Uldis Skudra: Ja Jūs esat mans prezidents, stāstiet...  (42)

Populāro dziesmu nedaudz pārfrāzējot, es vēlos jautāt: "Ja Jūs esat mans prezidents, stāstiet, kā" ir, vai Latvijā ir droši dzīvot? Vai Latvija ir tiesiska valsts? Vai Latvijas tiesas un policijas tiek galā ar saviem pienākumiem pret sabiedrību? Vai korupcija tiesās jeb par naudu nopirkti tiesas lēmumi ir norma?

Vai fakts, ka "uzņēmējs" Gulams Mohammads Gulami nopērk tiesu, maksājot tiesnesei (labi, ka bijušajai) I. Bērziņai par tiesas sēdes rezultātu, ir tikai izņēmums, vai atbilst tiesu prakses ikdienai? Vai tas ir normāli, ka tiesneses I. Bērziņas savulaik pieņemtais lēmums (neraugoties uz to, ka tiesa to ir atcēlusi un viltus nomnieku no telpām izlikusi) de facto turpina būt spēkā, un īpašnieks netiek savā īpašumā tāpēc, ka "vecā" viltus nomnieka vietā par jauno nomnieku kļuvis cits tās pašas ("uzņēmēja" G.M. Gulami) uzņēmumu grupas uzņēmums?

Vai policijas vilcināšanās, izmeklējot krimināllietas, daudzu gadu garumā ir uzskatāma par normu?

Es zinu, ka Valsts prezidentam jāievēro valsts noslēpums, un visu informāciju, kas ir Valsts prezidenta un arī Valsts prezidenta kā Nacionālās Drošības padomes vadītāja rīcībā, viņš atklāt nedrīkst. Tāpēc varu vien jautāt "(..)vai šis ūdens ir dzerams vai nē?"

Atbildiet, lūdzu, prezidenta kungs, vai Latvijā "ūdeni var dzert" vai, runājot bez metaforām, vai Latvijā ir droši dzīvot, raugoties no tiesiskas valsts principu viedokļa?

"Ja Jūs esat mans prezidents, nedodat man daudz. Lieciet saviem ministriem (..)" savulaik dziedāja "Prāta Vētra". Es varu tikai turpināt....tikai lieciet saviem ministriem pieņemt lēmumus, lai izskaustu darba imitāciju un panāktu jautājumu skatīšanu un izskatīšanu tiesiskā veidā.

"Bet, ja Jūs esat mans prezidents (...) Jūs esat tāds pats kā es, tieši tāds pats kā es (..)" Kāpēc es tā saku? Es atvainojos, ja Jums tas šķiet frivoli. Bet es tā saku tāpēc, ka ikvienam cilvēkam par visdažādāko jautājumu spektru visdažādāko iemeslu dēļ, var nākties nokļūt gan tiesā, gan policijā. Šīs abas institūcijas ir tiesiskas valsts pamats. Ja cilvēkam zūd ticība taisnīgai tiesai vai patiesai lietas apstākļu izmeklēšanai policijā, cilvēkam zūd ticība valstij. Jūs esat Nacionālās drošības padomes vadītājs, tātad – nacionālā drošība ir viens no svarīgiem Jūsu dienas kārtības jautājumiem. Savukārt cilvēku – gan pilsoņu, gan investoru - ticība valstij un tās pastāvēšanai, un valsts nākotnei ir nacionālās drošības jautājums.

Jums kā Nacionālās Drošības padomes vadītājam Nacionālās drošības likums prasa veikt Nacionālo bruņoto spēku augstākā vadoņa pienākumus, iecelt Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku kara laikam, izveidot Valsts prezidenta militāro padomi u.c. Te runa ir par karu kā militāru konfliktu. Tajā pašā laikā jau sen Latvijā tiek runāts par hibrīdkaru, kura viens no elementiem ir svarīgu valsts institūciju efektivitātes vājināšana un novešana līdz pat faktiskai rīcībnespējai. Kādi ir Jūsu pienākumi hibrīdkara apstākļos? Vai Jūs esat kara vadonis hibrīdkara apstākļos?

Tāpēc lūdzu pievērst uzmanību un, ja nepieciešams, skatīt Nacionālās drošības padomē organizētas noziedzīgas grupas ieaugšanu valsts varas struktūrās (viena tiesnese, iespējams kā tikai viena šīs grupas pārstāve, jau šobrīd par kukuļa piesavināšanos ir notiesāta) un novērst tās radīto bīstamību Latvijas tautsaimniecībai, kā arī nacionālajai drošībai.

Lūdzu traktēt jautājumu par Latviju kā investīcijām piemērotu vai nepiemērotu valsti kā valsts nacionālās drošības jautājumu, ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika nav pašpietiekama, un ārvalstu investīcijas ir vitāli svarīgas valsts pastāvēšanai un attīstībai. Turklāt notiekošais ir signāls visiem esošajiem un potenciālajiem ārvalstu investoriem. Nesodīti noziegumi ir signāls par šādu noziegumu pieļaujamību, kas savukārt ne tikai var aizbiedēt investorus, tādējādi apdraudot valsts nacionālo drošību, bet smagi skart jebkuru Latvijas iedzīvotāju, atņemot viņam privātīpašumu.