Godājamie Saeimas deputāti!
Pirms dažiem gadiem Latvija pasludināja jaunu investoru piesaistīšanas stratēģiju un sāka piedāvāt pagaidu uzturēšanās atļauju nekustāmā īpašuma īpašniekiem, kā arī tiem, kas ieguldīja līdzekļus Latvijas uzņēmumos. Šī politika ļāva pārcelties uz Latviju vairākiem tūkstošiem ārzemnieku, kas strādā un vada šeit savu biznesu, dibinot jaunās darbavietas un veicinot pieprasījuma attīstību iekšējā tirgū. Mēs visi mācāmies valsts valodu, integrējamies Latvijas sabiedrībā, apgūstam latviešu kultūru un saistām savu nākotni ar Latviju.
Mēs redzam vairākas neaizpildītas un daudzsološas tirgus nišas, kuras var piesaistīt jaunus investorus. Un, attiecīgi, nodrošināt cilvēkus ar darbavietām un papildināt valsts kasi ar nodokļiem. Turklāt ekonomiski aktīvu iedzīvotāju pieplūdums valstī var daļēji kompensēt iedzīvotāju skaita samazināšanās procesu, kas ir saistīts ar Latvijas iedzīvotāju emigrāciju pēdējos gados.
Latvijas starptautiskā reputācija kā ērtas, stabilas valsts nav atdalāma no likumu stabilitātes, kas atbilst Eiropas normām un kuriem nav atpakaļejoša spēka. Tieši tāpēc esam noraizējušies par jauno grozījumu projektu Imigrācijas likumam. Šie grozījumi neparedzēti maina kārtību, kas šobrīd ir attiecināma uz mums, un var iznīcināt Latvijas kā investoriem pievilcīgas valsts tēlu.
Šīs ir mēģinājums vienādot visus investorus un ieviest visiem obligāto valsts nodevu 5000 eiro apmērā par atkārtotas piecu gadu pagaidu uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Šie grozījumi atceļ iepriekšējo Imigrācijas likuma redakciju, kas tika pieņemta 2016. gadā. Saskaņā ar jauniem grozījumiem, nodeva 5000 eiro apmērā būs jāmaksā ne tikai jauniem investoriem, kuri ieguva uzturēšanās atļauju pēc 2014. g. 1. septembra, bet arī tiem, kuri ir saņēmuši uzturēšanās atļauju pašā šīs programmas sākumā. Mēs ceram, ka tas ir pārpratums, jo 5000 eiro ir nopietna naudas summa šī brīža ekonomiskajos apstākļos.
Bet pats galvenais - mēs esam pārliecināti, ka ekonomiskie aprēķini, uz kuriem balstās šie grozījumi, neatbilst patiesībai: īstenībā pagarināt pagaidu uzturēšanās atļauju uz jaunajiem nosacījumiem vēlēsies daudz mazāk cilvēku. Koeficients 0,5, kas ir minēts šajos aprēķinos, praksē var pārvērsties par, piemērām, 0,1. Likuma projekts, kas ir iekļauts valsts budžeta paketē, netika izstrādāts atbilstošā mērā un nav ekonomiski pamatots. Šādā situācijā reputācijas un ekonomiskie zaudējumi Latvijai būtu nesalīdzināmi lielāki par nebūtiskiem ieņēmumiem valsts kasē. Turklāt šīs iemaksas valsts budžetā ir pretrunā ar Latvijas likumdošanu.
Maksājuma statuss nekur nav atrunāts, to var atzīt kā nekustamā īpašuma īpašumtiesību ierobežošanu, tas uzrāda nevienlīdzīgu attieksmi pret ārzemniekiem, jo paredz obligātu maksājumu tikai tiem ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši pagaidu uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz investīcijām. Starptautiskajā praksē šāds maksājums neeksistē. Eiropas Savienības valstīs (t.sk. Igaunijā, Lietuvā, Čehijas Republikā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā, Bulgārijā), kur ārzemnieki var iegūt uzturēšanās atļauju, ieguldot ekonomikā, neeksistē obligātie maksājumi, kas būtu pielīdzināmi plānotam maksājumam 5000 eiro apmērā. Grozījumu detalizētā juridiskā analīze ar atsaucēm uz likumiem un Satversmes pantiem ir iekļauta šīs vēstules pielikumā.
Rezultātā Latvija var zaudēt savu pašreizējo pievilcību investoriem no dažādām pasaules valstīm. Turklāt mums ir bažas, ka šie grozījumi var kļūt par kārtējo argumentu spēkiem, kas ir ieinteresēti diskreditēt valsti, tai skaitā, potenciālo investoru acīs.
