Foto: Privātais arhīvs
Šajās dienās aprit desmit gadi lietussargu revolūcijai. Tobrīd vēl pirmskrīzes treknuma kulminācijā divās lielās demonstrācijās ielās slapjā sniegā izgāja reiz pieci (18.10.2007) un otrreiz (03.11.2007) — desmit tūkstošu cilvēku. Tie tobrīd bija lielākie protesti kopš neatkarības atjaunošanas. Manis tobrīd vadītā "Sabiedrība par atklātību DELNA" bija protestu organizatore.

Formālais protestu iemesls bija Kalvīša valdības iejaukšanās KNAB darbā un toreizējā priekšnieka Alekseja Loskutova aizgājināšanas mēģinājumi. Pirms tam gan zoodārzā jau bija ticis atrasts prezidents Zatlers[1] un noticis protesta referendums saistībā ar oligarhu koalīcijas iecerēm pakļaut sev drošības iestādes.[2] Starplaikā ASV vēstniece Katrīna Toda Beilija pat bez aplinkiem publiski bija norādījusi uz Latvijas politikas atkarību no oligarhiem.[3] Tāpēc pēc būtības cilvēki zem lietussargiem sanāca kopā, pieprasot būtisku un principiālu politikas maiņu.

Tomēr tāda politikas maiņa nenotika iecerētajā apjomā. Kalvītim nācās atkāpties, kas bija zināms gandarījums pēc oranži augstprātīgā varas perioda. Viņa vietu ieņēma "krīzes menedžeris" Godmanis, kas bija pieņemamāks zināmai daļai lietussargu elites, bet pilnīgi noteikti nepiepildīja ilgas pēc Atmodas ideālos balstītas politikas.[4] Pārgrupējās tautpartijieši, proti, viena daļa izvēlējās šķirties no Šķēles, kamēr otri apvienoja spēkus ar Šlesera parlablatviešiem. "Šķēles gals" pēcāk pat formāli bankrotēja — vēlēšanu aģitācijas spēles noteikumu pārkāpumi bija par dārgu pat oligarhiem.[5]

Uz lietussargu viļņa politikā iegāja vairāki protestu līderi un lietussargu revolūcijai bija zināma pozitīva ietekme uz Vienotības izveidi, politikā iesaistot tobrīd vēl nepieredzējušus jaunus cilvēkus. Tomēr līdzvērtīgi nozīmīga ietekme uz politisko procesu bija ekonomikai. 2008. gada ekonomiskā krīze bija izšķirīga, lai Šlesera un Šķēles klanu tiešā ietekme nacionālajā politikā būtiski saruktu un pat Lemberga zaļzemniekiem būtu kādu laiku jāpasēž opozīcijā.

Politiskajā dzīvē esam progresējuši. Demokrātijas krāšņums slēpjas demokrātiskas sabiedrības spējā pašatjaunoties un attīstīties. To aizgājušie desmit gadi apliecina. Daudz kas no oranžo trekno gadu ikdienas šodien liktos absolūti nepieņemams un neiespējams. Tomēr 12. Saeimas darba beigas iezīmē arī kāpšanās atpakaļ: neskatoties uz smagajām apsūdzībām un bezgalīgo tiesvedību, lembergistu pozīcijas ar zaļzemnieku premjeru un finanšu ministri, kā arī amata brāļiem naudīgākajās ministrijās pamatīgi nostiprinās. Atklāti redzam arī soļus Saskaņas un ZZS koalīcijas iespējamai nodrošināšanai 13. Saeimā. Par šādas koalīcijas ilglaicīgu aizkulišu eksistenci uzzinājām no šovasar publiskotajām "oligarhu sarunām".

Jau gadu pirms vēlēšanām Valsts prezidents aicina nebalsot par "sīkpartijām", kas esot problēma latviskajā partiju spektrā. [6] Domas skaidrībai — 12. Saeimas vēlēšanās tā gan "pazuda" tikai 4,82% balsu, no kuriem 1,58% iekrita ne gluži "latviskās" Latvijas Krievu savienības kontā. Tas demonstrē, ka valsts galvai nešķiet saistošas Satversmē noteiktās prezidenta mandāta robežas un uzliktie pienākumi veicināt politisko līdzdalību. Tas arī skaudri iezīmē, ka, lai nodrošinātu saskaņiešu un ZZS koalīciju, noteiktās varas aprindās cīņā par varu 2018. gadā visi ieroči būs atļauti. Varas elite pamatoti baidās. Jo ārpusparlamenta opozīcijā veidojas jauna Latvijas politika, ko pāragri cerējām ieraudzīt jau pirms desmit gadiem, kad stāvējām zem lietussargiem. 13. Saeimas vēlēšanās vairs neviens nevarēs teikt, ka viņai vai viņam "nav, par ko balsot".

Latvijas pilsoniskā sabiedrība starplaikā ir radījusi pilnu politiskā spektra alternatīvu esošajai čekistiski–andropoviski iemidzinošajai stagnācijai. Meklējot labējas izvēles, Nacionālo apvienību ar visām tās maksātnespējas shēmām un kremliski tulkoto tikumību, pārliecinoši gatava būtu aizstāt Jaunā konservatīvā partija. JKP ir visas iespējas strādāt gan uz nacionālpatriotu, kas balsojis par Nacionālo apvienību un kam vairs nav pieņemama klasiski tēvzemiskā pērkamība, gan uz Vienotības nacionālistisko elektorāta daļu.

