To parāda šogad veiktais KPMG starptautiskais pētījums par jauno tehnoloģiju tendencēm, kurā tika aptaujāts 841 tehnoloģiju uzņēmumu vadītājs un nozares eksperts visā pasaulē ("The changing landscape of disruptive technologies").
Jauno tehnoloģiju, tostarp lietu interneta, robotikas un mākslīgā intelekta, konverģence jeb saplūšana, no vienas puses, daudzus izstrādājumus un produktus nodos vēstures aizmirstībai, bet, no otras puses, daudziem produktiem un pakalpojumiem radīs jaunu pievienoto tirgus vērtību.
Jau šobrīd ir skaidrs, ka šo jauno tehnoloģiju uzvaras gājiens jeb dažkārt piesauktā ceturtā industriālā revolūcija ienesīs dziļas un neatgriezeniskas izmaiņas ne vien visu pasaules valstu ekonomikā, uzņēmumu biznesa modeļos, bet arī radīs jaunas un ne vienmēr prognozējamas izmaiņas sabiedrībā kopumā, iedzīvotāju nodarbinātībā un apkārējā vidē. Jau šobrīd jaunās tehnoloģijas pētniekiem palīdz analizēt cilvēku uzvedību un uz šo pētījumu pamata izstrādāt risinājumus, kas palīdz ietekmēt cilvēku izvēli ne vien par labu kādam produktam vai pakalpojumam, bet var arī būt izšķiroša, pieņemot kādu sabiedriski politisku lēmumu.
Neskatoties uz dažādām paralēlām diskusijām par tehnoloģiju izmantošanas ierobežošanu (nodokļi robotiem un iekārtām, mākslīgā intelekta iespēju ierobežošana militārām vajadzībām utt.), tieši tehnoloģiju industrija šobrīd ir galvenais produktivitātes celšanas un pasaules ekonomikas izaugsmes dzinējspēks. Atbilstoši Starptautiskās datu korporācijas (IDC) apkopotajai informācijai investīcijas lietu interneta attīstībā 2017. gadā tiek prognozētas 800 miljardu USD apmērā, savukārt 2021. gadā ieguldījumi varētu sasniegt jau 1,4 triljonus USD. Tiek prognozēts, ka līdz 2020. gadam lietu interneta tīklā varētu tikt kopā saslēgts jau līdz pat 20,4 miljardiem lietu ("Gartner").
Lietu interneta datu apjomi turpina piedzīvot masīvu pieaugumu, garantējot, ka nepieciešamība pēc datu centriem nākotnē daudzkāršosies. Lietu interneta tīklā savstarpēji savienotās ierīces arvien vairāk pārtop "inteliģentās lietās", kas atbilstoši situācijai var pieņemt lēmumus cilvēku vietā (piemēram, pustukšs ledusskapis pa tiešo pasūtīt trūkstošos produktus interneta veikalā, norēķinoties ar kredītkarti). Šobrīd jo īpaši tiek runāts par jaunām lietu interneta inovācijām, kas pavērs jaunu biznesa modeļu iespējas tādās jomās kā veselības aprūpe, bankas un finanšu pakalpojumi, lauksaimniecība u. c.
Robotikā tiek sperti nozīmīgi soļi efektivitātes, inteliģences un sensoru uzlabošanas virzienā. Robotu iespējas strauji palielinās, un tajos izmantotās tehnoloģijas maina priekšstatus par to, ko var vai nevar paveikt cilvēks. Tostarp jaunās robotikas tehnoloģijas ļauj palīdzēt cilvēkiem ar kustības traucējumiem, atgriežot viņiem spējas, kuras viņi ir zaudējuši. Robotu galvenais uzdevums ir darbību automatizācija – līdz ar to cilvēkiem arvien mazāk būs jāveic vienveidīgs, neradošs un monotons darbs, kas visbiežāk ir arī maz atalgots. To arvien vairāk pārņems roboti. Tostarp roboti jau šobrīd pakāpeniski pārņem pasūtījumu piegādes uzdevumus viesnīcu numuriņos un pasta paku piegādi uz mājām.
2016. gads bija nozīmīgs pavērsiena gads robotikas tirgū – līdz tam tirgū dominēja industriālie roboti, veidojot vairāk nekā 50% no kopējā tirgus apgrozījuma, bet šobrīd tirgū jau dominē neindustriālie pakalpojumus nodrošinošie roboti, tostarp arvien lielāku popularitāti dažādās jomās iegūstošie droni. Pateicoties pakalpojumu robotu attīstībai, tiek prognozēts, ka robotikas tirgus strauji palielināsies no 34,1 miljarda ASV dolāru 2016. gadā līdz pat 226,2 miljardiem ASV dolāru 2021. gadā ("Research and Markets").
Kā trešais nozīmīgais jauno tehnoloģiju virzītājspēks, kas tuvākajā nākotnē visvairāk ietekmēs vidi, kurā mēs dzīvojam, tiek minēta mākslīgā intelekta attīstība. Mākslīgais intelekts jau spēj atdarināt cilvēku smadzeņu mācīšanās un saprašanas procesu, kā arī iegūst spējas patstāvīgi izlemt, kā vispareizāk rīkoties. Jauno izziņas sistēmu spējas paredzēt, domāt, secināt un mācīties no pieredzes jau tuvākajā nākotnē būs ļoti līdzīgas cilvēku spējām. 2017. gadā mākslīgā intelekta sistēmu apgrozījums tiek prognozēts 12,5 miljardu USD apmērā, bet, pēc starptautiskajām prognozēm, līdz 2020. gadam nozares apgrozījums jau varētu sasniegt 46 miljardus USD (IDC dati).
Tuvākajā nākotnē būtībā nebūs nevienas nozares, kuru neietekmēs lietu interneta, robotikas vai mākslīgā intelekta attīstība, un arvien lielāku nozīmi iegūs "digitālā nodarbinātība". Arvien lielāku daļu uzdevumu darbavietās spēs veikt datorprogrammas vai ieprogrammēti roboti. Kā galvenie "digitālā darbaspēka" ieguvumi tiek minēta līdzekļu ekonomija, produktivitāte (var strādāt 24/7 režīmā 365 dienas gadā bez atvaļinājuma un lielā ātrumā), prognozējamība (mazāk kļūdu, nelaimes gadījumu, pārkāpumu un krāpniecības), uzticamība (samazināta kļūdas iespējamība), inovācijas un darbinieku apmierinātība (novēršot vajadzību veikt ikdienišķus un monotonus uzdevumus, cilvēkiem paveras lielāka iespēja pievērsties inovācijām un radošam darbam).
Lai arī jauno tehnoloģiju pievienotā vērtība kopumā tiek ļoti augstu novērtēta, to pielietojums un izplatība pagaidām vēl ir ierobežota. Galvenais iemesls tam ir spēja nodrošināt finansiālu atdevi un peļņu, kas sākotnēji būs iespējama tikai plaša patēriņa precēm un pakalpojumiem.