Vilnis Lietuvietis: Priekšdziedzera vēzis izvirzās vadībā. Kā apturēt un ārstēt?  (57)

Šie satraucošie skaitļi apliecina, ka priekšdziedzera vēža ārstēšanai valsts politikas līmenī ir jāpievērš īpaša uzmanība, gan sakārtojot un pilnveidojot aprūpes sistēmu, gan atvēlot papildu finansējumu mūsdienīgām ārstniecības metodēm, diagnostikai un medikamentiem.

Laba prognoze, ja ārstēt sāk laikus

Priekšdziedzera vēzis Latvijā ir visbiežākais izplatītais audzējs vīriešiem — ik gadu tiek atklāti vairāk nekā 1000 jaunu gadījumu (skatīt grafiku). Atšķirībā, piemēram, no kuņģa un plaušu vēža, ko bieži atklāj novēloti, arī mirstība ir ļoti augsta ierobežoto ārstēšanas iespēju dēļ, priekšdziedzera vēzis, pateicoties mūsdienīgai diagnostikai un jaunākās paaudzes zālēm, kļuvis par slimību ar labu prognozi. Ja to atklāj laikus, ar to iespējams nodzīvot daudzus gadus, bet agrīnās stadijās tas pat ir pilnībā izārstējams. Tas ir būtisks ieguvums gan valsts ekonomikai, gan sabiedrībai kopumā, jo vesels cilvēks strādā, maksā nodokļus, audzina bērnus, vairojot kopējo sabiedrības labklājību.

Agresīvas ārstēšanas vietā - novērošana

Pēdējos gados pasaulē uzsākta plaša diskusija par priekšdziedzera specifiskā antigēna (PSA) kā absolūta skrīninga nepieciešamību, ko visiem vīriešiem pēc 40 gadu vecuma profilakses nolūkos iesaka veikt reizi gadā. Kaut gan Rietumu valstīs šis tests bijis galvenā priekšdziedzera audzēja diagnostikas metode kopš pagājušā gadsimta 80. gadu beigām, bet Latvijā – kopš 1998. gada, vairāku pētījumu dati liecina, ka līdz pat 20–40% no jaunatklātiem priekšdziedzera vēžiem ir tā saucamie klīniski nenozīmīgie vēži, kas neprogresē simptomātiskā audzējā un nesamazina pacienta kopējo dzīvildzi. Faktiski vīrieši nomirst nevis no priekšdziedzera vēža, bet ar to.

Ņemot vērā šos atklājumus, jaunākā ārstēšanas prakse pasaulē paredz, ka atsevišķām priekšdziedzera vēža formām šodien vairs netiek uzsākta aktīva ārstēšana, kā tas bija agrāk, bet gan tiek veikta ilgstoša pacienta novērošana, ko pavada regulāri morfoloģiskie izmeklējumi un kontrole, kas var ilgt daudzus gadus. Šī metode kā zinātniski pamatota ir iekļauta arī Eiropas Urologu asociācijas vadlīnijās, kas ir tulkotas latviešu valodā un pēc kurām pacientu diagnostikā un ārstēšanā vadās arī Latvijas ārsti.

Diemžēl pacientiem ar priekšdziedzera audzēju Latvijā nereti pāragri, bez pamatotas nepieciešamības tiek uzsākta aktīva, agresīva ārstēšana, kas ietver arī operāciju. Šāda prakse ne tikai samazina pacienta dzīves kvalitāti, jo operācija ir smaga, nepieciešams ilgs atveseļošanās posms un vēlākā dzīvē var tikt traucētas ierastās funkcijas, bet veido arī lielas izmaksas veselības aprūpei.

