Krievijas un Baltkrievijas militāro spēku mācības "Zapad 2017", kuras notiek reizi četros gados, šogad ieguvušas pastiprinātu starptautisko uzmanību, ko pierāda arī NATO gandrīz vienlaicīgi rīkotās Ziemeļvalstu virsnieku mācības Latvijā. Jāatceras, ka gan 2008. gadā, gan 2014. gadā uzreiz pēc šādām mācībām Krievijas militārie spēki uzsāka kaujas operācijas Gruzijā un Ukrainā.
Tomēr neizskatās, ka Latvijai būtu pamats satraukumam, jo gan NATO, gan Latvijas drošības struktūras ir gatavas dažādiem Krievijas mācību scenārijiem. To apliecinājis arī NATO spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks Džeimss Everards, kurš norāda, ka Krievijas un Baltkrievijas apvienotajām militārajām mācībām tiks rūpīgi sekots līdzi.
Satraukums vairāk jūtams no Baltkrievijas puses, jo sevišķi tādēļ, ka mācību norises vietas ir izkaisītas pa visu Baltkrievijas teritoriju. Jāatceras, ka šā gada sākumā starp Baltkrieviju un Krieviju samilza jauns konflikts, un gan Baltkrievijas opozīcija, gan dažādi analītiķi pauduši bažas, ka mācības "Zapad 2017" varētu tikt izmantotas, lai Baltkrievijai "ierādītu vietu". Turklāt Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko vienmēr atbalstījis situācijas normalizēšanu Ukrainā, kas Krievijai nepatīk. Līdz ar to Baltkrievijai "Zapad 2017" varētu izrādīties ļoti nozīmīgs pārbaudījums.
Neapšaubāmi, Krievija "Zapad 2017" izmanto, lai ne tikai izmēģinātu jaunu kaujas tehniku, bet arī mēģinātu demonstrēt, ka ir stipra un spējīga.
No otras puses – Rietumu novērotājiem ir iespēja sekot līdzi, gūstot noderīgu informāciju par Krievijas patiesajām militārajām spējām. Piemēram, šobrīd oficiālais pieteikto dalībnieku skaits ir 12 700 karavīru jeb kopumā aptuveni viena divīzija, taču patiesais karavīru skaits varētu būt krietni lielāks.
Par pozitīvu žestu vai varbūt vēlmi aizsargāt sevi no novirzes no militāro mācību plāna uzskatāms Baltkrievijas ielūgums diviem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotājiem, kā arī Rietumvalstu žurnālistiem apmeklēt šīs mācības. Esam saņēmuši arī Krievijas uzaicinājumu Latvijas nerezidējošajam militārajam atašejam Maskavā mācību apmeklējumam. Nenoliedzami, tas nodrošinās iespēju iegūt vairāk informācijas.
Eiropas Parlamentā esam ieguldījuši nozīmīgu darbu, lai Rietumvalstu kolēģiem skaidrotu, ka ne tikai militāro muskuļu izrādīšana, bet arī nepatiesu ziņu izplatīšana ir viens no svarīgākajiem Krievijas ārpolitikas instrumentiem, lai iedragātu cilvēku uzticību demokrātijai, Eiropas Savienībai un NATO. Tas ir nesis augļus izpratnes palielinājuma veidā. Saistībā ar to EP Budžeta komitejā kopā ar kolēģiem esmu izstrādājusi pilotprojektu, kas paredz 3 miljonu eiro investīcijas, lai stiprinātu ES noturību pret Krievijas masveida dezinformācijas kampaņām.
Savukārt, ja runājam par ES aizsardzību, tad mums vajadzētu pievērst daudz lielāku uzmanību tās efektivitātei. ES valstu kopējie tēriņi aizsardzībai ir 203 miljardi eiro gadā, padarot ES par otru lielāko militāro tērētāju pasaulē pēc ASV. Tomēr, neskatoties uz militāro tēriņu apjomu, to efektivitāte ir ļoti zema – vien 10–15% no ASV izdevumu efektivitātes. Iemesls tam – sadarbības un koordinācijas trūkums (lielākā daļa militāro iepirkumu notiek nacionālā līmenī), kā arī nesaderīga infrastruktūra. Tāpēc, veidojot Eiropas drošības un aizsardzības savienību, tās mērķim jābūt nevis tikai tērēt vairāk, bet tērēt efektīvāk – lai ES patiesi kļūtu par spēlētāju, kas stiprina NATO kapacitāti, to nedublējot. NATO ir un paliks Latvijas un Eiropas Savienības galvenais drošības garantētājs.