. Latvijā deviņdesmito gadu straujo pārmaiņu dēļ sākumpozīcija ir cita – maz ticams, ka Latvijas jaunā paaudze būs nabadzīgāka par saviem vecākiem. Taču daudzi izaicinājumi, ar ko saskaras Eiropas jaunieši, ir aktuāli arī pie mums.
Eiropas jauniešiem vislielākais nabadzības riska pieaugums
Pēdējās dekādes laikā Eiropas Savienībā (ES) dzīvojošie jaunieši ir piedzīvojuši vienu no straujākajiem nabadzības riska pieaugumiem, apsteidzot seniorus (65+ gadu vecumā) un kļūstot par nabadzības riskam visvairāk pakļauto sabiedrības grupu. Daļa krīzes negatīvo efektu ar laiku izzudīs līdz ar pašlaik redzamo ekonomikas izaugsmes tempa pieaugumu, bet negatīvā ietekme uz jauniešu prasmēm un nākotnes ienākumiem, visticamāk, būs ilgtermiņa. Tas savukārt apdraud Eiropas ekonomikas izaugsmi, rada augsni populismam un sliktākajā scenārijā var pat apdraudēt Eiropas vienotību.
Kā sokas Latvijas jauniešiem?
Salīdzinot ar situāciju ES vidēji, Latvijā jauniešiem 20–29 gadu vecumā nabadzības risks ir zemāks, bet pusaudžiem 15–19 gadu vecumā – būtiski augstāks. Savukārt nabadzības riskam visvairāk Latvijā ir pakļauti seniori.
Jauniešu bezdarba līmenis Latvijā pēdējo gadu laikā ir krities. Lai gan tas ir zemāks nekā ES vidēji, tomēr augstāks nekā citās Baltijas valstīs. Lielākam bezdarba riskam ir pakļauti tie jaunieši, kuri ir ieguvuši tikai vidējo vai zemāku izglītību. Raksturīgākie bezdarba iemesli ir darba tirgum neatbilstošas prasmes un zināšanas, kā arī pieredzes trūkums, kas ir akmens izglītības sistēmas lauciņā. Attiecībā uz izglītības sistēmas kvalitāti trauksmi ceļ centralizēto eksāmenu rezultāti, kā arī OECD starptautiskā skolēnu novērtējuma programmas apskats (PISA), kurā Latvijas skolēnu prasmes atzītas par viduvējām. Neskatoties uz to, ka Latvijā darbojas 58 augstākās izglītības iestādes, starptautiskajos augstskolu reitingos tās parādās reti un to sniegums ir vien ļoti viduvējs.
Līdzīgi kā ES vidēji, arī Latvijā jaunieši saskaras ar nedrošību par darbavietu. Ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru, visticamāk, daļa jauniešu tiek nodarbināta neoficiāli un/vai viņiem tiek maksātas "aplokšņu" algas. Šiem jauniešiem netiek nodrošinātas atbilstošas sociālās garantijas, un viņi ir mazāk aizsargāti pret iespējamām darba devēja ļaunprātībām, tostarp algas neizmaksāšanu.
Zemi ienākumi un grūtības atrast darbu, kā arī pēdējo gadu zemās procentu likmes ir mazinājušas Eiropas jauniešu spēju audzēt uzkrājumus, apgrūtinot pirmā mājokļa iegādi. Arī Latvijā jaunajiem profesionāļiem un jaunajām ģimenēm būtiska problēma ir pirmās iemaksas sakrāšana. To pierāda ALTUM piedāvāto valsts garantiju hipotekārā kredīta saņemšanai ģimenēm ar bērniem popularitāte.
