Viens vecāks ierodas ar bērna dzimšanas fakta apliecinājumu, darbinieks lūdz personu apliecinošu dokumentu, secina, ka vecāks ir Latvijas nepilsonis, un mutiski jautā, vai vecāks piekrīt, ka bērns tiek reģistrēts kā Latvijas Republikas pilsonis. Kad saņemta atbilde "jā", bērns Iedzīvotāju reģistrā tiek reģistrēts kā Latvijas pilsonis un tam tiek piešķirts personas kods. Šādu kārtību nosaka 2013. gadā grozītais Pilsonības likums.
Tātad Latvijas nepilsoņiem dzimušiem bērniem Latvijas Republikas pilsonība pienākas un tiek piešķirta pēc viena vecāka mutiski pausta "jā" bērna reģistrēšanas brīdī.
Problēma, kas ir iezīmējusies saistībā ar pašreizējo regulējumu, ir tā, ka vecākam, esot dzimtsarakstu nodaļā, ir tiesības teikt arī "nē", un tad bērns tiek reģistrēts kā nepilsonis, vai gadījumos, ja viens bērna vecāks ir nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis, šī bērna Latvijas pilsonības statusa reģistrācijas kārtība netiek piemērota.
Tas nozīmē, ka, lai gan nepilsoņa statuss pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas tika noteikts kā pagaidu statuss, mūsu valstī joprojām vecāku "nē" gadījumā vai nepilsoņa un citas valsts pilsoņa savienības gadījumā bērnam var piešķirt nepilsoņa statusu. Lielākā daļa vecāku, kas uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu saka "nē", to skaidro ar to, ka šāds statuss atvieglojot ceļošanu – neesot nepieciešamības pēc Baltkrievijas un Krievijas vīzām, ceļojot uz šīm valstīm. Ir skaidrs, ka vecāku ērtības nedrīkst būt iemesls bērna palikšanai neskaidrā, pagaidu, nepilsoņa statusā. Pašlaik Latvijā vecumā līdz 18 gadiem ir 6107 nepilsoņi, 2016. gadā nepilsoņa statuss tika piešķirts 54 bērniem.
Lai labotu situāciju, nav jāveic grozījumi Pilsonības likumā vai pašreiz spēkā esošajā Latvijas pilsonības piešķiršanas kārtībā, viss, kas jāparedz, ir tas, ka statuss "nepilsonis" vairs nevar tikt piešķirts – vecākam jāizvēlas – vai nu reģistrēt savu bērnu kā Latvijas pilsoni, vai uzsākt ceļu uz citas pilsonības iegūšanu savam bērnam.