Cehs.lv: Šadurski, ļauj krievvalodīgajiem senioriem studēt!  (77)

Cehs.lv mākslīgā intelekta laboratorijā vairāk nekā 10 iereibuši mērkaķi pirmdien cītīgi sekoja līdzi video tiešraidei no krievvalodīgo aktīvistu rīkotā protesta pret ieceri pāriet uz izglītību latviešu valodā. Sīki un smalki analizējot vizuālos materiālus (gan video tiešraides, gan foto galeriju), secinājām, ka protestu galvenokārt apmeklēja pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, kas ir ļoti jocīgi, jo, pirmkārt, temats primāri attiecas uz jaunajiem cilvēkiem, otrkārt, ir skolēnu brīvlaiks un ar vārdiņu kontroldarbu vai kora nodarbību pasākuma kavēšanu attaisnot nevarētu, vai ne?

Tāpēc mēs, pielietojot apskaužamu dedukciju, varam droši pieņemt, ka izglītības valodas jautājums skolēniem un studentiem gluži vienkārši nav aktuāls. Teoriju, ka studenti un skolēni nav politiski aktīvi ļaudis un viņi nelabprāt iesaistās piketos, izslēdzām, jo pērn gan RPIVA, gan īstu augstskolu studentu protesti bija plaši pārstāvēti.

Bez akadēmiska pamatojuma analizējot šo jautājumu sīkāk, tas sāk šķist tikai loģiski. Cik daudzi Latvijā dzīvojoši krievu tautības jaunieši no tava paziņu loka nerunā valsts valodā?

Caurskatot savas sociālo tīklu lentes un atsaucot atmiņā studiju laika biedrus, pagalma kolēģus un tos džekus, kuri bērnībā no blakus pagalma nāca kauties, konstatējām ļoti lielu īpatsvaru par labu spējai apgūt latviešu valodu pie nosacījuma, ka tu esi vismaz pāris gadus pavadījis Latvijā.

Šajā situācijā par izglītības iegūšanu valsts valodā jauniešu vidū nav pamata satraukties, jo viņi acīmredzami jau sen ir iemācījušies valodu, atraduši domubiedrus un kopīgiem spēkiem būvē labāku mājvietu mums visiem. Piketa vidējais vecums tikai vēl un vēlreiz apstiprināja, ka savā domas lidojumā esam uz pareizā ceļa.

Taču tas nenozīmē, ka viss ir rožaini un nav problēmas, ko konstatēt. Vairāki simti cilvēku, kuri kliedza "urrāā" un "rokas nost no mūsu skolām", tomēr nav ignorējams moments. Turpinām.

Skatoties uz visu racionāli, ir skaidrs, ka problēma mācīties latviešu valodā ir tikai cienījamāka vecuma kungiem un dāmām. Vēl jo vairāk. Nacionālais jautājums tik ļoti bija aizmiglojis sabiedrības acis, ka tā pat nespēja nolasīt acīmredzamu vēstījumu – piemēram, titula bildē redzamā kundze gados skaidri un gaiši, melns uz balta ir norādījusi, ka vēlas studēt krievu valodā.

Nav jābūt raķešu zinātniekam, lai saprastu, ka viņai tiešām ar studijām latviešu valodā varētu būt grūtības, ja viņa lielāko sava mūža daļu ir pavadījusi, runājot dzimtajā valodā. Bez sarkasma – mums ir jārespektē cilvēki, kuri ir ilgstoši Latvijas iedzīvotāji, bet apkārtējie apstākļi nav bijuši labvēlīgi valsts valodas apguvei pietiekamā līmenī, lai tajā varētu studēt.

Vecākiem cilvēkiem ir grūtāk mainīt savus paradumus un apgūt jaunas zināšanas – nav pārāk ilgi jātin atmiņa, lai atcerētos, kā vecmāmiņai reizi mēnesī nākas skaidrot, ko nozīmē pogas uz TV pults. Vai tu atļautos prasīt, lai viņa iemācās jaunu valodu?!

Gan nedaudz par to padomājot, gan izvērtējot piketu, ir skaidrs, ka pāriešana pilnībā uz latviešu valodu ir problemātiska tieši senioriem, tāpēc būtu negodīgi cienījama vecuma ļaudīm likt studēt, piemēram, mikroķirurģiju, valodā, kas nav viņu dzimtā. Šajā brīdī mēs diskreditējam jebkādas runas par kvalitatīvu mūžizglītību, senioru integrēšanu un viņu iespēju apgūt jaunas lietas. Un vai mēs kā valsts vēlamies vēl grūtākas vecumdienas saviem senioriem? Mūsuprāt, nē. Neskatoties uz viņu nacionalitāti.

Aicinām Kārli Šadurski ņemt vērā mūsu analīzi un paredzēt, ka mazākumtautību seniori drīkst apgūt pamatskolas, vidusskolas vai augstskolas vielu viņu dzimtajā valodā. Jo mēs esam par izglītotiem visiem sabiedrības slāņiem un ministru ieklausīšanos piketu vēstījumos, kad tie ir skaidri un gaiši definēti.

Ar jaunajiem cilvēkiem viss ir kārtībā, viņi par sevi parūpēsies labāk nekā tu par viņiem.

P.S. Tā kā Cehs.lv, būdams satīras portāls, kārtējo reizi aizskar tik nopietnu tēmu, šoreiz esam padomājuši par saviem regulārajiem lasītājiem. Lūk, smieklīgs "Imantas Babītes" skečs par cukurbietēm.