemata uzturēšana pašvaldībai izmaksās lētāk. Piemēram, Oslo pēc modernas ielu apgaismošanas sistēmas izveidošanas elektrības patēriņš samazinājās par 70%. Iespaidīgi, ņemot vērā, ka pilsētā ir 55 tūkstoši gaismekļu.