Elektroenerģijas cenu analīze rāda, ka jauni starpsavienojumi ciešākai Baltijas un Latvijas elektroenerģijas tirgus integrācijai Skandināvijas enerģijas tirgū ir snieguši pozitīvu efektu pakāpeniskam elektroenerģijas cenas samazinājumam.
Tirgū 2016. gada februārī tika ieslēgts "NordBalt", kļūstot par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu cenu konverģences faktoru – cenas izlīdzinājās, korelācija pieaug. Latvijas elektroenerģijas vairumtirgus aktuālā cena 12 mēnešu periodā no 2016. gada oktobra līdz šī gada septembrim ir 35,73 EUR/MWh, un tā ir par 23% zemāka, salīdzinot ar cenu 46,24 EUR/MWh beidzamo 24 mēnešu laikā pirms "NordBalt" starta.
Pēc starpsavienojuma "NordBalt" nodošanas ekspluatācijā un tā darbības sākuma 2016. gada janvārī redzam, ka Baltijā un arī Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājās. Savukārt brīžos, kad "NordBalt" iziet no ierindas, biržas cenu atšķirības precīzi parāda, cik starpsavienojumi ir nozīmīgi ne tikai Latvijai, bet arī Zviedrijai un Somijai, kuras ik pa laikam savu bilanci papildina ar importu arī no Baltijas valstīm.
Elektroenerģijas cenas Latvijā ietekmē gan globāli notikumi, gan lokālie faktori
Nenoliedzami, brīvā un atvērtā elektroenerģijas tirgus darbība Latviju un Baltiju iekļauj daudz lielākā tirgū – Skandināvijā un Eiropā. Šo gadu laikā, kopš darbojamies "NordPool" biržā, redzam, ka elektroenerģijas cenas ietekmē ne tikai lokāli faktori, bet daudz globālāki pasaules lielvalstu notikumi. Elektroenerģijas cenu kritumu veicināja vairāki apstākļi, tostarp kurināmā cenu straujš kritums, Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmas vājums un arvien pieaugošs atjaunīgās enerģijas ģenerācijas īpatsvars energosistēmā, jo lētākas tehnoloģijas izmaksas pazemina atjaunīgo staciju izveides izmaksas, tādējādi arī nepieciešamie ieguldījumi samazinās un atdevi sasniedz pie zemākas tirgus cenas. Pēdējos tenderos dažviet izdodas sasniegt arī līmeni, kad subsīdijas nav nepieciešamas.
Raksturojot šo gadu, nākas secināt, ka notikumi pasaules un Eiropas enerģētikas tirgos rada iespaidu uz elektroenerģijas cenu Latvijā un arī Baltijā:
- šogad rudenī bija saspringta ogļu un naftas cenu tirdzniecības situācija, tā ieguva strauji augšupejošu raksturu, kas saistīts ar augsto pieprasījumu Ķīnā. Līdz ar to augstais pieprasījums atstāja iespaidu uz elektroenerģijas ražošanas avotiem arī Eiropā;
- CO2 tirdzniecības sistēmas darbības aktivizēšana, kurā Francija aktīvi mēģina aizstāvēt Eiropā CO2 minimālo likmi, to paaugstinot trīskārt pret šī brīža aktuālo cenu. Tas nozīmē, ka visiem, kuri elektroenerģijas ražošanā izmanto kvotas, palielināsies izmaksas. Francija ir uzsākusi aizstāvību "zaļākai" enerģijai. Taču, lai CO2 tirdzniecības mehānisms darbotos nolūkā samazināt fosilo kurināmo ražotņu darbību tirgū un pārslēgtos uz jaunām, tīrām tehnoloģijām un iekārtām, CO2 kvotai ir jābūt 20–30 eiro par tonnu, taču šobrīd kvotu cena ir 5–7 eiro par tonnu;
- Eiropas atomenerģijas lielvalstis – Francija, Vācija un Zviedrija – pārskata savu atomstaciju lietderību un nepieciešamību tirgū, daudz lielāku uzmanību pievēršot drošībai, vērtējot ārkārtas situāciju vadību pēc visaugstākajām prasībām. Atomelektrostacijas Vācijā ir kopš 1969. gada, Zviedrijā kopš 1964., Francijā – 1962. gada, un to ekspluatācijas ilgums var svārstīties no 30 gadiem vecākām stacijām līdz 60 gadiem jaunākām. Šīs valstis drošības apsvērumu dēļ apsver iespēju aizvietot atomjaudas ar citiem avotiem. Zviedrija arī pakāpeniski cenšas pārslēgt savu ražošanu uz vēja un hidroenerģiju, tā aizstājot atomenerģijas jaudas. Pretējā virzienā strādā Somija, kura būvē atomstaciju un plāno nodot pirmo bloku, taču Somijai tas ir loģiski, jo šādi tiks aizstātas ogļu stacijas. Līdz ar to, izņemot konkrētu staciju jaudas no tirgus, šie lēmumi ietekmē elektroenerģijas cenas Baltijā, jo esam integrēti vienotā Eiropas mehānismā nākamās dienas tirdzniecības darījumiem.
