Faktiski šī ir īsā atbilde tiem, kas pamatīgas snigšanas laikā pukojas par haosu Rīgas ielās un savlaicīgi nenokaisītajām ietvēm. Sakopšanai ir vajadzīgs laiks un perfekta, teju neiespējama darbu organizācija, jo ik reizi tā ir cīņa ar dabu.
Latvijā snigšanas sezona vidēji ilgst trīs mēnešus, šajā laikā snieg aptuveni divdesmit reižu, tādējādi puteni var uzskatīt par gadījuma rakstura notikumu. Tā nav ikdiena. Mēs varam rūpīgi sekot laika prognozēm, bet, kamēr sniegs nav uzsnidzis, īsti neattiecinām to uz sevi. Tādēļ diezgan vieglprātīgi atliekam riepu nomaiņu līdz pēdējam brīdim, jo laika apstākļi taču vēl ir pietiekami labi. Domāju, ne vienam vien ir izdevies izspurgt no mājām nepiemērotā apģērbā, jo ārā taču spīd saule, kaut laika ziņās stāsta par nopietnu sniegputeni vakarpusē.
Tieši tādēļ sniega tīrīšana prasa ne vien perfektu plānošanu un darba organizāciju, bet arī labu intuīciju. Reizēm lēmumi par nepieciešamo tehniku un iesaistīto cilvēku skaitu ir jāpieņem, balstoties vien uz sajūtām, pieredzi, pat neracionāliem apsvērumiem. Jo no biznesa viedokļa, ja nesnigs un tehnika būs izsaukta, tad būs lieki izdevumi, un otrādi — ja neizsauksim un sasnigs bieza kārta, tad to pietiekami ātri notīrīt būs grūti.
Darba pamatā, protams, ir aktuālā laika prognoze, Rīgas domes, gan arī mūsu izstrādātie sniega novākšanas algoritmi — trīs stundu laikā pēc snigšanas beigām vispirms jātīra maģistrālie ceļi, kur ir intensīva satiksme, kursē sabiedriskais transports vai atrodas iedzīvotājiem svarīgi objekti. Šo ziemā der atcerēties visiem — ielas tiek tīrītas prioritārā secībā, tādēļ bieži līdz brīdim, kamēr tiek uzsākta tīrīšana vietās ar zemāku prioritāti, tur jau veidojas nevaldāms haoss. Savukārt apsaimniekotājiem visas teritorijas ir vienlīdz svarīgas.
Nokrišņi ļoti bieži sākas tikai vienā pilsētas pusē, proti, ja snieg Pārdaugavā, tas nenozīmē, ka snieg arī centrā vai Mežciemā. Tādēļ ir ļoti iespējams, ka mirklī, kad tehniskais departaments sāk organizēt tīrīšanu, dažos rajonos iedzīvotāji jau pukojas par neizbrienamām ielām. Ja sāk snigt naktī, tad ir nepieciešamas dažas stundas, lai brigādes būtu gatavas darbam. Tas ir cilvēcīgi saprotami, kaut arī līdz brīdim, kad cilvēki dodas uz darbu, ielām ir jābūt notīrītām.
Iepriekšminētie apsvērumi ietekmē arī ziemas sezonai rezervētās finanses, tehnikas vienību sagatavošanu, sagādāto pretslīdes materiālu daudzumu un papildus piesaistīto cilvēku skaitu. Pirms sniega sezonas objektos ir jābūt nogādātām lāpstām, sniega slotām, mehāniskajiem pūtējiem un slotām, tāpat ir jābūt vizuāli apsekotiem pagalmiem un ietvju apmalēm. Fotogrāfijas noder gadījumos, ja sniega tīrīšanas tehnika kaut ko sabojā un ir nepieciešams saukt vainīgos pie atbildības.
Taču pieejamie resursi tiek tērēti piesardzīgi, meklējot saimnieciski izdevīgāko variantu. Jo īpaši ziemas sākumā, kad ir grūti aprēķināt iespējamo cilvēku un tehnikas noslodzi. Lieki maksāt darbiniekiem, kuri nav pilnībā noslogoti, un turēt tehniku dīkstāvē neviens nevēlas.
Taču, vai var darīt ko citādāk? Protams, var. Manuprāt, nopietna problēma ir pretslīdes materiāli — sāls un smiltis —, kurus izmantojam jau gadsimtiem ilgi. Sāls bojā visu, kam tiek klāt — apavus, automašīnas, apstādījumus. Smiltis rada dubļus un liekus netīrumus koplietošanas telpās, dzīvokļos, birojos, pavasarī arī sētniekiem nākas pamatīgi attīrīt celiņus no smiltīm. Ir grūti saprast, kādēļ ir tik noraidoša attieksme pret Skandināvijā populārajām drupinātajām granīta šķembām ar frakciju 2–8 mm diametrā, kas ir daudz ekoloģiskākas, drošākas, un teritorijas ir vieglāk uzturamas kārtībā. Turklāt šķembas uz ielām var sākt kaisīt jau pirms snigšanas, tādējādi mazinot apledojuma un t. s. "melnā ledus" izraisītu slīdēšanu.
Tāpat ir pēdējais laiks sākt domāt par robotiem, kas spēj nepārtraukti tīrīt sniegu, darbojas ar autonomu enerģijas avotu un vēl, iespējams, var palīdzēt gājējiem, kuriem ir grūti pārvietoties. Varbūt šādu, ar kameru un attālo vadību aprīkotu ierīci būtu pa spēkam radīt arī mūsu robotikas speciālistiem.
Un, treškārt, "nolaižoties uz zemes", — gribētu aicināt ikvienu padomāt par sniega novietošanu. Savāktais sniegs teritorijā ir jāizvieto tā, lai vēlāk to būt ērti ar tehniku izvest no teritorijas un lai tas kūstot nekaitētu ēku konstrukcijām un apstādījumiem. Savukārt autovadītājus aicinu uz ilgu laiku neatstāt mašīnas ielu malās vai pagalmu teritorijās, kas varētu traucēt sniega savākšanu. Glītās sniega "mājiņas" tīrītājiem ir grūti apbraucamas, turklāt ap spēkratiem veidojas nevajadzīgi sniega kalni.
Mēs gribētu redzēt arī saprātīgus ieteikumus, ko varētu darīt ar ietvēm un iekšpagalmiem pie ēkām, kuru īpašnieki kādu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas rūpēties par savu īpašumu. Piemēram, juridiskā persona nav maksātspējīga un īpašumu neviens neapsaimnieko, īpašnieks vispār neatrodas Latvijā un nekontrolē tajā notiekošo. Tādēļ daļa ietvju paliek nenotīrītas un nopietni apgrūtina cilvēku pārvietošanos. Gribam aicināt atbildīgās institūcijas padomāt par normatīvo aktu regulējumu, kas precīzāk sakārtotu problēmu un neradītu ziemā bīstamas situācijas gājējiem, kad trotuārs pie vienas mājas ir notīrīts, bet pie nākamās sagaida ledus un neizbrienama sniega kārta.