Mācību "Zapad 2017" politiskais konteksts

Mācības "Zapad 2017" norisināsies nozīmīga Rietumvalstu un Krievijas savstarpējo attiecību saspīlējuma apstākļos, kas šīm mācībām piešķir īpašu jēgu – Krievijai tā ir ne tikai iespēja demonstrēt savu militāro varenību, bet arī instruments politisko mērķu īstenošanai, tostarp kaimiņvalstu ietekmēšanai. Ar 2008. gadā veikto iebrukumu Gruzijā Krievija pierādīja apņēmību militāra spēka pielietošanai savu interešu realizācijai pierobežas valstīs, kā arī attālākos pasaules reģionos, ko ir pierādījusi Krievijas Bruņoto spēku iesaiste konfliktā Sīrijā. Līdz ar to šāda veida mācības ir Krievijas signāls citām valstīm par tās gatavību realizēt ārpolitiskos mērķus arī šādā ceļā.

Mācībām "Zapad 2017" ir nozīme Krievijas tēla spodrināšanā tās iedzīvotāju acīs, lai uzturētu uzskatu par Krieviju kā par militāri varenu valsti, kā arī to, ka Rietumu ekonomiskās sankcijas nav piespiedušas Krieviju piekāpties un mazinājušas tās militāro potenciālu. Lai attaisnotu valsts pieaugošo politisko un ekonomisko izolāciju, Krievijas varas elite aktīvi izplata dažādus mītus, tostarp par Krievijas atrašanos naidīgu valstu ielenkumā, kas tika izmantots jau Josifa Staļina laika PSRS. Mācības "Zapad 2017" šādā kontekstā "ērti iederas", jo simbolizē Krievijas gatavību stāties pretim iespējamam apdraudējumam. Pēdējos gados tās kalpo gan kā militāras mācības, kurās tiek pilnveidotas Bruņoto spēku praktiskās iemaņas, gan kā spēka demonstrācija starptautiskajā arēnā.

Jāatzīmē, ka Krievijas agresīvā ārpolitika kopš 2014. gada lielākoties to ir tikai attālinājusi no sev vēlamā un panākusi lielāku Eiropas valstu solidaritāti nostājā pret Krieviju, kā arī motivējusi NATO dalībvalstis (ne tikai pierobežā esošās) palielināt izdevumus aizsardzībai. Vērtējams, ka "Zapad 2017" no politiskā viedokļa kalpos tikai kā spēka demonstrācija, kas kārtējo reizi apstiprinās Krievijas gatavību īstenot savu ietekmi tās interešu zonās.

Iepriekšējo mācību "Zapad" scenāriji un norise

1999. gadā, īsi pēc Kosovas kara, Krievija organizēja operacionāli stratēģiskās mācības "Zapad 99", kas bija reakcija uz NATO intervenci Kosovas karā. Bez ANO Drošības padomes akcepta uzsāktā NATO darbība Balkānu reģionā uztrauca Krievijas eliti, un viens no "Zapad 99" galvenajiem mērķiem bija pārliecināties par Krievijas Bruņoto spēku spējām atvairīt NATO uzbrukumu. Kā parādīja mācību gaita, Krievija nebija spējīga konvencionālā ceļā atvairīt liela mēroga uzbrukumu, tāpēc tika izdarītas izmaiņas Krievijas nacionālās drošības koncepcijā. Veiktās izmaiņas noteica, ka Krievija pret to vērstas agresijas gadījumā ir tiesīga īstenot kodoltriecienu, ja pretinieka uzbrukuma atvairīšana nav iespējama ar citiem līdzekļiem.

Nākamās mācības "Zapad" norisinājās tikai pēc 10 gadiem. Tās notika zīmīgā laikā, jo bija pagājis gads kopš Krievijas iebrukuma Gruzijā. "Zapad 2009" notika arī nepilnu gadu kopš Krievijas Bruņoto spēku reformas izsludināšanas, kurai par grūdienu kalpoja kopumā nepārliecinošā Krievijas Bruņoto spēku darbība "piecu dienu karā" pret Gruziju. Tātad mācībām "Zapad 2009" vajadzēja demonstrēt pirmos reformas panākumus, taču, kā norādīja mācībām sekojošie dažādu augsta līmeņa amatpersonu, tostarp toreizējā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva, paziņojumi un izteiktā kritika par aizvadīto mācību norisi, Krievijas Bruņotajiem spēkiem vēl nebija izdevies atrisināt vairākus sasāpējušus jautājumus, kas par sevi lika manīt karā pret Gruziju, piemēram, efektīvu izlūkošanas un komandvadības līdzekļu trūkumu.