Biržas dati apliecina, ka Skandināvijas hidroenerģijas bilance ietekmē elektroenerģijas cenas reģionā, taču arī Latvijas hidroelektrostaciju darbība un saražotais ietekmē cenu. Raksturojot cenu ietekmējošos faktorus Baltijā un Latvijā, jāsaka, ka šogad redzam – augstā pietece Daugavā veicināja lielāku elektroenerģijas izstrādi un nodrošināja ne tikai Latvijas pieprasījumu, bet ļāva arī eksportēt. Ierasti Daugavas pietece veidojas 30% Latvijas upju baseinā un 60–70% Baltkrievijā un Krievijā, taču šī gada otrajā pusē pēc lietavām augustā un septembrī situācija mainījās – 80% izveidojās Latvijā un tikai 20% pieteces izveidojās kaimiņvalstīs.
2017. gadā veicām analīzi par Rīgas termoelektrostaciju ietekmi uz cenu brīžos, kad TEC-2 ir darbībā, un konstatējām, ka elektroenerģijas cena un cenas svārstīgums bija par 14% zemāks nekā laikā, kad TEC-2 nestrādāja. Tādējādi TEC stabilizē cenas gan Latvijā, gan tuvākajos tirdzniecības apgabalos.
Elektroenerģijas cenas prognoze nākamajiem gadiem
Elektroenerģijas cenas vēsturisko datu norādes pagaidām liecina, ka tuvākajos 2–3 gados cena saglabāsies ar nelielu samazinājuma tendenci. Pēc Baltijas integrēšanās Ziemeļeiropas un Centrāleiropas elektroenerģijas tirgos savstarpējās tuvināšanās process nodrošināja to, ka elektroenerģijas cenas reģionos izlīdzinājās. Konverģences procesā notiek pazīmju tuvināšanās, sakrišana un nekas nenotiek vienā virzienā. Proti, reģionā, kur cena bijusi augstāka, tā pazeminās, savukārt zemākā cena – nedaudz kāpj. Kā piemēru varu minēt divus traukus: vienā ir karsts un otrā auksts ūdens. Pēc abu trauku savienošanas noteiktā laika periodā ūdens abos būs vienādi silts. Šobrīd Latvija izbauda tirgu integrācijas augļus – elektroenerģijas cenas lejupslīdi un tuvināšanos starp valstīm.
Taču pasaules un Eiropas ekspertu prognozes rāda, ka nākotnē palielināsies CO2 kvotu cena, kas, iespējams, varētu paaugstināt arī elektroenerģijas cenas. Taču vienlaikus tirgū ienāks arvien vairāk "zaļās" enerģijas ražotņu ražotās elektroenerģijas, un, ņemot vērā jauno tehnoloģiju zemās ieviešanas izmaksas, elektroenerģijas cenas varētu samazināties (jeb izlīdzināties), bet, kā tieši tās sabalansēsies, pašlaik grūti uzminēt.
Latvijā ir divi būtiski energoresursi: "Latvenergo" hidroelektrostacijas un termoelektrostacijas. Ir iespējams kopējā enerģijas bilancē uzņemt arī ražošanu no saules un vēja enerģijas. Gāze ir resurss ar lielām jaudām, bet mazu CO2 pēdas nospiedumu (kopējais oglekļa dioksīda emisija mērs), savukārt hidroenerģija ir ar lielām jaudām un ārkārtīgi lielu elastību. Šie resursi paver durvis, lai enerģētikas bilancē varētu veiksmīgi ieviest vēja enerģiju. Šobrīd jaunās vēja tehnoloģijas strauji samazina ieviešanas izmaksas, un pagaidām vēl ir grūti novērtēt, kāds tam būs iespaids uz elektroenerģijas cenu.
Kopumā nākamajā desmitgadē Latvijas elektroenerģijas cena mainīsies līdz ar globālajiem procesiem Vācijā, Zviedrijā un Norvēģijā.