Foto: Shutterstock
Ar katru gadu pasaulē tiek ēsts arvien vairāk gaļas. Līdz 2030. gadam globālais gaļas patēriņš draud pieaugt pat par 270%, salīdzinot ar pagājušā gadsimta 60. gadiem. Šī tendence turklāt ir novērojama gan attīstītajās, gan attīstības valstīs. [1]

Kamēr nabadzīgākās valstīs lielāks gaļas patēriņš var nozīmēt pilnvērtīgāku uzturu, attīstītajās valstīs pārmērīgi lielais gaļas patēriņš rada veselības problēmas. Augsts sarkanās un pārstrādātās gaļas (piemēram, cīsiņi) patēriņš tiek asociēts ar aptaukošanos, paaugstinātu diabēta, sirds-asinsvadu slimību un vēža risku. [2]

Diemžēl veselībai kaitēt var arī kāds gaļas ražošanas aspekts – pret antibiotikām rezistentas (noturīgas) baktērijas.

Antibiotikas ir zāles, kas nogalina infekciju izraisošās baktērijas vai arī aptur šo baktēriju vairošanos, tādējādi atvieglojot darbu mūsu imunitātei to aizvākšanā. Tomēr bieži gadās, ka starp daudzajām baktērijām, kas izraisa infekciju, ir dažas, kas spēj pretoties antibiotiku iedarbībai. Atšķirībā no pārējām tās izdzīvo ārstēšanu, var savairoties, radot atkārtotu infekciju, izplatīties un nodot citām baktērijām gēnus, kas padara tās noturīgas pret antibiotikām. Tad vecās zāles vairs nelīdz un nākas izmantot citas. Diemžēl antibiotiku skaits ir ierobežots, un jau tagad pasaulē ir reģistrēti vairāki gadījumi, kad baktērijas nereaģē ne uz vienām antibiotikām vai arī reaģē tikai uz tām, kuru izmantošana ir cilvēkiem pārāk bīstama. [3], [4], [5]

Ik gadu aptuveni 700 000 cilvēku iet bojā no rezistentu baktēriju infekcijām. Līdz 2050. gadam šis skaits draud pieaugt līdz pat 10 miljoniem! [6] Desmit miljoni ir vairāk nekā pašreizējais vēža izraisīto nāves gadījumu skaits. Bet kāda saistība ir antibiotiku rezistencei un lopkopībai?

Globāli dzīvnieki saņem gandrīz trīs reizes vairāk antibiotiku nekā cilvēki. Lopkopībā antibiotikas daudzviet tiek izmantotas kā augšanas stimulētājs un kā lēts aizvietotājs normālai higiēnai. Pārmērīgā antibiotiku izmantošana lopkopībā tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem cēloņiem antibiotiku rezistences pieaugumam. [7]

Pieaugošā gaļas pieprasījuma dēļ arvien vairāk lopkopju pievēršas intensīvākām dzīvnieku audzēšanas metodēm. Tas savukārt nozīmē grūtāku optimālu higiēnas apstākļu uzturēšanu un vairāk slimu dzīvnieku. [7] Ieskatu tajā, cik briesmīgos apstākļos var tikt turēti lopkopībā izmantojamie dzīvnieki, nesen mums sniedza video no SIA "Baltic Pork" cūku fermas. [8]

Pārmērīgā antibiotiku izmantošana lopkopībā noved ne tikai pie neārstējamām infekcijām dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem. Tā, piemēram, 2013. gadā veiktajā pētījumā [9] tika demonstrēts, ka cilvēkiem, kas dzīvo pie cūku fermām un ar cūku fekālijām mēslotiem laukiem, ir par 30% lielāks meticilīna rezistentā zeltainā stafilokoka infekcijas risks. Konkrētā baktērija var radīt dažādas nopietnas veselības problēmas, piemēram, ādas infekcijas, plaušu karsoni, asinsrites infekcijas vai pat sepsi, un tā nereaģē uz lielu daļu antibiotiku. [10] Pierādījumu skaits saistībai starp antibiotiku rezistenci dzīvniekos un cilvēkos ir īpaši liels, kad runa ir par pārtikā atrodamām baktērijām, kas ir nejutīgas pret kvinolonu grupas antibiotikām. [11]

Žurnālā "Science" 2017. gadā publicētajā pētījumā tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam dzīvniekiem doto antibiotiku daudzums draud palielināties par veseliem 52% un var sasniegt 200 000 tonnu. [7] Problēmas risināšanai zinātnieki no Šveices Federālā tehnoloģiju institūta Cīrihē, Prinstonas, kā arī Kembridžas Universitātes ir ieteikuši trīs stratēģijas:

1. Globālas antibiotiku patēriņa regulācijas. Liedzot izmantot vairāk nekā 50 mg antibiotiku uz dzīvnieka produkta kilogramu, antibiotiku patēriņš varētu tikt samazināts par 64%.