Mēs būtu ārkārtīgi pateicīgi par īpašas uzmanības pievēršanu šiem jauniem grozījumiem, kas pasliktina tiesisko situāciju attiecībā uz labticīgiem investoriem. Mēs vēršamies pie Jums ar lūgumu neatbalstīt grozījumus, jo tie ir spējīgi kaitēt Latvijas ekonomiskai labklājībai nākotnē un tās pozitīvai reputācijai pasaules sabiedrības acīs.
Ar pateicību un cieņu,
(Vēstuli parakstījuši 80 biedrības aktīvisti, tostarp dzejnieks Dmitrijs Kuzmins, žurnālists Leonīds Ragozins, uzņēmējs Deniss Sergējevs, advokāte Jeļjena Lukjanova un citi).
Pielikums vēstulei
Piesaistot likuma grozījumu analīzei augstas klases ekspertus valsts tiesību jomā no Latvijas - advokātu biroja FORT, mēs vēlētos uzsvērt dažus svarīgus aspektus attiecībā uz apspriestajiem grozījumiem:
Par maksājuma neskaidro statusu:
- Likumprojektā noteiktais maksājums EUR 5000 apmērā pēc būtības atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" definētajam nodokļa jēdzienam (nodoklis – ar likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetu (pamatbudžeta vai speciālā budžeta) ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju un pašvaldību funkciju finansēšanai).
- Tomēr EUR 5000 maksājums nav iekļauts likumā "Par nodokļiem un nodevām" ne kā nodoklis, ne nodeva. Līdz ar to nav saprotams šāda obligāta maksājuma tiesiskais statuss un leģitīmais pamats Latvijas tiesību sistēmas ietvaros.
- Turklāt spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr.1034 jau nosaka valsts nodevu par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu (sk. noteikumu 5.4. p.). Tādējādi likumprojekts paredz ieviest otru obligātu maksājumu par vienu un to pašu publiskās pārvaldes darbību (uzturēšanās atļaujas izsniegšanu).
- Nosakot Imigrācijas likumā jaunu neskaidra statusa obligātu maksājumu, likumdevējs ar tuvredzīgām darbībām grauj Latvijā līdz šim izveidoto nodokļu un nodevu sistēmu.
- Likumprojekta akceptēšanas gadījumā Latvijas valsts būs vietējiem un ārvalstu investoriem apliecinājusi Latvijas nodokļu un nodevas sistēmas neprognozējamību un nesistemātiskumu. Šāda pieeja būtiski pasliktina investīciju vidi Latvijā un attur jaunus ārzemniekus, kas būtu gatavi investēt Latvijas ekonomikā.
Par citu valstu praksi:
- Virknē Eiropas Savienības dalībvalstu (tostarp, Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā, Bulgārijā u.c.) ārzemnieki var iegūt uzturēšanās atļaujas, veicot saimniecisko darbību vai būtiskus ieguldījumus dalībvalsts ekonomikā.
- Tomēr citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ārzemniekiem nav noteikti nekādi maksājumi, kas būtu pielīdzināmi likumprojektā paredzētam EUR 5000 maksājumam. Ar likumprojektu tiks ieviests tāds maksājums, kurš nav pazīstams starptautiskā praksē un nostāda Latviju neizdevīgā situācijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Par likumprojekta kvalitāti un izslēgšanu no valsts budžeta paketes:
- Likumprojekts būtu izslēdzams no valsts budžeta paketes, jo nav pienācīgi izstrādāts un nav veikts pietiekams likumdošanas iniciatīvas sākotnējais ietekmes izvērtējums.
- Politikas plānošanā obligāti veicams sākotnējais ietekmes izvērtējums, konstatējot, vai politika rada ietekmi uz makroekonomisko vidi, uzņēmējdarbības vidi, sociālo ietekmi, ietekmi uz cilvēktiesībām, ietekmi uz tiesību normu sistēmu un Latvijas starptautiskajām saistībām utt. (sk. Ministru kabineta noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 34., 35. un 36. p.).
- Valsts prezidents ir uzsvēris, ka likumprojektu pakete nedrīkst kļūt par ērtu instrumentu strīdīgu vai iekavētu jautājumu ātrai risināšanai, un tādēļ likumdevējam pēc iespējas ir jāizvairās no sasteigtas likumprojektu pieņemšanas (sk. Valsts prezidenta 09.12.2016. vēstuli Nr. 637, kas adresēta Saeimas priekšsēdētājai).