"Zapad 2009" norisinājās no 2009. gada 18. līdz 29. septembrim Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, un Baltkrievijā. Krievijas un Baltkrievijas vadošās militārpersonas "Zapad 2009" dēvēja par aizsardzības rakstura mācībām, kuru mērķis ir pilnveidot abu sabiedroto valstu bruņoto spēku karavīru iemaņas cīņā pret "nelikumīgajiem bruņotajiem formējumiem", kuri iebrukuši valsts teritorijā. Tradicionāli šāda rakstura uzdevumi lielākoties tiek uzticēti speciālās nozīmes spēkiem, taču "Zapad 2009" šo formējumu iznīcināšanai tika iesaistīts karaspēks ārkārtīgi lielā apjomā, kas vairāk atgādināja karadarbību pret kādu valsti, nevis pret atsevišķiem nemierniekiem. Mācību stratēģiskā ievirze apliecināja, ka Krievija gatavojas karadarbībai pret spēcīgāku pretinieku, šajā gadījumā – NATO, turklāt pielietojot dažādus uzbrukuma operācijām raksturīgus elementus.

Rietumvalstu militāro ekspertu skatījumā mācību aktīvo posmu veidoja divas daļas – NATO uzbrukuma atvairīšana un pretuzbrukuma īstenošana. Viena no galvenajām mācību epizodēm bija plašsaziņas līdzekļos plaši atspoguļotā jūras desanta izsēdināšana Kaļiņingradas apgabala poligonā "Hmeļovka", simulējot Polijas piekrastes ieņemšanu, turklāt mācību laikā tika imitēts taktiskais kodoltrieciens pa Poliju, kas izpelnījās asu kritiku no Polijas un citu Baltijas jūras reģiona demokrātisko valstu puses.

Uz mācību "Zapad 2009" agresīvo ievirzi norāda arī tas, ka tās bija daļa no operacionāli stratēģisko mācību "Oseņ 2009" sērijas. Tās ietvaros paralēli "Zapad 2009" Ļeņingradas kara apgabalā norisinājās operacionāli stratēģiskās mācības "Ladoga 2009", kuras sākās jau 2009. gada 10. augustā, bet noslēdzās vienlaicīgi ar "Zapad 2009". "Ladoga 2009", pēc oficiāliem datiem, tika iesaistītas aptuveni 7000 militārpersonas, savukārt "Zapad 2009" oficiālais iesaistīto militārpersonu skaits bija 12 600 karavīri (aptuveni 6500 Baltkrievijas un 6000 Krievijas karavīri), tātad Baltijas valstu tuvumā oficiāli mācību kaujas uzdevumus pildīja vismaz 20 000 karavīru. Kaut arī Krievija noliedza "Zapad" un "Ladogas" savstarpējo saistību, faktiski tās uzskatāmas par vienotām mācībām, kuru ietvaros tika izmēģināta karadarbība plašā frontes sektorā Ziemeļrietumu stratēģiskajā virzienā. NATO šo mācību laikā norādīja, ka Krievija tādējādi ir pārkāpusi Vīnes līguma nosacījumus, kuri nosaka, ka mācībās, kurās iesaistīti vairāk nekā 13 000 militārpersonu, ir jāpiedalās starptautiskajiem novērotājiem. Zīmīgi, ka mācības "Ladoga 2009" scenārija ziņā atgādināja Sarkanās armijas gatavošanos invāzijai Baltijas valstīs un uzbrukumu Somijai, kas izvērtās trīs mēnešus ilgajā Ziemas karā 1939.–1940. gada ziemā.

2013. gada 20.–26. septembrī notikušās operacionāli stratēģiskās mācības "Zapad 2013" norisinājās līdzīgi, taču tajās novērojamas dažas būtiskas atšķirības. "Zapad 2013" netika simulēts kodoltrieciens, kas iepriekš satrauca vairākas Eiropas valstis, taču tajās tika iekļauti vairāki jauni elementi, kas ļauj secināt, ka Krievija gatavojās pilna mēroga karadarbībai, nevis nelielam reģionālajam konfliktam. Par to liecina dažādu valsts civilo iestāžu un uzņēmumu iesaiste, kas "Zapad" tika izmēģināta pirmo reizi. Papildus Bruņoto spēku iesaistei mācību laikā uzdevumus pildīja arī iekšlietu un drošības struktūras, proti, Federālā drošības dienesta un Iekšlietu ministrijas spēki, kas varētu būt skaidrojams ar gatavošanos apspiest bruņotās pretošanās kustību ieņemtajās teritorijās, līdzīgi kā to darīja PSRS pēc Otrā pasaules kara.

