Līdz šim tā tas arī bija. Pasūtījumus varēja saņemt gan valsts, gan privātās mācību iestādes, kas bija izveidojušas un akreditējušas atbilstošas mācību programmas. Taču mēs dzīvojam Latvijā – valstī, kas mīl pārsteigt.
Jūnijā dienas gaismu ieraudzīja grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 474 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" īstenošanas noteikumi". Tie nosaka, ka Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbības līgumus par profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanu un par profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu turpmāk prioritāri slēgs ar valsts un pašvaldību dibinātām profesionālās izglītības iestādēm.
Tas nozīmē, ka privātās profesionālās izglītības iestādes, pat neiedziļinoties pakalpojumu kvalitātē, tiek izstumtas no subsidēto profesionālās izglītības pakalpojumu tirgus, bet valsts un pašvaldību dibinātām iestādēm tiek radītas nepamatotas priekšrocības.
MK noteikumus ir izvērtējusi Konkurences padome (KP), kuras secinājums ir skaidrs: "KP ieskatā šāds regulējums rada nepamatotas priekšrocības valsts un pašvaldību dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm līgumu slēgšanai par profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas īstenošanu, tādējādi diskriminējot privātās profesionālās izglītības iestādes." KP arī norāda, ka ieviestā "prioritizācijas sistēma potenciālajiem sadarbības partneriem nepamatoti ierobežo konkurenci".
KP Izglītības un zinātnes ministrijai nosūtītajā vēstulē ir aicinājusi pārskatīt regulējumu un novērst radītos nevienlīdzīgos konkurences apstākļus starp privātajām un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēm.
Satraukumu par konkurences ierobežojumiem un atbalstu Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācijas pozīcijai ir paudušas arī darba devēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas aicina atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) rīkoties izlēmīgi un novērst nepamatotos ierobežojumus.
Tad kāpēc tik neatlaidīgi gan tiek mēģināts tomēr saglabāt konkurenci ierobežojošas normas? Ekonomikas ministrija, kurai vajadzētu būt ieinteresētai speciālistu sagatavošanas kvalitātē, savā vēstulē paskaidro, ka valsts un pašvaldību dibinātajos kompetences centros, koledžās un citās profesionālās izglītības iestādēs kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir ieguldīti pamatīgi līdzekļi: "2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā šim mērķim pieejami vairāk nekā 100 miljoni eiro. Visas sabiedrības interesēs ir, lai šie ieguvumi tiktu efektīvi izmantoti un modernizētās profesionālās izglītības iestādes kļūtu par aktīviem tirgus dalībniekiem."
Diemžēl ēku siltināšana un mācību materiālās bāzes uzlabošana ne vienmēr nesusi līdzi pašu galveno – apmācību kvalitāti. Bet tik un tā ir jāpanāk, lai būtu jel kāda atdeve. IZM loģika – mēs 27 valsts un pašvaldību dibinātos kompetences centros 2007.–2013. gadā ieguldījām 159 miljonus eiro. Mēs turpinām ieguldīt un 2014.–2020. gadā apgūsim vēl 104 miljonus eiro. Mēs jau tikai gribējām uzlabot izglītības kvalitāti, un tagad "sabiedrības interesēs ir, lai minētie ieguldījumi ir lietderīgi, efektīvi un uz rezultātiem vērsti".
Citiem vārdiem sakot – esam apguvuši 159 miljonus ES naudas un, neraugoties ne uz ko, esam apņēmušies vēl 104 miljonus eiro apgūt. Īpaši lietderīgi mums līdz šim tas gan nesanāca, un tagad nu ir pienācis laiks atbildību uzņemties sabiedrībai, lai mūsu apguvumi būtu lietderīgi un efektīvi. Tāpēc visi, kas ES naudu apguvuši, tagad ir prioritāte, bet tie, kas ieguldīja savus līdzekļus, – nav prioritāte. ES naudu saņēmušie nu laipni aicināti pirmie saņemt valsts pasūtījumus. Bet jūs te mums uzmācaties ar norādījumiem par kaut kādu nevienlīdzīgu konkurenci!
To, ka absurdā priekšrocību radīšana vienai izglītības iestāžu grupai nav nejaušība, bet apzināta vienas partijas vadītu ministriju darbošanās, apliecina arī Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem".
Arī bezdarbnieku apmācībā tiek mēģināts nodrošināt priekšrocības nevis labākajiem un kvalitatīvākajiem piedāvājumiem, bet gan kompetences centriem. Savā atzinumā par šiem noteikumiem, piemēram, LDDK vērš uzmanību, ka "šīs normas iekļaušana ievērojami samazinās potenciālo sadarbības partneru skaitu un ierobežos mācību piedāvājumu daudzveidību un pieejamību bezdarbniekiem un darba meklētājiem".
Aplūkotie grozījumi un grozījumu mēģinājumi ir kārtējā zīme privātajiem uzņēmējiem, ka Latvijā "spēles noteikumiem" nevar uzticēties. Uzņēmēji ieguldīja līdzekļus pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšanā, mācību metodikā un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanā, akreditējās un ir gatavi konkurēt. Bet tad viņiem pateica – tam visam nav nozīmes, pasūtījumus vispirms saņems tie, kas apguvuši vairāk Eiropas naudas.
Lieki piebilst, ka no šādas domāšanas sekām vislielākā zaudētāja būs izglītības kvalitāte. Protams, ja vien lēmuma pieņēmēji neapjēgs notikušā absurdumu.