No turienes izskanējušas bažas par nesen aizvadītajām Krievijas un Baltkrievijas agresīvajām mācībām "Zapad 2017", kas gandrīz veselu mēnesi bija populārākais medijos apspriestais temats, taču viss ģenerāļu un NATO vadītāja teiktais ieturēts stingri korektos rāmjos. Bez pārspīlējumiem, ļaujot noprast koncentrēšanos nevis uz vārdu cīņām, bet konkrētiem darbiem.

Baltijas drošības dēļ veiktās darbības ir nepārprotamas, drošas debesis ir viens no galvenajiem argumentiem, kam jāgarantē miers. Palielinātais amerikāņu iznīcinātājlidmašīnu skaits to apliecina tieši. Ne tikai profesionāliem karavīriem vien zināms, ka sekmes kara gaitā bez aviācijas atbalsta tikpat kā nav iespējams gūt. Beidzamajos gados tas bijis redzams Sīrijā, kur tieši ar gaisa spēku palīdzību Damaskas diktators guvis militāru pārsvaru, un arī Ukrainā, kur bez avio atbalsta Krievijai nenākas cerēt uz jaunām uzvarām. Bez lidmašīnu atbalsta, ar sauszemes spēkiem vien, tālu nav iespējams aizkļūt. Minētajiem iznīcinātājiem jāpieskaita arī Igaunijā izvietotās amerikāņu lidmašīnas A-10, kas paredzētas tanku sašaušanai, kā arī Baltijai tuvākajā NATO dalībvalstī Polijā dislocētie gaisa spēki, lai varētu apgalvot, ka tās ir spējas, ar kurām potenciālais agresors rēķinās.

Sabiedroto bataljonu atrašanās Baltijas valstīs un Polijā nav liels, taču pavisam konkrēts spēks, kuru nepieciešamības gadījumā iespējams palielināt līdz brigādes, tad līdz divīzijas mērogiem. Jāņem vērā, ka Latvijas sauszemes spēku brigādes atrašanās Dānijas divīzijas sastāvā nozīmē pavisam konkrētu rīcību, rodoties nepieciešamībai aizstāvēt savu valsti. Acīmredzot nepieciešamības gadījumā tas paredz dāņu vienību ierašanos Latvijā.

Pie konkrētajiem darbiem minama arī rudens mācību laikā veiktā Latvijas un sabiedroto spēku pārvietošanās mūsu valsts teritorijā. Skaidrs papildu vēstījums nedraudzīgo kara mācību rīkotājiem otrā robežas pusē.

Pēc kāda Latvijas zemessardzes kapteiņa teiktā, ja pretinieks redzēs, ka "šeit ir kaut kas vairāk par koka rungu, tas padomās, vai vērts meklēt piedzīvojumus".

Par efektīva bruņojuma klātbūtnes nepieciešamību daudzu Latvijas iedzīvotāju prātos vēl nomanāms daudz neskaidrības. Vēl labā atmiņā palicis, kā ne viens vien Latvijas iedzīvotājs pauda neizpratni par mūsu bruņoto spēku pārvietošanos apdzīvotu vietu tuvumā.

Skaidra liecība, ka Aizsardzības ministrijai vēl atlicis darāmā, lai šos jautājumus skaidrotu sabiedrībai. Vairākumam Latvijas iedzīvotāju vajadzētu būt saprotamam, kādas mācības aizvadītas Baltkrievijas un Krievijas teritorijā un kā uz tām raugās Ziemeļatlantijas alianse. Savukārt tiem, kas mākslotā naivumā jautā, kādēļ Latvijai nepieciešamas haubices, kaut ko skaidrot ir par vēlu un arī lieki.