Labējā centrā ar tās plašo pārstāvniecību ārpus Rīgas liels attīstības potenciāls, sameklējot nacionāla mēroga līderus, ir Latvijas Reģionu apvienībai, kas pretendē un klasisko zaļzemnieku un "godam kalpotāja" (Rīgā vai Latvijā...) tipa vēlētāju. Turpat līdzās noteikti vēl kāds centra un varas piedāvājums varētu rasties no Vienotības pāri palikušā tehnokrātiski rāmā intelektuālā un personālresursa, ko demonstrē Edvarda Smiltēna aktivitātes.

Liberālam vēlētājam, kura gan Latvijā nav daudz, interesantu piedāvājumu uztur Latvijas Attīstībai, kuru šovasar ar mirdzošu jauna potenciālā politiskā personāla paleti bez iepriekšējas politiskās pieredzes skaļi papildināja jaunie "mēsparisti". Kā liecina jaunākie paziņojumi, paristu pragmatiķu tilti uz Vienotību nebūt nav pilnībā nodedzināti[7] un atgriešanās tā īsti neaizgājušiem varētu būt viens no iespējamiem risinājumiem špagatam starp jaunu politisko piedāvājumu un faktiskās ceturtās koalīcijas partijas lomu, reāli stutējot lembergistu dominēto valdību.

Kreisais spārns ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas. Saskaņa uzkrītoši sākusi uzsvērt piederību Eiropas sociāldemokrātiskajai tradīcijai. Ja runājam par vienas etniskās minoritātes pārstāvību, tad kritikai par līdztiesības ideālu neturēšanu nav vietas. Ja palūkojamies tuvāk uz Saskaņas sabiedrības vērtību redzējumu (dzimumu līdztiesība, migrācijas politika, seksuālās minoritātes, starptautisko tiesību normu neaizskaramība, solidaritāte ar citām apspiestām etniskām grupām tepat kaimiņos vai pasaulē), tad sociāldemokrātiskuma paliek tik, cik Jāņa Urbanoviča jaunajā apvidus auto viena Rīgas mikrorajona daudzdzīvokļu nama visu iemītnieku desmit gadu kopējo ienākumu vērtībā.

Tas pats sakāms par kleptokrātisko pašvaldības intervenci, graujot uzņēmējdarbības vidi. Raugoties uz Rīgas attīstību, var secināt, ka Saskaņa arī Latvijai piedāvās stagnēšanu kaut kur pusceļā starp Maskavu un Rietumiem. Tam maz līdzības ar ziemeļvalstu sociāldemokrātijas modernajiem vaibstiem.

Šeit kreisajā spārnā alternatīvu vēlētājiem piedāvā jau kopš 2011. gada politikā vēl kā biedrība strādājušie Progresīvie. Tas ir jauns, atvērts progresīvs politisks piedāvājums, kura centrā ir valsts uzdevums novērst nevienlīdzību un nabadzību — beidzot politiski pieķerties to jautājumu risināšanai, kurus kā Latvijas attīstību bremzējošus ir iezīmējusi gluži vai katra starptautiskā organizācija, kas vērtē valsts attīstību.[8] Otrs politikas pīlārs ir alternatīva, kā deviņus gadus vides ministra amatā atsēdējušais "zaļais" prezidents paziņoja, izrādās, tikai uz papīra eksistējušajai zaļajai politikai.[9]

Lai kādas būtu izvēles, nevienam vēlētājam 13. Saeimas vēlēšanās vairs nebūs spiedīgas vajadzības balsot par "mazāko ļaunumu" vai nebalsot tāpēc, ka "nav, par ko balsot". Latvijas demokrātija uz valsts simtgadi ir izaudzinājusi jaunu politiķu paaudzi, kas ar savu līdzšinējo darbību ir parādījusi, ka var un tagad arī saka, ka grib, uzņemties valsts vadību.


[1] http://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/prezidentu-ievelesanas-vesture-prezidenta-amats-ka-politiska-tirgus-sastavdala.a131905/

[2] http://deputatiuzdelnas.lv/lv/notikumu-hronika/likumu-grozijumi/drosibas-iestazu-likumu-grozijumi-2007-gads.html?key=referendums

[3] https://www.baltictimes.com/news/articles/19046/

[4] https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/paver-lietussargu-revolucijas-aizkulises-742078

[5] http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tiesas-sedem/arhivs-2003-2012/2011/septembris/1450-noraida-tautas-partijas-kasacijas-sudzibu-lieta-par-knab-lemuma-atcelsanu/

[6] http://www.la.lv/sudrabas-partija-kritize-vejoni-sikpartiju-jautajuma-kongresa-beigu-dala-aiz-slegtam-durvim/

[7] http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-aicina-mainit-saeimas-frakcijas-vienotiba-nosaukumu.d?id=49447605

[8] http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/oecd-latvijai-jasamazina-nevienlidziba-un-atkartota-burbula-riski-japalielina-produktivitate.d?id=45620656

[9] http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/07.11.2017-11-gundars-reders-raimonds-vejonis.id110196/

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!