Būtiski ir norādīt uz faktu, ka, tāpat kā tas bija "Zapad 2009" gadījumā, paralēli "Zapad 2013" Krievijas Rietumu kara apgabalā norisinājās arī citas formāli nesaistītas Krievijas Bruņoto spēku aktivitātes. Līdz ar to mācību aktivitātēs Rietumu kara apgabalā iesaistīto karavīru skaits varēja sasniegt ap 100 000. Organizējot vienlaicīgas, bet oficiāli nesaistītas mācības, Krievija var īstenot stratēģiska līmeņa militāros manevrus bez pienākuma uzņemt ārvalstu novērotājus, tādējādi ierobežojot Rietumvalstu iespējas gūt informāciju par mācībās izspēlētajiem scenārijiem, kuri parādītu Krievijas nolūkus. Vienlaikus šādas liela mēroga militārās aktivitātes nav pilnībā noslēpjamas un arī "Zapad 2013" laikā raisīja bažas par Krievijas plāniem.

Vairāku militāro ekspertu skatījumā "Zapad 2013" laikā tika plaši aprobētas jaunas pieejas karadarbībai, kas ietver dažādu asimetrisku, tostarp nemilitāru, pasākumu īstenošanu pretinieka vājo vietu atklāšanai un pakļaušanai triecienam. Šādas koncepcijas tika aplūkotas Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova 2013. gada februāra rakstā "Cennostj nauki v predvidenni", kas nereti tiek vērtēts kā viens no stūrakmeņiem Krievijas militārajā domā pēdējās piecgades laikā un kalpo par pamatu tā sauktajai Gerasimova doktrīnai. Asimetriskās karadarbības metodes pusgadu vēlāk tika sekmīgi pielietotas Krimas aneksijas laikā un situācijas destabilizācijā Ukrainas austrumos.

Mācību "Zapad 2017" teritoriālie ietvari un iesaistīto militārpersonu skaits

Līdzīgi kā "Zapad 2013", mācību darbības "Zapad 2017" laikā norisināsies gandrīz visā Rietumu kara apgabalā, Baltkrievijā, kā arī Krievijas ziemeļu daļā. Baltkrievijas aizsardzības ministrs Andrejs Ravkovs 2017. gada martā norādīja, ka "Zapad 2017" norisināsies plašā teritorijā no Kolas pussalas līdz Baltkrievijai, kas rada skaidri redzamas pretrunas mācību mēroga ziņā. 2017. gada jūlijā Ravkovs paziņoja, ka mācību uzdevumus Baltkrievijā pildīs 10 200 karavīri, kas ir 80,3% no kopumā "Zapad 2017" iesaistītajiem, pēc viņa vārdiem, 12 700 karavīriem.

No tā izriet, ka tikai aptuveni 2700 karavīri "Zapad 2017" ietvaros pildīs uzdevumus gandrīz visā Rietumu kara apgabalā, kā arī Kolas pussalā, kas jebkurā gadījumā šķiet dīvaini. Uz oficiālo skaitļu neatbilstību gaidāmo mācību reālajiem apmēriem norāda arī fakts, ka Krievijas Aizsardzības ministrija Bruņoto spēku karavīru un tehnikas transportēšanai uz Baltkrieviju ir pasūtījusi 4162 dzelzceļa platformas, ar ko varētu būt pietiekami aptuveni 30 000 militārpersonu liela karaspēka pārdislocēšanai. Tiek izteiktas prognozes, ka "Zapad 2017" laikā mācību uzdevumus varētu pildīt 100 000 un vairāk militārpersonu. Ņemot vērā iepriekšminēto, "Zapad 2017" mācības salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem varētu būt krietni lielākas gan skaitlisko, gan teritoriālo mērogu ziņā.

Līdzīgi kā tas bija 2013. gadā, arī šogad gatavošanās mācībām "Zapad" ir iesākusies vairākus mēnešus pirms mācību aktīvās fāzes, turklāt, kā tas ir novērots kopš 2014. gada, īsi pirms mācībām varētu tikt izsludināta pēkšņā kaujas gatavības pārbaude, tādējādi nodrošinot mācībās iesaistīto spēku gatavību veikt tūlītējus uzdevumus.

