Uzskatu, ka Latvija ir valsts, kura var - mums ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuriem ir gan zināšanas, gan pieredze, gan apņemšanās, lai varētu saražot lielu daļu no mūsu militārajiem spēkiem nepieciešamā pašu mājās. Manuprāt tieši šī ir viena no svarīgākajām komponentēm militārās industrijas attīstībai Latvijā. Ir vitāli svarīgi, lai Latvijas karavīri, zemessargi un jaunsargi lietotu un nēsātu Latvijā nevis ārvalstīs ražotu preci.
Mans apgalvojums nebūt nenozīmē, ka valstij vai Aizsardzības ministrijai, tagad papildus būtu nepieciešams finansējums, kuru izdalīt uzņēmējiem. Jau patlaban ražošanā daļa no ekipējumam nepieciešamā jau tiek ražota Latvijā tikai civilajam tirgum un ar nelielām modifikācijām šo pašu produktu var veiksmīgi piemērot militārajam nolūkam. Ir uzņēmumi, kuri jau šobrīd ražo militāro preču sastāvdaļas, bet ne visu produktu un Valsts tos savukārt var iedvesmot ražot visu galaproduktu, kas nepieciešams militārpersonu apgādei.
Jāizmanto vietējo uzņēmumu potenciāls
Uzskatu, ka iepriekš šis slēptais Latvijas uzņēmēju potenciāls vai nu netika apzināts vai iespējamas nepietiekami tika izmantots.
Esmu vienmēr iestājies par to, lai attīstītu konkurent spējīgu militāro industriju Latvijā, lai vairāk preču mēs spētu saražot Latvijai un mūsu Valsts aizsardzībai, lai spētu nodrošināt Latvijas aizstāvjus. Tieši šis ir pareizais risinājums, ja mēs no tiesas vēlamies, lai Latvija, tās iedzīvotāji un uzņēmēji dzīvotu pārticīgi - mums pašiem ir jārīkojas, katram ir jāmeklē veids kā sniegt artavu. Ja sēdēsim rokas klēpī salikuši, tad nekas arī nemainīsies mūsu Valsts jubilejas gadā un turpmākajā simtgadē.
Jāpiebilst, ka arī Eiropas līmenī ir skaidra nostāja par to, ka katrai valstij ir jāatbalsta savi ražotāji un uzņēmumi - Eiropas parlamenta un padomes direktīvā 2009/81/EK:
"... Tām arī būtu jāsniedz ieguldījums, attīstot un paplašinot ar aizsardzību saistīto piegādātāju bāzi Eiropā, jo īpaši atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un netradicionālo piegādātāju iesaistīšanos Eiropas Aizsardzības tehnoloģiskajā un rūpniecības bāzē, kā arī sekmējot rūpniecisko sadarbību un atbalstot efektīvus un atbilstīgus zemāka līmeņa piegādātājus."
Turpinot - militārās industrijas attīstība ietver sevī jaunu ražotņu izveidi, tā radīs jaunas darba vietas, jaunus nodokļu ieņēmumus, nauda, kas aizplūst uz ārvalstu uzņēmumiem, paliks Latvijā – ja raugāmies uz šo jautājumu plašāk – mēs varam stiprināt Valsts ekonomiku. Sektoram nostabilizējoties un augot tas palielinās eksportu, palielinās zinātnes iesaisti militārajā jomā, radīs jaunus produktus civilajam sektoram. Kā sekojošais posms, stiprinot pašmāju militārā sektora uzņēmumus, ir jaunu tehnoloģiju ienākšana Latvijā, kā arī Latvijas atpazīstamības palielināšanās pasaules mērogā.
Jau sen zināms, ka parasti jauni tehnoloģiski ietilpīgi produkti vispirms tiek radīti militārajai jomai un tad to atvasinājumi nokļūst līdz sabiedrībai un sekmīgi pilda civilos uzdevumus. Manuprāt militārās industrijas attīstība ir vitāli nepieciešama gan Latvijas aizsardzībai, gan Latvijai, mūsu Valsts izaugsmei ilgtermiņā!
