Jaunā mācību satura projektā "Kompetenču pieeja mācību saturā" viena no jomām ir tehnoloģijas, kas paredz to lietpratīgu apgūšanu, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sniegto iespēju pilnvērtīgu izmantošanu, tostarp arī citu mācību priekšmetu apguvē. Tas ir būtiski, jo skolēniem, kas uzsāk skolas gaitas, nākotnē pašiem būs jārada mums vēl nezināma ekonomiskā, politiskā, sociālā un kultūras vide, kurā mēs visi dzīvosim. Tā, piemēram, Pasaules Ekonomikas forums paredz, ka 65% no jaunajiem cilvēkiem, kuri patlaban sāk skolu, strādās profesijā, kāda šodien nemaz nepastāv.
Tehnoloģijas zināšanas ir būtiskas, lai jaunieši varētu izvēlēties karjeru IKT nozarē – tā ir nozare, kas ne tikai radīs daudz jaunu darbvietu, bet radīs arī pilnīgi jaunas nākotnes profesijas. Eiropas Komisija vērtē, ka tieši datu ekonomika būs tā, kas tuvākajos gados radīs ievērojamas izmaiņas darba tirgū. Analītiķi Lielbritānijā prognozē, ka pieprasījums pēc lielo datu speciālistiem ievērojami pieaugs, papildus radot ap 69 tūkstošiem jaunu darbvietu.
Informatīvi pārsātinātas un priekšmetiski sadrumstalotas programmas neatbilst darba tirgus prasībām, tāpēc ļoti būtisks aspekts jaunajā mācību saturā ir sadarbības veicināšana starp mācību priekšmetiem, kas stiprinās skolēnu starpdisciplinārās prasmes. Neizbēgami, ka tuvākā vai tālākā nākotnē daudzas profesijas, kurās šobrīd strādā cilvēks, izzudīs, taču radīsies pilnīgi jaunas profesijas, kur cilvēka pievienotā vērtība un prasmes ir neaizstājamas un daudz vajadzīgākas. Tieši tādēļ jaunais mācību saturs un starpdisciplināro kompetenču attīstība palīdzēs labāk sagatavoties darba tirgus pārmaiņām.
Lai gan globālie procesi liecina, ka nākotnē tehnoloģijas spēs daudz ko paveikt cilvēka vietā, taču tieši cilvēkam būs jāspēj saprast šos jaunos procesus un jauno informāciju un jāspēj radīt jaunas tehnoloģijas un jaunus biznesa procesus. Šādā situācijā ļoti svarīga ir algoritmiskās un loģiskās domāšanas attīstīšana, kas vēlāk palīdz dažāda veida darbības padarīt efektīvākas. Līdzīgi kā Latvijā, arī citās Eiropas valstīs jaunajās izglītības programmās liela uzmanība tiek pievērsta tieši loģiskās un algoritmiskās domāšanas attīstībai.
Esmu pārliecināta, ka jaunais mācību saturs palīdzēs skolēniem labāk sagatavoties studijām visdažādākajās jomās, tai skaitā IKT jomā. Matemātikas, dabaszinātņu un tehnoloģiju īpatsvara pieaugums mācību saturā nākotnē samazinās IKT speciālistu deficītu, kāds šobrīd vērojams darba tirgū. Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka skolēni nav gatavi studijām.
Neskatoties uz to, ka studējošo skaits arvien pieaug, studijas pabeidz ap 40%, bet darba tirgū nonāk pat vēl mazāk studijas uzsākušo. Viens no iemesliem – nepietiekamas matemātikas zināšanas, jo IKT nozare balstās uz eksaktajām zinātnēm un strukturētu domāšanu. Mūsdienās, kad dati ir valstu ekonomiku jaunā degviela, visā pasaulē ir nepieciešami speciālisti, kuri ir spējīgi analizēt liela apjoma datus un atrast sakarības tajos, un jaunais mācību saturs ir labs priekšnoteikums šādu profesionāļu sagatavošanai.
Arī nesen atklātais Latvijas Universitātes un "Microsoft" inovāciju centrs skolēniem un studentiem nodrošinās iespēju ne tikai iepazīties ar dažādu nozaru uzņēmumiem un pētniekiem, lai saprastu, kādas ir jaunākās tehnoloģijas un to tendences, bet arī iesaistīsies digitālās transformācijas procesā.
Šajā centrā jaunie nozares speciālisti varēs attīstīt Latvijas uzņēmumiem jaunus – datos balstītus – risinājumus un pakalpojumus, kurus pēc tam virzīt uz ārvalstu tirgiem, attīstot Latvijas eksportspēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
