Foto: Privātais arhīvs
Šo nedēļu pavadīju Ņujorkā, kura katru reizi, kad to apciemoju, šķiet arvien sakārtotāka un cienīgāka. Celtniecība nerimst ne mirkli, un šīs reizes atklājumi bija skaisti sakārtotās upmalas promenādes 2 km garais "High Line" piepaceltais gājēju celiņš un "The Whitney Museum of American Art", kurš caur ASV mākslinieku darbu retrospekciju cenšas pasniegt stāstu, kā šī valsts, būdama tik dažāda, spēj turēties kopā.

Visu nedēļu nodzīvojos tikai pa Soho, pārvietojos kājām un secināju, ka nemaz nevelk uz tūristu piebāzto Taimskvēru vai Centrālparku. Starp citu, Ņujorkā ir arī gluži labi attīstīti veloceliņi. Tiesa gan, skaista un sakārtota ir tikai Manhetena, gluži cita aina paveras, iebraucot Bruklinas vai citu piepilsētu tālākos nostūros. Gluži kā Rīgā, pametot centru un dodoties nomaļu virzienā.

ASV ir vairākas politizētas problēmas, visi atzīst, ka tās būtu jāsakārto, bet politiskajām partijām ir gluži pretēji redzējumi, līdz ar to gadu desmitiem tās tikai padziļinās. Šīs problēmas ir regulāras masu slepkavības ar šaujamieročiem, ārkārtīgi dārgā un neefektīvā veselības aprūpe un lielais un arvien pieaugošais nelegālo imigrantu skaits.

Nesen pats biju liecinieks veselības aprūpes izmaksām – neliels incidents ar ātrās palīdzības izsaukšanu un dažu stundu pavadīšanu slimnīcā, kur tika sniegta neatliekamā palīdzība bez īpaši dārgām zālēm vai sarežģītas diagnostikas, izmaksāja aptuveni desmit tūkstošus dolāru. Visvairāk pārspriestā tēma Amerikā šobrīd, protams, ir Lasvegasā kantri festivāla laikā notikusī cilvēku apšaušana. Nākamnedēļ man jābrauc uz Lasvegasu, tad arī sapratīšu vairāk par šo atgadījumu – kā cilvēki jūtas un kā uz to reaģē.

Uz Ņujorku mani aizveda kārtējā izstāde. Šoreiz tā bija saistīta ar finanšu nozari un tā sauktajiem kvantiem. Pašreiz ASV lielāko daļu biržas darījumu veic datori bez cilvēku iesaistes, jo attīstījušās gan sakaru tehnoloģijas, gan datorprogrammas. Pats sacensības princips gan nav īpaši mainījies kopš viduslaikiem. Ja es esmu pirmais, kurš uzzina par jaunumiem kādā attālā tirgus placī, tad pirms pārējiem tirgus dalībniekiem varu prognozēt, kādas būs izmaiņas, un uz šo paredzējumu pamata paspēt nopelnīt.

Senos laikos šādas ziņas tipiski bija par uzvarētām vai zaudētām kaujām un paredzēšanu, kas notiks ar uzvarējušās vai zaudējušās puses parādzīmēm vai īpašumiem. Tagad viss ir daudz niansētāk – tirgotāji būvē ļoti ātras sakaru līnijas, kas savieno dažādās vietās atrodošās biržas, un sacensība tiek mērīta jau mikrosekundēs. Kurš Čikāgā informāciju par tirgus kustībām Ņujorkas biržās saņem par mikrosekundi ātrāk nekā konkurents, tā datori paspēj izpildīt kādas transakcijas un tas arī nopelna.

Šajā specifiskajā nozarē dominē ārkārtīgi labi apmaksāti matemātiķi, fiziķi un komunikāciju speciālisti. Tradicionālos, bezkaunīgos biržas tirgotājus šeit nesastapt, jo tos jau sen aizstājuši datori. Interesanti, ka tehnoloģiju piegādātāji šajā nozarē lielākoties ir ārzemnieki – kompānijas gan no Austrumeiropas, gan Austrālijas, gan Francijas.

Stāsti, kā viņi nokļuvuši šajā sfērā, visiem ir līdzīgi: mēs programmējām savus FPGA robotiņus, un tad uzradās amerikāņu onkulis, kurš teica: puikas, pamēģiniet uztaisīt šito! Mēs uztaisījām, viņš mazliet samaksāja, un tad mēs sapratām, ka pašiem jābrauc uz izstādēm un jāmeklē klienti Amerikā. Amerikāņi ir kļuvuši slinki kaut ko paši taisīt, bet ļoti labprāt maksā naudu par jaunām lietām šādiem ārzemniekiem.

Gandrīz visiem izstādes dalībniekiem attieksme pret produktu pilnveidošanu vai to jaunu izstrādi bija ļoti vienkārša: atrodam klientu, kurš par to samaksās. Mēs uztaisīsim viņam vajadzīgo risinājumu, pēc tam to pārdosim arī citiem un caur to labi nopelnīsim. Domāju, ka tas ir vislabākais un drošākais veids, kā kaut ko jaunu dabūt gatavu. Tāpēc ar lielu gandarījumu lasīju ziņu, ka Latvijā LMT sadarbosies ar "Microtik" un kopīgi veidos jaunu risinājumu 5G tīklu izveidē. Tieši tas ir pareizais veids, kā inovācijām ir jāstrādā un, līdzīgi kā LMT, būtu jādarbojas arī citiem lielajiem valsts uzņēmumiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Tieši rūpējoties par to, lai piegādātājs, realizējot projektu, spētu izveidot arī tiražējamu produktu. Un tādā veidā tēriņu sadaļa pārvērstos investīciju pozīcijā ar pavisam citu pievienoto vērtību.

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!