Lokālā reaģēšanas spēja
Jebkurā militārās situācijas saasinājuma gadījumā skaidrs, ka, ja apgādi nodrošina Latvijas uzņēmumi, tad problēmu gadījumā tās ātrāk var atrisināt Latvijas uzņēmums nevis ārvalstu piegādātājs. Tāpat varam apgalvot, ka arī jaunu tehnisko risinājumu, papildinājumu jautājumus daudz vienkāršāk veikt sadarbībā Latvijas uzņēmumiem, jo līdzās jebkura komersanta vēlmei vadīt sekmīgu biznesu un gūt peļņu parādās patriotiskais elements - Latvijas uzņēmumiem ir daudz lielāka vēlme un ieinteresētība ne tikai kvalitatīvā produktā, bet arī Dzimtenes aizsardzībā.
Viens no kritiskajiem punktiem jebkura konfliktā, ir apgāde, jo bez bruņojuma, karavīram nav tehnisko līdzekļu, kas viņam palīdz kaujā. Mūsu Valsts uzņēmumi, kas ražo produktus Latvijas armijas spēkiem ir ieinteresēti, lai šie produkti atbilstu visām armijas noteiktajām nepieciešamībām, turpretī ārvalstu uzņēmumiem Latvijas armija ir kārtējais klients. Papildus, jāpiemin arī mūsu uzņēmumu pakalpojumi, kas bieži vien ietver sevī tehnikas, aperatūras un citu materiāltehnisko lietu uzturēšanu un remontu – patlaban šādu speciālistu ir ļoti maz, bet tālredzīgi un mērķtiecīgi attīstot šo jomu mēs ne tikai vairojam Latvijas uzņēmumu spēju sniegt šo pakalpojumu, bet ar laiku no šiem uzņēmumiem varam iegūt arī vērtīgu pienesumu apmācot karavīrus un potenciālas krīzes gadījumā mūsu Valstī ir cilvēki, kas šīs zināšanas ne tikai var pielietot, bet arī vairot – apmācot.
Jāuzsver, ka būtiska ir arī piegāžu drošība; tas nozīmē, ka tie pakalpojumi vai produkti, kas ir atzīti par nepieciešamiem un stratēģiski svarīgiem Latvijas aizsardzībai sākot ar to ražošanas procesiem un beidzot ar piegādes veidiem tiek speciāli strukturēti un aizsargāti no informācijas saglabāšanas viedokļa.
Piemēram – ja Latvijas aizsardzībai, kā stratēģiski svarīga tiktu noteikta individuālā ekipējuma bruņu plākšņu ražošana Latvijā, tad gan šai ražotnei, gan produkta piegādes veidam būtu nepieciešams izvirzīt speciālus kritērijus. Šo kritēriju nolūks būtu aizsargāt kā informāciju par plākšņu sastāvu to izturību un citām praktiskajām īpašībām, kā arī par saražotajiem apjomiem Latvijas aizsardzības spēku vajadzībām. Šīs normas piemērot un uzraudzīt ir daudz efektīvāk, ja uzņēmums ir mūsu un ne ārvalstu kompānija. Manuprāt arī uzņēmumiem radīsies pastiprināta drošības sajūta, par savu izgudroto tehnoloģiju know-how - jo Latvijas drošības iestādēm, pieļauju, vajadzētu sniegt savu ieguldījumu šos uzņēmumus aizsargājot.
Labā prakse pastāv, bet sektors jāstiprina
Latvijā, militārajā sektorā, ir piemēri, kur risinājusies sekmīga komersantu un Valsts sadarbība. Noteikti tā nav tikai IT sfēra, par kuru publiskajā vidē dzirdam visvairāk.