Iespējamais mācību scenārijs un norise

Salīdzinājumā ar iepriekšējos gados notikušo mācību "Zapad" scenārijiem 2017. gadā sevišķas izmaiņas nav gaidāmas. Kaut arī, pēc oficiālās versijas, tiks apkaroti sabiedrotās valsts teritorijā iebrukuši "nelikumīgie bruņotie formējumi", mācību pamatideja ir Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku kaujas spēju attīstīšana darbībai liela mēroga konflikta gadījumā Rietumu stratēģiskajā virzienā, tātad karā pret NATO, galveno uzmanību pievēršot uzbrukuma spēju attīstīšanai, kā arī darbībām piekļuves liegšanai (A2/D2) Baltijas reģionam. Pieļaujams, ka mācību gaitā varētu tikt izspēlēta Suvalku koridora (Lietuvas un Polijas robežas teritorija) ieņemšana, tādējādi izveidojot tiltu starp Kaļiņingradas apgabalu un pārējo Krieviju, kā arī likvidējot sauszemes pieeju Baltijas valstīm no pārējās Eiropas.

Pieļaujams, ka "Zapad 2017" laikā Krievija aprobēs jaunas karadarbības pieejas, kā arī pielietos karadarbībā Ukrainā un Sīrijā gūto pieredzi. Daži no galvenajiem uzdevumiem varētu būt Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā spēku grupējuma saliedēšana, Bruņoto spēku Sauszemes karaspēka un Gaisa kosmisko spēku savstarpējās sadarbības, kā arī pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spēju pilnveidošana, speciālās nozīmes spēku un elitāro vienību spēju attīstīšana noteiktu uzdevumu izpildei un civilo struktūru darbības iesaiste karadarbības nodrošināšanā.

Ņemot vērā pastāvošo politisko fonu, "Zapad 2017" norisē varētu parādīties dažādas militārā spēka demonstrācijas un elementi ar provokatīvu raksturu, piemēram, taktiskā kodoltrieciena simulācija pa kādu NATO valsti, līdzīgi kā tas bija "Zapad 2009".

Iespējamie draudi

Runājot par militārajiem draudiem Baltijas reģionam, nereti tiek pieminēti bijušā Polijas prezidenta Ļeha Kačinska vārdi viņa runā Tbilisi 2008. gada 5. augustā, kad vairāku Eiropas valstu vadītāji Krievijas iebrukuma laikā solidaritātes izrādīšanas nolūkā bija ieradušies Gruzijā. Savā runā Kačinskis teica: "Šodien Gruzija, rītdien Ukraina, parīt Baltijas valstis, un vēlāk, iespējams, pienāks manas valsts – Polijas – kārta." Pieminot Kačinska vārdus un analizējot situāciju Baltijas reģionā, militāri politisko procesu novērotāji norāda uz militāru uzbrukumu Baltijas valstīm kā ticamu scenāriju, un arī mācības "Zapad 2017" tiek uzskatītas par vienu no šādu draudu realizācijas līdzekļiem. Daudzu ekspertu skatījumā tieši Baltijas valstis varētu kļūt par Krievijas nākamo mērķi un "Zapad 2017" varētu kalpot kā sagatavošanās fāze uzbrukuma operācijas īstenošanai.

Vairāki apstākļi gan liek apšaubīt šādu iespējamību. Pirmkārt, Baltijas valstis un Polija ir NATO dalībvalstis un līdz ar to ir daļa no pasaulē spēcīgākās militārās organizācijas. Kaut arī Krievija pēdējo gadu laikā ir ievērojami attīstījusi Bruņotos spēkus un no militārā viedokļa ir izdevīgā situācijā Baltijas reģionā, tās militārās spējas kopumā ir nepietiekamas ievērojamu ilgtermiņa militāro panākumu gūšanai konvencionālā ceļā, turklāt, pastāvot nopietnam kodoleskalācijas riskam, uzbrukums NATO jebkurā gadījumā no Krievijas interešu viedokļa būtu absolūti nesaprātīga rīcība. Turklāt, reaģējot uz strauji pasliktinājušos drošības situāciju Austrumeiropā pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu, 2016. gada 8.–9. jūlijā notikušajā NATO Varšavas samitā tika pieņemts lēmums par alianses klātbūtnes stiprināšanu NATO dalībvalstīs tās austrumos, izvietojot daudznacionālas kaujas grupas. Tādējādi tiek īstenota militārās atturēšanas politika un Krievijai doti skaidri signāli par NATO apņēmību aizsargāt savas dalībvalstis.