- Nekvalitatīvi izstrādāts likumprojekts radīs tiesību aizskārumu privātpersonām, kuras būs tiesīgas ar konstitucionālo sūdzību vērsties Satversmes tiesā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Par cilvēktiesību aizskārumu:
- Uzturēšanās atļaujas saņēmušām personām, tāpat kā Latvijas pilsoņiem, ir Satversmes 96. un 105. pantā garantētās pamattiesības.
- EUR 5000 maksājums nepamatoti ierobežos Satversmes 96. un 105. pantā noteiktās tiesības. Maksājums pēc būtības ir nesamērīgs un tiesisko paļāvību aizskarošs.
- Turklāt likumprojekts paredz nevienlīdzīgu attieksmi pret ārzemniekiem, kas atrodas salīdzināmos apstākļos, jo paredz tādu obligātu maksājumu, kas attiecas tikai uz vienu daļu no uzturēšanās atļauju saņēmējiem.
Par Satversmes 96. panta pārkāpumu:
- Satversmes 96. pants garantē tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Līdzīgas tiesības ir nostiprinātas Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā.
- Katram ir tiesības uz savu privāto telpu, iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 3. jūnija sprieduma lietā Nr. 2008-43-0106 11. punktu).
- Vairākas uzturēšanās atļaujas saņēmušas personas ir ierīkojušas mājokli Latvijā, kur sākušas uzturēties kopā ar savu ģimeni.
- Gan Latvijas Augstākā tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka valstij ir jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp indivīda tiesībām uz privāto / ģimenes dzīvi un sabiedrības interesēm imigrācijas kontroles jomā (sk. Latvijas Augstākās tiesas 2007. gada 17. maija sprieduma lietā Nr. SKA-3/2007 20.1. punktu; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2005. gada 1. decembra sprieduma lietā Tuquabo-Tekle un citi pret Nīderlandi 42. un 51.punktu).
- Varētu rasties grūtības saistībā ar maksājuma samaksu, kā rezultātā atļaujas saņēmušajiem kopā ar ģimeni varētu nākties atstāt Latviju. Iespējamas problēmas sakarā ar atgriešanos sākotnējā mītnes zemē, tai skaitā mājokļa un līdzekļu trūkums, Latvijā dzīvojoša bērna atraušana no ierastās vides.
Par Satversmes 1. un 105. panta pārkāpumu:
- Personām, kas ieguvuši uzturēšanās atļaujas sakarā ar investīcijām, ir izveidojušās tiesības uz īpašumu (piemēram, nekustamais īpašums; tiesības, kas izriet no sabiedrības kapitāla daļām).
- Papildu maksājums līdzīgi kā nodoklis varētu tiks atzīts par īpašuma tiesību ierobežojumu (sal., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 3. jūlija sprieduma lietā Nr. 2014-12-01 14.3. punktu). Valsts ar šo papildu maksājumu ir noteikusi jaunus šķēršļus īpašuma izmantošanai.
- Valsts paredzēja uzturēšanās atļauju izsniegšanu sakarā ar investīciju ieguldi, lai piesaistītu jaunas investīcijas Latvijas tautsaimniecībai un finanšu sistēmai (sk., piemēram, Latvijas Republikas Valsts prezidenta 2010.gada 12.marta vēstuli Nr.87).
- Valsts investoriem garantēja iespēju uzturēties Latvijā apmaiņā pret veiktajām investīcijām. Izpildot likumā ietvertos nosacījumus par investīciju veikšanu noteiktā apmērā, investoriem izveidojās tiesiskā paļāvība uz iespēju uzturēties Latvijā.
- Valstij ir pienākums nodrošināt tiesisko stabilitāti, lai veicinātu indivīda uzticību valstij un likumam. Valsts nedrīkst patvaļīgi grozīt likumus, aizskarot personu paļāvību (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 3.2. punktu).
- Valsts ir grozījusi noteikto regulējumu, paredzot papildu nosacījumus turpmākai uzturēšanai. Pretēji sākotnējam regulējumam valsts uzlika pienākumu veikt papildu maksājumu atkārtotas atļaujas saņemšanai.
- Tā kā likumdevējs nav pienācīgi izpētījis likumprojekta ietekmi, ir apšaubāms, vai sabiedrības kopējais labums būs lielāks par investoriem (ārvalstniekiem) nodarīto aizskārumu.
