Šī gada sākumā kosmētikas ražotājs "MADARA Cosmetics" paziņoja, ka dodas biržas virzienā un pamatā plāno piesaistīt tieši privāto investoru uzmanību. Ņemot vērā, ka Latvijā publiskā kapitāla piesaistes tradīcija ir salīdzinoši vāja, uzņēmums ir liela izaicinājuma priekšā.
Galvenais izaicinājums privāto investoru piesaistē ir tas, ka Latvijas ekonomika ir ļoti jauna, cilvēkiem nav pietiekami brīvo līdzekļu, ko uzkrāt vai investēt. Visbiežāk finanses tiek plānotas mēneša vai pusgada ietvaros, nenovirzot naudu uzkrājumiem un nākotnei, tāpēc nav izveidojušās ilgtermiņa finanšu plānošanas tradīcijas, kā tas, piemēram, ir Vācijā, Lielbritānijā un arī mums kaimiņos Igaunijā.
Salīdzinot Baltijas valstis, igauņi ir aktīvāki privāto investīciju veikšanā. Iemesls tam ir pozitīvie vietējo uzņēmumu veiksmes stāsti. Piemēram, "Skype" sniedza pozitīvu impulsu, ka arī igauņi var izveidot kaut ko lielu un stabilu. Tā izveidotāji no projekta ieguva ļoti lielu peļņu, bet būtisks ir fakts, ka "Skype" komanda aktīvi un apdomīgi veicinājusi līdzekļu nonākšanu atpakaļ Igaunijas ekonomikā, ieguldot jaunos uzņēmumos.
Viens no uzņēmumiem, kas attīstījies, pateicoties "Skype" dibinātāju ieguldījumam un pieredzei, ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Transferwise", kas nodrošina naudas pārskaitījumu pakalpojumus internetā ar zemām komisijas maksām. "Skype" ir izvēlējies lojālu pieeju Igaunijas ekonomikas attīstībai, atgriežot līdzekļus valstī. Tas norāda uz patriotismu, kas pozitīvi atspoguļojas arī sabiedrības kopējā nostājā par investīcijām savas valsts uzņēmumos. Ja sabiedrība redz, ka tas darbojas, un šādu uzņēmumu stāstu kļūst vairāk, tad potenciālo "tautas" investoru loks palielinās.
Ja kādam uzņēmumam Latvijā izdotos, tas ļautu arī pārējiem darboties līdzīgā virzienā, attīstot savu pakalpojumu vai produktu, un veicinātu apziņu, ka ikviens uzņēmums var atbilst izvirzītajiem alternatīvā tirgus nosacījumiem un sekmīgi tajā darboties. "MADARA Cosmetics" ir potenciāls kļūt par mūsu "Skype" stāstu, ne tikai kļūstot par piemēru citiem uzņēmumiem, bet arī stimulējot sabiedrību interesēties par ilgtermiņa investīciju iespējām un jauniem veidiem, kā vairot savu labklājību.
Tā kā šobrīd Latvijā privāto investoru kultūra vēl tikai gaida savu uzplaukumu, nozīmīgs risks ir nelielā pieredze un sabiedrības nezināšana par investīciju pasaules norisēm. No otras puses, ir iespēja uzrunāt tos potenciālos investorus, kuri par to ir ilgi domājuši jau iepriekš, bet nav bijis piemērota piedāvājuma. Varbūt tiešām šoreiz ir tas īstais brīdis.
Protams, ne velti institucionālo investoru piesaiste šobrīd ir vispopulārākais kapitāla piesaistes rīks. Tomēr ir jāapzinās, ka šādām institūcijām ir noteikti limiti, cik tās var ieguldīt vienā akciju sabiedrībā, un to apmērs reiz beigsies. Savukārt privāto investoru lokam ir potenciāls būt daudz plašākam. Skatoties uz uzņēmuma akcionāru jeb īpašnieku ietekmi, privātajam akcionāram vidēji būs mazāks akciju skaits, tādējādi uzņēmums kļūst neatkarīgāks, salīdzinot ar situāciju, ja piesaistītu institucionālos investorus.
Privātais investors, tieši tāpat kā retail pircējs, ir ļoti emocionāla būtne. Mēs esam pietiekami caurspīdīga sabiedrība, un skaidrs, kurš stāsts ir patiess un kurš ir uzbūvējis mākslīgu reklāmas kampaņu. Nav iespējams padarīt melnu par baltu un otrādi. Vietējie uzņēmumi, kas paši saviem spēkiem ir sasnieguši kvalitātes līmeni un vēlas savu attīstību turpināt Latvijā, var sekmēt privāto investīciju tradīciju veidošanos, radot piedāvājumu un veicinot sabiedrības finanšu pratību.