2. Gaļas patēriņa limitēšana līdz 40 gramiem dienā (ekvivalents vienam burgeram) – potenciāls samazināt antibiotiku patēriņu par 66%, bet, limitējot līdz 165 g dienā, – par 20%. Salīdzinājumam, Amerikā šobrīd apēd 260 g/dienā.

3. Lietotāja nodevas 50% apmērā no pašreizējās antibiotiku cenas – potenciāls antibiotiku patēriņa samazinājums par 31%. Šī pieeja arī radītu valstij ienākumus, ko varētu novirzīt jaunu antibiotiku izstrādei un pašreizējo aizsardzībai.

Lai gan liela daļa atbildības antibiotiku patēriņa regulēšanā gulst uz valsts un Eiropas Savienības pleciem, arī mēs paši varam ko darīt lietas labā, piemēram, ikdienā patērējot mazāk gaļas. Arī gaļas ražotāji var izrādīt iniciatīvu un mazināt antibiotiku patēriņu. Latvijas mērogā pozitīvu piemēru ir sniegusi AS "Putnu fabrika Ķekava", kas tagad pircējiem piedāvā vistas ar marķējumu "Audzēts bez antibiotikām". [12] Bet vairāk par to, kā pasargāt sevi no bīstamo baktēriju ievazāšanas mājās ar gaļu, var lasīt šeit – [13].

Izmantotie avoti:

1. Pasaules Veselības organizācijas mājaslapa – http://www.who.int/nutrition/topics/3_foodconsumption/en/index4.html

2. Susanna C. Larsson, Nicola Orsini; Red Meat and Processed Meat Consumption and All-Cause Mortality: A Meta-Analysis, American Journal of Epidemiology, Volume 179, Issue 3, 1 February 2014, Pages 282–289, https://doi.org/10.1093/aje/kwt261

3. http://www.bbc.com/news/health-38609553

4. https://www.theguardian.com/society/2016/may/27/us-reports-first-case-of-bacteria-resistant-to-antibiotic-of-last-resort

5. https://www.theatlantic.com/health/archive/2017/01/colistin-resistance-spread/512705/

6. Analītiķa Džima O'Neila Lielbritānijas valdības uzdevumā sagatavotais ziņojums par antibiotiku rezistenci – https://amr-review.org/sites/default/files/160525_Final%20paper_with%20cover.pdf

7. Van Boeckel, T. P., Glennon, E. E., Chen, D., Gilbert, M., Robinson, T. P., Grenfell, B. T., ... Laxminarayan, R. (2017). Reducing antimicrobial use in food animals. Science, 357(6358), 1350 LP-1352. http://science.sciencemag.org/content/357/6358/1350.summary

8. http://www.delfi.lv/bizness/lauksaimnieciba/dzivnieku-aizstavji-iemuzinajusi-baisus-apstaklus-cuku-ferma-pauz-aizdomas-ka-pvd-nelikumibas-piesedz.d?id=49204785

9. Casey JA, Curriero FC, Cosgrove SE, Nachman KE, Schwartz BS. High-Density Livestock Operations, Crop Field Application of Manure, and Risk of Community-Associated Methicillin-Resistant Staphylococcus aureus Infection in Pennsylvania. JAMA Intern Med. 2013;173(21):1980–1990. doi:10.1001/jamainternmed.2013.10408

10. https://www.cdc.gov/mrsa/index.html

11. Engberg J, Aarestrup FM, Taylor DE, Gerner-Smidt P, Nachamkin I. Quinolone and macrolide resistance in Campylobacter jejuni and C. coli: resistance mechanisms and trends in human isolates. Emerging Infectious Diseases. 2001;7(1):24-34. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2631682/pdf/11266291.pdf

12. http://nra.lv/latvija/219237-veseligas-vistas-bez-antibiotikam.htm http://www.delfi.lv/vina/veseliba/vesela-un-laimiga/antibiotiku-rezistence-draud-klut-navejosaka-par-vezi-ka-pret-to-cinities.d?id=48035233&page=4

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!