Negatīvās sekas – jaunieši aizbrauc
Uz to, ka Latvijas jaunieši nav apmierināti ar savām iespējām šeit, norāda aizbraukušo skaits. Pēc oficiālās statistikas, kopš 2000. gada Latviju ir pametuši ap 145 tūkstošiem jeb turpat 30% jauniešu 15–29 gadu vecumā, padziļinot demogrāfisko bedri. Realitātē aizbraukušo skaits, visdrīzāk, ir vēl lielāks. Tas, ka jaunieši brauc uz ārzemēm apgūt prasmes, ir vērtējams pozitīvi. Tomēr problēma ir tajā, ka viņi neatgriežas un savu potenciālu realizē citur. Tas ir zaudējums Latvijai.
Sabiedrības novecošanās nasta
Sabiedrības novecošanās ir vēl viens nopietns izaicinājums, ar ko saskarsies Eiropas un Latvijas jaunatne. Eiropas Komisija prognozē, ka vidējais strādājošo skaits uz vienu pensionāru ES (līdzīgi arī Latvijā) samazināsies no četriem šobrīd līdz diviem 2060. gadā. Novecošanās problēmas nasta uz saviem pleciem, visticamāk, būs jāiznes tieši šodienas jauniešiem. Tā izpaudīsies augstākos nodokļos un mazākos valsts tēriņos jaunās paaudzes vajadzībām, piemēram, izglītībai un ģimeņu atbalstam. Straujāks produktivitātes pieaugums kopā ar lielākām algām šo nastu varētu padarīt vieglāku. Tomēr gados vecāka sabiedrība, mazāki izdevumi izglītībai un darba tirgum neatbilstošas prasmes var negatīvi ietekmēt ražīgumu un ienākumu izaugsmi nākotnē.
Sabiedrības novecošanās nozīmē arī to, ka samazināsies jauno cilvēku spēja ietekmēt politiskās norises. Vecāka gadagājuma vēlētāji, visticamāk, saviem lēmumiem par pamatu izmantos īstermiņa skatījumu, iespējams, arī atšķirīgas vērtības un uzskatus par tādiem jautājumiem kā ES, globalizācija un imigrācija. "Brexit" referendums ir tam dzīvs piemērs – lielākā daļa jauno vēlētāju balsoja par palikšanu ES, bet viņu balsis pārtrumpoja vecāka gadagājuma vēlētāji, kas vēlējās savienību pamest.
Tehnoloģiju attīstība maina ikdienu
Mūsdienu jaunā paaudze arvien vairāk saskarsies ar tehnoloģisko sasniegumu radītiem izaicinājumiem, kas būtiski mainīs darba tirgu. Tehnoloģiskā revolūcija var radīt tehnoloģisko bezdarbu, polarizējot darba tirgu. Proti, būs pieprasīti mazkvalificēti un augsti kvalificēti darbinieki, bet vidēji kvalificētus darbus veiks roboti un programmatūras. Ja vidēji kvalificēto darbvietu skaits strauji samazināsies un politiķi nedarīs pietiekami daudz, lai šīm pārmaiņām pielāgotos, arvien vairāk jaunu cilvēku (īpaši, ja nebūs prasmju) būs jāstrādā mazkvalificēts un maz apmaksāts darbs. Tas rada risku, ka jaunās paaudzes talants un zināšanu potenciāls tiks izniekots.
Straujāka ekonomikas izaugsme var palīdzēt risināt problēmas, ar kurām saskaras jaunā paaudze, tāpēc ir svarīgi atbalstīt inovācijas un investēt. Lai cīnītos ar nākotnes izaicinājumiem un nedrošību par darbavietu, ko rada tehnoloģiskās pārmaiņas, valdībām, tostarp Latvijā, ir jāstrādā pie izglītības un sociālās politikas uzlabošanas. Ja jaunie cilvēki cīņas laukā tiks pamesti vieni, tad reiz daudzsološā paaudze var pievērsties populismam, kas būs vēl stiprāks nekā tas, kas uzrunā viņu turīgākos (vec)vecākus. Tādā gadījumā var tikt apdraudēta arī ES vienotība.
Papildu informāciju par šo tēmu var atrast "Swedbank" analītiskajā materiālā šeit.