Novērošanas stratēģija, kas pārsvarā būtu jāpiemēro gados vecākiem vīriešiem ar mazāk agresīvu vēža formu un dažādām blakusslimībām, pamatojoties uz ārstu konsīlija slēdzienu, Latvijā varētu tikt piemērota līdz pat 30% pacientu ar jaunatklātu priekšdziedzera vēzi. Izmantojot novērošanu, pacienti tiktu ārstēti saudzīgāk, saglabājot dzīves kvalitāti. Šāda pieeja ļauj saglabāt dzīves kvalitāti un izvairīties no operācijas komplikācijām, kas reizēm var būt pat vairākus gadus. Savukārt par ārstēšanu ietaupītos valsts līdzekļus varētu novirzīt tur, kur tie nepieciešami visvairāk, proti, mūsdienīgu medikamentu plašākai pieejamībai, ko daļai priekšdziedzera vēža pacientu izmantot brīdī, kad novērošana jāaizstāj ar aktīvu ārstēšanu un jāsāk cīņa par dzīvildzes rādītāju uzlabošanu.

Svarīga pieredzes bagāta ārsta loma

Šogad notikušajā Eiropas Urologu asociācijas kongresā Londonā tika izvērtēta arī laparoskopiskās operēšanas metodes lietderība priekšdziedzera vēža ķirurģiskajā ārstēšanā. Viena no galvenajām atziņām – tradicionālā jeb atvērtā operācija joprojām ir labākā un efektīvākā ķirurģijas metode tiem pacientiem, kam tiešām ir nepieciešama operācija. Patlaban attīstītajās Eiropas valstīs vērojama tendence, ka laparoskopiskā metode bieži vien tiek lietota pacientiem ar zemas agresijas vēzi, kam varētu pielietot piesardzīgāku ārstēšanas taktiku – vērot dinamikā, taču pacienti izvēlas operāciju.

Tāpēc priekšdziedzera vēža pacientiem ir ļoti būtiski izvēlēties ārstu un ārstēšanos pieredzes bagātā ārstniecības centrā, nevis kādu konkrētu metodi, kas, iespējams, tiek reklamēta kā modes lieta vai īpašs jaunums. Ārsta izvēle nav jauna auto pirkšana, kad tiek apstaigāti saloni labākā piedāvājuma meklējumos. Atnākot uz ārstniecības iestādi, pacientam ir svarīgi, ka viņu ārstēs zinošs, pieredzes bagāts ārsts, kam var uzticēt dārgāko – savu veselību, un tieši to piedāvā universitātes slimnīcas, kur strādā labākie jomas profesionāļi.

Pašlaik priekšdziedzera vēža ārstēšanā ir pieejams ļoti plašs metožu klāsts, tāpēc ārstējošajam ārstam, kurš katrā konkrētā gadījumā var piemeklēt individualizētu pieeju, ir būtiska loma. Arī attīstīto valstu pieredze uzrāda nepieciešamību koncentrēt vēža ārstēšanas resursus universitātes tipa slimnīcās ar pieredzējušu ārstu komandu, jo tikai tā var panākt būtisku rezultātu uzlabojumu un efektīvu materiālo resursu izlietojumu. Tāpat priekšdziedzera vēža ārstēšanā ļoti svarīgs ir ārstu-speciālistu konsīlijs specializētos centros, kam ir liela pieredze šī vēža ārstēšanā.

Mērķterapija – tikai pacientiem, kam tas nepieciešams

Kaut gan kopumā ārstēšanas iespējas priekšdziedzera vēža pacientiem Latvijā ir labas un ir pieejami daudzi mūsdienīgi ārstniecības līdzekļi, atšķirībā ne tikai no attīstītajām pasaules valstīm, bet arī kaimiņu valstīm mūsu pacientiem nav pieejama mērķterapija, kas selektīvi iznīcina vēža šūnas un bloķē to augšanu. Īpaši nepieciešama mērķterapija būtu pacientiem ar progresējošu prostatas vēzi, kas varētu pagarināt šo slimnieku dzīvildzi par vairākiem gadiem, taču valsts Latvijā to neapmaksā. Pacients pats šādas zāles atļauties nevar, jo izmaksas ir augstas – līdz 4000 eiro mēnesī. Būtiski uzsvērt, ka jaunākās zāles nebūt nav nepieciešamas visu priekšdziedzera vēža pacientu ārstēšanai, bet tikai daļai, kam šīs zāles dotu vislielāko efektu dzīvildzes pagarināšanā. Kuriem pacientiem jaunās zāles atvēlēt, būtu jālemj ārstu konsīlijam pēc skaidri izstrādātiem kritērijiem, lai izvairītos no neefektīvas līdzekļu izlietošanas. Veselības ministrijas atvēlētais papildu finansējums onkoloģijai, kas paredz arī ārstu darba apmaksu par dalību konsīlijos, ir būtisks panākums, kas varētu uzlabot arī priekšdziedzera vēža pacientu ārstēšanas praksi.

