Nodzīvots skaists mūžs. Akadēmiķes veikums apkopots divsējumu rakstu krājumā "Caur vārdu birzi", ko pavisam nesen atvērām Latvijas Universitātes Mazajā aulā. Klāt bija viņas meita Ina Druviete, mazbērni un mazmazbērni, un daudzie kolēģi, kam sirmums matos.
Tika runāts par vienu būtisku lietu, kas tagad jāatgādina visai latviešu tautai šajās skumjajās atvadu dienās – pateicoties arī Ainai Blinkenai, mums ir sava valsts valoda.
Kopš okupācijas pirmajām dienām rusifikācija Latvijā tika veikta neatlaidīgi un mērķtiecīgi. Latviešu valoda pakāpeniski tika vājināta, iestāžu un uzņēmumu lielākajā daļā visa lietvedība tika krieviskota, apspriedes un sanāksmes rīkoja krieviski. Mainījās arī iedzīvotāju sastāvs. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū Latvijā bija vairs tikai 52% latviešu.
Pēc helsinkiešu protesta akcijām pie Brīvības pieminekļa 1987. gada vasarā modās radošā inteliģence un visa latviešu tauta. Viens vēsturisks notikums sekoja otram. 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību plēnums, represēto piemiņas mītiņi 25. martā un 14. jūnijā. 7. jūlijā vadošajos laikrakstos akadēmiķis Jānis Stradiņš un Imants Latkovskis rosināja plašu diskusiju par sarkanbaltsarkano karogu.
1988. gada 30. augustā laikraksts "Padomju Jaunatne" publicēja akadēmiķes Ainas Blinkenas rakstu "Par latviešu valodas statusu — esošo un vēlamo". Samērā plašais raksts izanalizēja latviešu valodas toreizējo situāciju un secināja, ka vajadzīga tūlītēja un neatliekama rīcība latviešu valodas statusa noteikšanai.
Aina Blinkena un laikraksta "Padomju Jaunatne" redakcija aicināja līdz 10. septembrim adresēt savus priekšlikumus vai nu LPSR Augstākas Padomes Prezidija Juridiskajai daļai, vai arī laikraksta redakcijai ar norādi "Valodas statuss".
Šī aptauja par latviešu valodas vēlamo statusu ar 354 280 cilvēku parakstiem kļuva par pašu vislielāko sabiedriskās domas izpēti Latvijas vēsturē. Lasītāju vēstulēs atklājās nopietns satraukums par latviešu valodas stāvokli un lietojumu ikdienā. Atbalstu latviešu valodai izteica arī daudzi cittautieši.
Jau 29. septembrī Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidijs piekrita komisiju priekšlikumam par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai un iesniedza šo jautājumu izskatīšanai Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes devītajai sesijai.
Izšķirīgais lēmums par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai tika pieņemts nepilna mēneša laikā, kopš Ainas Blinkenas raksta publicēšanas laikrakstā "Padomju Jaunatne". Pat gadu iepriekš par to pat sapņot īsti neuzdrošinājāmies, un tas notika vēl pirms Latvijas Tautas frontes dibināšanas.
Sūtīsim gaišus pateicības vārdus akadēmiķei Ainai Blinkenai mūžībā.