Par reālistiskāku scenāriju tiek uzskatītas iespējamās provokācijas no Krievijas puses, kas varētu izpausties incidentos gaisa telpā vai pie robežām, ņemot vērā, ka "Zapad 2017" mācību vingrinājumi norisināsies Krievijas un Baltkrievijas rietumu pierobežā.

Kopumā par bīstamāko periodu ir uzskatāms nevis mācību aktīvais posms 14.–20. septembrī, bet gan laiks pirms tā un it sevišķi pēc tā, kad Krievijas Bruņoto spēku vienības atradīsies mācību rajonos paaugstinātā gatavībā. Krievijas–Gruzijas karš 2008. gada augustā ir zināmākais piemērs tam, kā Krievija ir izmantojusi militārās mācības spēku koncentrācijai uzbrukuma īstenošanai noteiktā reģionā. Gruzijas pierobežā 2008. jūlija beigās tika organizētas operacionāli stratēģiskās mācības "Kavkaz 2008", pēc kuru noslēguma Gruzijas pierobežā izvietotie Krievijas Bruņotie spēki bija gatavi īsā laikā sākt uzbrukumu. Arī Ukrainas austrumu pierobežā sarīkotās militārās mācības 2014. gada martā, tādējādi nodrošinot netraucētu Krimas okupācijas norisi, varētu tikt aplūkots kā uzskatāms piemērs liela mēroga militārajām mācībām kā daļai no Krievijas gatavošanās karadarbībai.

Iespējamo draudu ziņā par ticamāku scenāriju tiek uzskatīts iespējams uzbrukums Ukrainai, kura ģeopolitiskā ziņā ir krietni sliktākā situācijā nekā NATO blokā esošās Baltijas valstis, taču vienlaikus Krievijai nav obligāti nepieciešamas mācības "Zapad", ja tā tāpat mērķtiecīgi pilnveido savas spējas uzbrukt Ukrainai, nepārtraukti palielinot tās pierobežā dislocēto karaspēku. Protams, ja laikā ap "Zapad 2017" notiktu negaidīti pavērsieni Krievijas un Ukrainas savstarpējās attiecībās vai arī situācijas eskalācija Austrumukrainas reģionos, uz Baltkrieviju pārdislocētie Krievijas spēki vismaz teorētiski varētu veikt iebrukumu Ukrainā no Baltkrievijas, taču šāds scenārijs ir ārkārtīgi mazticams.

Atsevišķs scenārijs, kas varētu radīt palielinātus draudus NATO dalībvalstīm un Ukrainai arī ilgtermiņā, ir Krievijas Bruņoto spēku kontingenta atstāšana Baltkrievijā, kas nozīmētu lielākas Krievijas karaspēka daļas atrašanos kaimiņvalstu tuvumā. Tajā pašā laikā šāda scenārija iespējamību mazina Baltkrievijas oficiāli paustā noraidošā attieksme pret Krievijas papildu militārā kontingenta izvietošanu valstī. Neskatoties uz ciešajām attiecībām ar Maskavu, Baltkrievija vēlas ieturēt pēc iespējas neitrālāku pozīciju NATO un Krievijas starpā – it sevišķi militārā ziņā, jo kara gadījumā Baltkrievija kā buferzona, kurā dislocēts liels Krievijas karaspēks, varētu saņemt pirmo triecienu no NATO, turklāt liela Krievijas militārā kontingenta izvietošana uz ilgāku laiku būtu Baltkrievijas suverenitāti mazinošs faktors.

Russia's Zapad 2013 Military Exercise. Lessons for Baltic Regional Security/ ed. Liudas Zdanavičius, Matthew Czekaj. Washington: The Jamestown Foundation, 2015.

Johan Norberg. Training to Fight. Russia's Major Military Exercises 2011–2014. Umea: FOI, 2015.

U.S. general says allies worry Russian war game may be "Trojan horse"

https://www.reuters.com/article/us-russia-nato-usa-idUSKBN1A52WO

Zapad: A Window into Russia's Military Mind?

http://www.atlanticcouncil.org/blogs/new-atlanticist/zapad-a-window-into-russia-s-military-mind

Waiting for Zapad 2017

https://jamestown.org/program/waiting-for-zapad-2017/

Оперативно-стратегические учения "Запад-2009"

http://odkb-csto.org/news/detail.php?ELEMENT_ID=671

The dangerous tool of Russian military exercises

http://cepa.org/EuropesEdge/The-dangerous-tool-of-Russian-military-exercises