Savlaicīgi atklāt un efektīvi ārstēt

Kaut gan pēdējos gados sabiedrības izglītošanas kampaņas nesušas augļus un pieaug laicīgi noteikto priekšdziedzera audzēja diagnožu skaits, vienlaikus aug arī nāves gadījumu skaits. Tā kā priekšdziedzera vēzim sākuma stadijā bieži nemēdz būt simptomu, tas attīstās ļoti lēni, līdz ar to puse konstatēto priekšdziedzera vēžu gadījumu tiek atklāta novēloti. Būtiski, ka vīriešu dzīves vidējais ilgums pasaulē un arī Latvijā pamazām pieaug, līdz ar to paredzams, ka arī Latvijā atklāto priekšdziedzera vēža gadījumu skaits nākotnē palielināsies. Veicinot pacientu savlaicīgu vēršanos pie ārsta un slimības laicīgu atklāšanu, kā arī nodalot tos pacientus, kam nav nepieciešams uzsākt tūlītēju ārstēšanu un kam var veikt aktīvu novērošanu ilgākā laika periodā, bet pārējos ārstējot ar efektīvām un mūsdienīgām metodēm, būtu iespējams racionālāk izmantot valsts veselības budžeta līdzekļus. Šāda pieeja ļautu uzlabot ārstēšanas efektivitāti un panākt vīriešu mirstības samazinājumu gan darbspējīgā vecumā, gan pensijas gados.

Jāuzsver, ka arī Austrumu slimnīcas urologi jau vairākus gadus dodas uz reģioniem, lai konsultētu un pārbaudītu vīriešus, neprasot par to samaksu. Tā par 2016. gada septembra labdarības akcijā "Pīļu skrējiens" saziedotajiem līdzekļi uz bezmaksas konsultāciju un veselības pārbaudi pie urologa šogad tika 103 vīrieši no četriem Latvijas reģioniem. Cēsu klīnikā kungus pieņēma RAKUS urologs Juris Jansons, Dobeles slimnīcā – dakteris Kļims Ļeoņenko, Rēzeknes veselības centrā – dakteris Jānis Auziņš, bet Jēkabpils poliklīnikā – uroloģe Sanda Siliņa.

Priekšdziedzera vēzis Latvijā skaitļos

* Siegel R., Naishadham D., Jemal A. Cancer statistics, 2012. CA: a cancer journal for clinicians. 2012; 62: 10–29

**Kaut gan Latvijā priekšdziedzera audzēju plaši dēvē par prostatas vēzi (no latīņu val. prostata – priekšdziedzeris), godājot latviešu valodu un rūpējoties par iedzīvotāju izglītošanu, pareizi būtu to saukt par priekšdziedzera vēzi. Arī kuņģa vēzi taču nesaucam par ventrikula vēzi (latīņu: ventriculus) vai aknu vēzi – par hepara vēzi (latīņu: hepar), bet gan lietojam latviskos nosaukumus. Arī izcilais pedagogs profesors Vasilijs Kalbergs, Latvijas anatomu skolas izveidotājs un kādreizējais Rīgas Medicīnas institūta rektors, pēc kura terminoloģijas medicīnu apguvušas vairākas Latvijas ārstu paaudzes, lieto vārdu "priekšdziedzera vēzis", ko aicinu izmantot arī mūsdienās.