Frāze "mēs varam" dzirdu ikdienā no Latvijas uzņēmējiem visdažādākajās sfērās - piemēram, tekstilrūpniecība, kokapstrādes un metālapstrādes jomas šobrīd tiek izmantotas ļoti maz, lai gan ir ļoti daudz šķietami mazsvarīgu, bet tai pat laika ļoti svarīgu elementu, kurus militārais sektors spētu izmantot. Blašķes, katli, lāpstiņas, plastmasa transporta lādes, saliekamās gultas un tā joprojām - nepieciešams ir nodrošinājums no visiem tautsaimniecības sektoriem.
Ir arī komplicētākas lietas kas aizsardzība sektoram ir nepieciešamas un kuras mēs spējam radīt līdzvērtīgā līmenī ar pasaules analogiem un pat pārspējot tos; tie paši droni, kvadrokopteri, radio sistēmas, kvadracikli, vadāmās patrulēšanas laivas, mīnas, teltis, bruņuplāksnes, dažnedažādas ieroču uzlikas un optikas, šo sarakstu var turpināt un turpināt. Galvenais, apzināties arī uzņēmējiem - visi varam dot ieguldījumu Latvijas aizsardzībā.
Domāju, ka mēs esam pašā savas drošumspējas apziņas sākumā, mēs tikai sākam apjaust savu slēpto potenciālu - kā, piemēram, lodes, kuras galvenokārt ražo mednieku vajadzībām tiek izmantotas arī armijas ieročos, bet apsveicami būtu, ja šis ražotājs ražotu strēlnieku ieroču munīciju armijai. Latvijā ir uzņēmums, kas ražo mikroshēmas noteiktam produktam, kas sekmīgi kalpo mūsu bruņoto spēku vajadzībām, bet ne pašu produktu. Jau iepriekš uzvēru - loģiskāk būtu Latvijā uz vietas radīt pilnīgu produktu, jo sevišķi situācijā, kad tas ir tehniski iespējams un neprasītu grandiozu papildu ieguldījumu, bet galvenokart Valsts gribu uzrunāt ražotāju.
Uzslavas ir pelnījuši tie Latvijas uzņēmumi, kas ražo un piegādā kvalitatīvu produktu, esam parādījuši, ka spējam to darīt visaugstākajā līmenī. Ir uzņēmumi, kas komplektē detaļas produktiem, citi savukārt ražo tikai detaļu militārajā apgādē nepieciešamajam produktam, bet to ir grūti nosaukt par pilnasinīgu industriju – pagaidām Latvijas uzņēmumu produkcijas īpatsvars ir neliels.
Kopā jāstrādā uz savas Valsts aizsardzību
Vēlreiz jāuzsver - Latvijā ir ļoti liels potenciāls šajā jomā; blašķes, katlus, lāpstiņas, var ražot Latvijā, bruņu plāksnes un uzkabes sistēmas var ražot Latvijā, piepūšamās un cietā karkasa teltis var ražot Latvijā, klusinātājus, to dzesētājus un ieroču optikas var ražot Latvijā, dažādas ieroču sastāvdaļās, pontonu tiltus var ražot Latvijā
Tāpat arī pilnvērtīga karavīra sausā pārtika var tikt ražota Latvijā, jo kādēļ lai latviešu karavīrs ēstu vītinātu mandeli, ja var ēst vītinātu Latvijas ābolu?
Es vēlos akcentēt to, ka jebkurš ražotājs visā tautsaimniecības nozaru spektrā var paveikt kaut ko, šķietami nelielu, bet summāri ļoti nozīmīgu Latvijas aizsardzības stiprināšanai.
Latvijas aizsardzības budžets 2018.gadam ir sasniedzis 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kas sastāda 576 miljoni, ja katrs trešais eiro paliktu Latvijā, tad tā summa gadā sastādītu 192 miljons, kas atkal nonāktu Latvijas ekonomikas apritē, nevis aizietu citu valstu ekonomikas stiprināšanai. Uz to mums arī jāstrādā!